Gracioza kā gazele – Latvijas stirna. Kas jāzina medniekam? 0
2009. gada pavasarī, pēc VMD uzskaites, to bija teju vai 250 tūkstoši, bet pagājušajā gadā jau atlicis mazāk nekā 150 tūkstoši. Stirnu “treknajos gados” no noteiktā nomedīšanas limita mednieki ieguva divas trešdaļas šo graciozo dzīvnieku, bet nu gandrīz katrā mednieku klubā runā par to, ka šogad diez vai kāds ies pēc Jāņu buka, jo kā gan stirniņu šaus, ja to palicis tik maz.
Stirna neapšaubāmi ir graciozākais un skaistākais meža iemītnieks. Pavasarī, uz ziemas beigām buciņi audzē radziņus, pamazām pelēkais kažoks pārtop par rudi sarkanīgu vasaras žaketi. Un šo rudumu zaļajā pļavā vai kādā izcirtumā nevar sajaukt ne ar ko. Mednieka manīgā acs to ieraudzīs uzreiz. Vasarā buciņš valda savā pļavā – viņam visi pretinieki labi. Kāds jaunulis pat būs gatavs uz stirnāža cienīgu kauju izaicināt cilvēku. Tikai pēdējā brīdī sapratis, kas par lietu, tas, nikni lamādamies, ar gazeles graciozumu pazudīs zaļumos. Vasara ir laiks, kad stirnāži iekaro dāmu sirdis. Rudenī krīt ragi un jāgatavojas aukstajiem mēnešiem. Stirnai tad nav viegli, tā priekšroku drīzāk dod siltam, nevis aukstam laikam. Grūti pārvietoties, smagi atrakt barību, stirnu apdraud tik daudz naidnieku. Bet tie, kas pārdzīvo grūtos laikus, ir pietiekami spēcīgi un veseli, lai turpinātu valdīt savā stirnu karaļvalstī.
Medību sezona
Āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim.
Kazas, kazlēni no 15. augusta līdz 30. novembrim.
Populācija
Lai saglabātu normālu stirnu populāciju, jābūt līdzvērtīgai āžu un kazu skaitliskajai attiecībai. Ideālā gadījumā ir 1:1 vai 1:2, tādā veidā nodrošinot maksimālu skaita pieaugumu. Ja medī tikai āzīšus, sarūk spēcīgu, varenu stirnu buku skaits, kas parūpētos par jaunās paaudzes radīšanu.
Šis un tas par stirnu
Smaids un kaitniecība
Stirnām pat vienā populācijā ir izteiktas atšķirības zobu dentīna krāsas niansēs. Stirnas smaids var būt kā gaiši, tā arī tumši brūns.
Salīdzinājumā ar citiem pārnadžiem stirnu nodarītais posts lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir samērā niecīgs. Taču neviens neatturēs āzīti no radziņu paberzēšanas gar kādu jaunu kociņu.
Ienaidnieki
Kazlēnu lielākie ienaidnieki ir lapsas, vilki un lūši. Mazajam kazlēnam uzbrūk arī kraukļi, jenotsuņi, taču vēl lielāks drauds tiem ir lauksaimniecības kultūru pļaušana, nepieskatīti suņi.
Briesmas! Seko man!
Signalizācijai stirnas izmanto balto apmatojuma laukumiņu dibengalā, ko sauc par spoguli. Briesmu gadījumā stirna, sasprindzinot muskuļus, spoguli izvērš, ievērojami palielinot tā laukumu. Kazlēns, sekojot mātei, orientējas pēc šī spoguļa.
Sadzīve
Eiropas gazele stirna barojas no rītiem un vakaros, bet ziemā un agrā pavasarī sastopama ēdam vai visu dienu, jo īsā laikā nespēj sameklēt pietiekami daudz barības.
Stirnu izdzīvošanas iespējas lielā mērā nosaka pieejamās barības daudzums ziemā.
Stirnas iekārto sev atpūtas vietu, attīrot zemi no lakstaugiem, sūnām un arī sniega, katru reizi piemeklējot sev jaunu un svaigu guļvietu.
