Cer uz izaugsmi 0
Latvijā daiļlēkšana pēc 13 gadu pauzes atsākās 2003. gadā. Sporta nams Daugava ir vienīgā vieta Latvijā, kur šim sporta veidam ir atbilstīga tehniskā bāze. Nodarbības apmeklē aptuveni 40 sportistu vecumā no četriem līdz 19 gadiem.
Īsā laika posmā Latvija sasniegusi tādu pašu līmeni kā kaimiņi lietuvieši, piedaloties arī Eiropas jauniešu čempionātos un pieredzes apmaiņas nometnēs. “Man gribētos, lai viss normalizējas un treneriem būtu kolektīvs. Ja daiļlēkšanas grupa sastāvēs no diviem trim treneriem, piedalīsies vairāk bērnu, būs lielāka konkurence un labāki rezultāti. Jo vairāk treneru, jo lielāka pieredze, jo labāk pamana kļūdas un var ieteikt, ko nepieciešams uzlabot,” cerīga ir trenere.
Šuvēja, floriste, trenere
Trenere Tatjana Peskiševa pati savulaik bijusi daiļlēcēja. “Tā ir mana dzīve. Ar daiļlēkšanu nodarbojos no trīs gadu vecuma. Ceturtajā klasē aizbraucu uz Maskavu, biju PSRS komandā un guvu labus panākumus,” atceras sportiste. 1987. gadā Norvēģijā jauniešu pasaules čempionātā Tatjana izcīnīja 2. vietu lēcienā no torņa. Rezultāti deva iespēju iekļūt olimpiskajā komandā un gatavoties 1988. gada olimpiskajām spēlēm Seulā. Diemžēl lielā treniņu slodze beidzās ar smagu muguras traumu. Atveseļošanās un rehabilitācijas laiks bija pārāk īss, organisms nespēja tik strauji atjaunoties. Ārsti secināja, ka treniņi uz nenoteiktu laiku jāpārtrauc.
“Sešpadsmit gadu vecumā atgriezos Rīgā, tomēr šajā periodā tika renovēts baseins, tāpēc bija jāietur pauze – uz desmit gadiem,” stāsta sportiste.Tatjana arodskolā apguva šuvējas profesiju, tomēr pēc darba fabrikā Rosme saprata, ka visu dienu sēdēt un šūt apģērbus nav viņas aicinājums. 28 gadu vecumā viņa iestājās Bulduru Dārzkopības vidusskolā, lai kļūtu par floristi. Sākumā tas šķitis liels izaicinājums, pirmajā lekcijā Tatjana sākusi raudāt, jo neko neesot sapratusi. “Pirmajā gadā cēlos puspiecos no rīta, tulkoju mācību vielu krievu valodā, lai vispār saprastu, ko lasu. Nekad neesmu teikusi, ka negribu mācīties latviešu valodu vai ka man nepatīk, jo sapratu, ka bez tā sabiedrībā nevaru justies pilnvērtīga.” Patlaban Tatjana strādā ne vien par treneri, bet arī par floristi viesnīcā Garden Palace, šis darbs palīdzot atvieglot ikdienas slodzi baseinā un citos darbos.
Taču trenere ieguvusi izglītību arī sportā – kad viņas meita sāka mācīties skolā, Tatjana nolēma studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tur septiņu gadu laikā viņa ieguva daiļlēkšanas, peldēšanas treneres, sporta skolotājas un sporta menedžeres izglītību. “Man ļoti patīk mācīties. Ir sajūta, ka saņemu aizvien vairāk un vairāk. Saistībā ar daiļlēkšanu braucu uz dažādiem pasākumiem, konferencēm Eiropā un pasaulē, satieku dažādus šīs jomas pārstāvjus. Šķiet, ka viss kustas, viss notiek.”
2005. gadā pēc Lietuvas kolēģu ierosinājuma tika izveidota Latvijas daiļlēkšanas veterānu komanda. “Pēc komandas izveides uzvarēju pasaules čempionātā, aptuveni piecas reizes – Eiropas čempionātā, bet tad pārtraucu savu dalību, jo tā bija mana personiskā uzvara. Uzskatu, ka pēc tik daudzu gadu pauzes sasniegumi ir lieli,” atmiņās dalās sportiste. Latvijas Sporta veterānu savienība 2007. gadā atzina komandas panākumus Eiropas čempionātā un godalgoja komandu ar piemiņas ordeni.
Kā top jaunais sportists
6–10 gadi – sākuma sagatavošana
11–14 gadu – atlētiskā formēšana
15–18 gadu – specializācija
19+ gadi – atlētiskā meistarība
Ko apgūst daiļlēkšanā
1. grupā audzēkņi attīsta sporta lēcienus uz galvas (pusapgriezienus) un vienkāršākos salto lēcienus.
2. grupā audzēkņi apgūst lēcienus no 1 un 3 metru augstiem tramplīniem un dažus lēcienus no 3 un 5 metru augstām platformām.
3. grupā audzēkņi turpina pilnveidot iemaņas lēcienos uz batuta, pilnveido akrobātiskās iemaņas, turpina attīstīt horeogrāfijas elementus (galvenokārt kāju vēzienus, stiepšanās elementus), ūdenī turpina nostiprināt obligātās programmas lēcienus no tramplīniem un 5 metru augstuma platformas, tiek izstrādāti izvēles programmas lēcieni atbilstīgi katra audzēkņa vecumam, spējām, prasmēm.
4. gada apmācības grupā audzēkņi turpina pilnveidot iemaņas lēcienos uz batuta, izmanto akrobātikas elementus izvēles lēcienos, pilnveido kustību koordināciju, horeogrāfijas elementus.
36,6°C konsultante TATJANA PESKIŠEVA, daiļlēkšanas trenere un tiesnese, Daiļlēkšanas komitejas priekšsēdētāja
