Lapu grābšana ir īsta vardarbība! – uzskata dendroloģe. Grābt vai negrābt lapas dārzā? 50
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Katru rudeni apnikusi cīņa ar lapām. Kāds ir labums vai sliktums, ja paliek nenogrābtas?” – jautā Katrīna Vecumniekos.
“No augu viedokļa, lapu grābšana ir īsta vardarbība. Tiek norauta sega, kas paredzēta sakņu pasargāšanai no sala, temperatūras svārstībām. Turklāt ar lapām koka saknes saņem atpakaļ barības vielas, kas vajadzīgas nākamā gada augšanai,” ir pārliecināta dendroloģe Zaiga Graudiņa no stādaudzētavas Sakstagals. Ja lapas tiek regulāri grābtas, sakņu zonu kokiem un krūmiem pēc tam noteikti vajag mulčēt un dot papildmēslojumu. Dendroloģe aicina palūkoties zem lieliem kokiem cītīgi koptos dārzos un parkos – daudzviet saknes jau ir redzamas virs augsnes. Šādā situācijā koks cieš arī no ūdens trūkuma, it īpaši tādās vasarās kā aizvadītā.
Lapu grābšana ir vajadzīga cilvēkiem, nevis kokiem.
Pareizi būtu dārzu iedalīt dažādās zonās. Čakli rosīties ar grābekli parādes dārziņā var pat vairākas reizes dienā, bet tālākajā daļā lapas atstāt.
Cīnīties ar lapām ir vērts tikai tajā dārza daļā, kur regulāri uzturas.
Pārāk cītīgi grābjot lapas, veidojas augsnes erozija.
Apdomā kompozīciju
Zaigas Graudiņas mājas tuvumā nav lielu koku. Dārzā ap pagalmu tuvāko kompozīciju veido skuju koki. Tālāk parka daļā aug lapu koki. No tiem atpūš pa retai lapai, bet pārējās lielākoties paliek zem kokiem, krūmiem, tāpēc rudenī lapas grābj minimāli. Dendroloģe savā pagalmā lapas sapļauj kopā ar zāli. Tā ir laba mulča, ko tūliņ var bērt kokiem un krūmiem vai likt kompostā.
Par labu variantu lapu savaldīšanai dendroloģe uzskata lapu pūtējus. Ar tiem viegli nopūst celiņus, pa kuriem jāstaigā, un pārējās vietās lapas likt mierā.
Tālākajā dārza daļā (parkveida kolekcijas dārzs) lapas netiek grābtas, jo dendroloģe rūpējas par augu labsajūtu. Turklāt lapu klājiens rudenī izskatās itin jauks. Vēlā rudenī un ziemā nav svarīgi, cik pedantiski glīta izskatās pļaviņa, kurā neviens nestaigā. Līdz pavasarim, kad cilvēki atkal sāk apdzīvot dārzu, lapas ir sadalījušās un pazūd zālē.
Dendroloģes dārzu ierīkošanas pieredze liecina, ka mauriņš zem lapām nevis izsūt, bet ziemo lieliski.
Izvēlas, ko stādīt
Tiem, kurus ļoti kaitina lapas, dendroloģe iesaka nestādīt kļavas, jo lielās lapu plātnes vējš visātrāk izdzenā pa dārzu, pagalmu.
Daudzi ozolu saimnieki rudeņos izmisīgi dalās pieredzē, kā tikt galā ar lapām. Ja ļauj kokiem dzīvot, kā tie vēlas, un lapas negrābj, nav mūžīgās cīņas. Lapas lēni sadalās, un zem kokiem neaugs liela zāle, tiks saglabāts mitrums, koks augs veselīgs. Vietās, kur ozolu lapas traucē, tās var sagrābt un mulčēt, piemēram, rododendrus, kam ozolu lapas patīk (labāk kopā ar priežu skujām).
Droši var stādīt lazdas. Tām ir lielas lapas, bet nenogrābtās strauji izčākst. It kā pazūd arī nokritušās liepu lapas. Zem krūmiem lapas vajadzētu nevis izgrābt, bet papildus iestumt vēl kādu klēpīti. Tā būs labākā mulča un barības vielas.
Ja nav izteiktu slimības pazīmju, lapas augļu dārzā var negrābt vai nomiglot ar karbamīdu.
Laba ideja
• Lapas pasargā sīpolpuķes, vizbulītes, prīmulas u.c. pavasarī ziedošos augus.
• Labs kompromiss starp dārzu un tā kopēju – lapas nogrābt pavasarī, kad zeme apžuvusi. Augi būs saņēmuši sev vajadzīgo, turklāt atlikusī lapu masa būs niecīga.
Padoms!
Krāj mantu
Kasti, kurā likt lapas, der pagatavot arī pavisam mazos dārziņos. Nevajag bīties no milzīgās sagrābto lapu kaudzes. Ja lapas ber kastē kārtu pēc kārtas, tās pamazām sakrītas. Kad kaste pilna, var pat iekāpt un palēkāt, lai lapas sapresējas, un piebērt vēl. Līdz pavasarim pat no ļoti lielas kaudzes būs palikusi pāri tikai neliela čupiņa. Taču šis materiāls būs vērtīgs augu mulčēšanai, augsnes uzlabošanai. Lai sadalīšanās notiktu straujāk, lapas var apliet ar biokompostētāju un apsegt ar melnu plēvi.
Daļu lapu var bērt arī lielos, melnos miskastes maisos. Šāds sausais materiāls labi noderēs komposta kaudzes vai dobju gatavošanai pavasarī.
Lapas bērt miskastē ir neekonomiski, nesaimnieciski un videi nedraudzīgi.
