Foto: LETA

“Graanul Invest” grupas peļņa pērn sasniegusi 51,2 miljonus eiro 0

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupas “Graanul Invest” grupas peļņa pērn sasniedza 51,2 miljonus eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā 2017.gadā, liecina tās gada pārskats. Vienlaikus grupas ieņēmumi pieauga par 8,1% un 2018.gadā bija 300,6 miljoni eiro.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Grupas peļņu pērn būtiski ietekmēja saistītās kompānijas “Roger Puit” mežu pārvērtējums, kas finanšu ieņēmumus palielināja par apmēram desmit miljoniem eiro.

Koksnes granulu pārdošana veidoja lielāko daļu “Graanul Invest” apgrozījuma jeb 85,9%. Vairāk nekā 90% saražoto granulu realizēts ārpus Baltijas valstīm, tostarp lielākie realizācijas tirgi bija Apvienotā Karaliste, Dānija, Nīderlande un Itālija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt elektrības un siltumenerģijas pārdošana pērn veidoja 11,6% no “Graanul Invest” apgrozījuma, sasniedzot 34,8 miljonus eiro, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2017.gadā. Elektroenerģiju ārpus grupas kompānija visvairāk pārdeva Latvijā, bet lielākā daļa Igaunijā saražotās elektrības izmantota grupas granulu ražotnēs.

“Graanul Invest” peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pērn bija 72,8 miljoni eiro, kas ir par 20,1% vairāk nekā 2017.gadā.

2018.gadā “Graanul Invest” saražoja 1,76 miljonus tonnu koksnes granulu, kas ir par 6,3% vairāk nekā 2017.gadā. Igaunijā esošās rūpnīcas saražoja 780 tūkstošus tonnu, Latvijā – 891 tūkstoti tonnu, bet Lietuvā – 89 tūkstošus tonnu.

Sešās grupas koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija sasniedza 890 gigavatstundu (GWh), kas ir par 17% vairāk nekā 2017.gadā. Visa saražotā siltumenerģija tika izmantota granulu rūpnīcās izejmateriāla žāvēšanai. Saražoto elektrību gan pārdeva Latvijas elektrotīkliem, gan izmantoja granulu ražotnēs Igaunijā.

Pērn kopumā grupa investēja 32,9 miljonus eiro. Lielākās izmaiņas grupas struktūrā pērn saistītas ar “Graanul Biotech” izveidi un kapitāldaļu saistītajās kompānijās palielinājumu. Mežizstrādes kompānija “Valga Puu” pārņēma jaunu meitasuzņēmumu “Dammix”, paplašinot savu darbību.

Tāpat pērn “Graanul Invest” meitasuzņēmums “Woodville Pellets” iegādājās bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā “Texas Pellets” aktīvus, kas ietver granulu ražošanas rūpnīcu “Woodville” un Teksasas ostas termināli “Port Arthur”.

Reklāma
Reklāma

Pagājušajā gadā grupā vidēji strādāja 429 cilvēki, kas ir par 71 mazāk nekā 2017.gadā. No visiem darbiniekiem 212 strādāja Igaunijā, bet 217 – citās valstīs. Izdevumi atalgojumam saglabājušies 2017.gada līmenī un bija 10,4 miljoni eiro, bet, ieskaitot nodokļus, grupas izdevumi darbaspēkam sasniedza 13,7 miljonus eiro.

Valdes un padomes atalgojumam atvēlēti 1,2 miljoni eiro, ieskaitot nodokļus, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā.

2018.gadā “Graanul Invest” dividendēs izmaksāja apmēram 13 miljonus eiro. Pagājušā gada nogalē grupas nesadalītā peļņa sasniedza 192,3 miljonus eiro.

2003.gadā dibinātais uzņēmums “Graanul Invest” darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupa ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs.

Latvijā “Graanul Invest” grupā ietilpst uzņēmumi SIA “Graanul Invest”, SIA “Graanul Pellets”, SIA “Latgran” un SIA “Graanul Pellets Energy”.

Grupas māteskompānijas ir Raulam Kirjanenam piederošā “Biofuel” ar 50,6% daļu un Andersam Andersonam piederošā “Neoinvesteeringud” ar 39,4% daļu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.