Ar vecāku atbalstu 0
Arī uz sacensībām trenere brauc tikai atvaļinājuma laikā, tomēr gūtās emocijas un adrenalīns uzlādē, tāpēc tā ir arī sava veida atpūta. 2016. gadā bijušas vienas sacensības Lietuvā un Junioru čempionāts Riekā, Horvatijā. 2010. gadā piedalījušies pat 13 starptautiskās sacensībās – par spīti ne sevišķi labvēlīgajiem apstākļiem, daiļlēkšana tomēr attīstās. “Liela nozīme ir vecāku atsaucībai. Reiz Iveta Freiberga sportistes mamma nosēdēja pie stūres 7000 kilometru, lai aizvestu uz sacensībām Grācā, Austrijā. Pēc nedēļas es internetā pagarināju savu atvaļinājumu, un devāmies uz Bulgāriju. Visu laiku brauca šī mamma,” atmiņās dalās trenere. “Piecas reizes esam piedalījušies junioru Eiropas čempionātos, Ņikitam Kozlovskim Belgradā labākais rezultāts bija 13. vieta. Pirms gada Georgs Peskiševs no 24 dalībniekiem bija septiņpadsmitais. Šogad Georga rezultāti nebija tik augsti, jo trīs dienu garais ceļš ar mašīnu noveda mūs līdz pilnīgam nogurumam.”
Norūda ķermeni un veido raksturu
Trenere skaidro, ka ar daiļlēkšanu var nodarboties jebkurā vecumā – bērni uz baseinu nāk jau no piecu gadu vecuma. Pirms pievēršanās daiļlēkšanai gan jāiemācās peldēt. Tiek izvērtēta arī topošā lēcēja fiziskā uzbūve un ģenētika, ir vēl citas prasības. Vecuma grupā no pieciem līdz 14 gadiem notiek sportista vispusīgā sagatavošana, pēc 15 gadiem – speciālā fiziskā sagatavošana. No 14. gadu vecuma var sākt piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī Olimpiskajās spēlēs.
“Latvijā daiļlēkšana ir pulciņš, tāpēc es nevaru bērniem atteikt dalību. Tomēr treniņu laikā jāievēro kārtība un uzvedības prasības. Baseinā ir slidena virsma, tāpēc jābūt uzmanīgam, jāklausa uz vārda,” brīdina Tatjana.
Trenere ar katru daiļlēcēju strādā individuāli. “Vienmēr mierinu savas sportistes, sakot: pat ja viņas nebūs labas daiļlēcējas, tomēr, kad aizbrauks uz kādu baseinu, pastieps pirkstgalus un graciozi nolēks no tramplīna, būs gandarījums. Visi džeki būs viņu,” smejas trenere. “Puišiem savukārt skaidroju: ja arī nebūs daiļlēcēji, apgūtās prasmes palīdzēs sasniegt citus mērķus, jo daiļlēkšana iemāca ļoti daudz – pacietību, mērķtiecību, savaldību, koncentrēšanos, baiļu pārvarēšanu, milzīgu atdevi darbam. Sportisti iemācās risināt dažādas situācijas. Lēciens ir ļoti īss mirklis, kura laikā jāmāk saprast, kā rīkoties, ja gadās nepareiza kustība.”
Paviršība jāaizmirst
Lai gan daiļlēkšana uzlabo ķermeņa un prāta stāvokli, neparieza darba un sporta organizēšana var slikti ietekmēt veselību. Par negadījumu cēloni var būt, piemēram, nepietiekams ūdens dziļums, sportista nespēja koncentrēties treniņa laikā, slikta uzvedība, arī nepietiekama tehniskā sagatavotība. “Ja bērni baidās, viņi lēcienu un treniņu laikā ir uzmanīgāki. Kad lēciens apgūts un vairs nešķiet sarežģīts, sportists nereti kļūst paviršs, tāpēc riskē gūt dažādus lūzumus, sastiepumus, sasitumus. Daiļlēkšanā vienmēr vajag būt uzmanīgam,” brīdina trenere. “Visbiežāk daiļlēkšanas laikā lielās pretestības dēļ cieš mugura. Traumas rodas, neveiksmīgi iekrītot ūdenī, piemēram, uz vēdera. Veidojas zilumi, nobrāzumi, sasitumi, bērniem jādodas pie medmāsas.”
Treniņos svarīgi ievērot principu – no vienkāršā pakāpeniski pāriet uz sarežģīto. Šajā sakarā daiļlēkšanas trenere ir noraizējusies par tramplīniem: “Mums trūkst tramplīns, ir apgrūtināts treniņu process. Pašlaik baseinā ir vienu metru augsts tramplīns, nākamais ir trīs metru augstumā, pēc tā jau tornis. Tomēr, lai varētu nolēkt no torņa, nepieciešams vēl kāds starpposms, kura mums trūkst. Bērniem tas ir ļoti svarīgi, jo zūd bailes. Treniņu tehnika neatbilst standartiem. Mēģinājām atrast šim nolūkam nepieciešamos 5000 eiro, tomēr vēl nav izdevies.”
