Govs un lauku apdzīvotība 7
Govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību. Indijā govi godā kā svēto barotāju.
Ko mēs šodien varētu vainot, ka latvieši pamet savu zemi un valsti? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (“Latvijas Avīze”, 8.05.2015.), atzīstot, ka lauku depopulācija ir pasaules tendence, pieļauj, ka to varētu bremzēt, jauniešus pievilinot ar jaunām tehnoloģijām, modernāku tehniku un iespējām. No iespējām tiek minēta darba ražīguma celšana, kas savukārt ir pretrunā cilvēku skaita palielināšanai laukos. Ministrs, kā agrāk, paliek nelokāms lauksaimniecības kā biznesa piekritējs, ka strauju attīstību ar mazo biznesu nevar panākt. Lauksaimniecības kā biznesa ideoloģija ir pēc iespējas lielāka peļņa, ko var cerēt iegūt, palielinot zemes platību un lopu skaitu, samazinot strādājošo skaitu. Biznesam Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem nav mērķis, bet tikai mazāk vai vairāk traucējošs apstāklis. Katastrofāla mazo ražojošo lauku saimniecību samazināšanās korelē ar govju skaita un nodarbinātības samazināšanos un emigrāciju. To redzam no salīdzinājuma vēsturiskā skatījumā. 1935. gadā lauksaimniecībā nodarbinātie – 801 000 un 856 000 slaucamo govju. 2011. gadā reģistrētie lauksaimniecībā nodarbinātie – 82 500 un 164 100 slaucamo govju. Var pieņemt, ka katras govs likvidācija ir viena bezdarbnieka radīšana. Industriālo ražotāju morāla un finansiāla lobēšana, sīkražotāju kooperācijas nerisināšana, nespēja sadzirdēt un izprast ierosinājumus jaunās paaudzes motivēšanai dzīvei laukos un nodrošināt latviešu tautas vairākumam darbam motivējošu pozitīvo enerģiju atraisošu nākotnes redzējumu, ir alkatības radīta noziedzība pret latviešu tautu un Latvijas valsti.
Ir radīta problēma, kurai pagaidām nav piedāvāts reāls risinājums. Pirmskara Latvijas lauksaimniecība orientējās uz saimniekošanu kā dzīvesveidu un sasniedza nebijušu uzplaukumu, salīdzinot ar muižām, atjaunotā Latvija – uz lauksaimniecību kā biznesu, kura rezultātu liecinieki un baudītāji esam.
