Padoms zemniekam. Govs ķermeņa kondīcijas vērtēšana 0
Govs vielmaiņas stāvokļa noteikšanai izmanto ķermeņa kondīcijas vērtējumu. Ķermeņa kondīcija ir vizuāls parametrs, kas raksturo govs zemādas tauku slāni.
Laktācijas sākuma fāzē govis daudz enerģijas tērē piena ražošanai un vielmaiņai, līdz ar to veidojas negatīvā enerģijas bilance. Negatīvai enerģijas bilancei raksturīga tauku, olbaltumvielu un minerālvielu uzkrājumu mobilizācija. Līdz ar to dzīvnieks šīs vielas vairāk tērē nekā uzņem, tāpēc palielinās risks saslimt ar ketozi, kas izraisa piena produktivitātes zudumus un dzīvnieka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Šādu ķermeņa stāvokli dēvē par vielmaiņas stresu, ko var ietekmēt daudzi un dažādi faktori. Vielmaiņas stresa stāvoklis visbiežāk tiek novērots trīs nedēļas pirms un trīs nedēļas pēc atnešanās.
Kondīciju vērtē punktos
Lai varētu novērtēt govs ķermeņa kondīciju, dzīvnieks jāaplūko gan no sāniem, gan aizmugures. Samazinoties zemādas tauku slānim, samazinās arī govs dzīvmasa. Lai novērtētu ķermeņa kondīciju, izmanto punktu vērtējumu.
Izšķir dažādas punktu vērtēšanas metodes, piemēram, Lielbritānijā izmanto 6 punktu sistēmu (0 līdz 5 punkti), 8 punktu skala tiek izmantota Austrālijā (1 līdz 8 punkti), Amerikā izmanto 5 punktu sistēmu (1 līdz 5 punkti), bet Jaunzēlandē 10 punktu sistēmu (1 līdz 10 punkti). Ierastāk ir lietot 5 punktu sistēmu (1 līdz 5 punkti) ar iedaļu 0,25 punkti. Šī sistēma izveidota 1982. gadā.
Katrā laktācijas posmā ir savs optimālais ķermeņa kondīcijas vērtējums. Cietstāvošām govīm tas ir 3,5–4,0 punkti. Atnešanās periodā 3,5 punkti, sēklošanas periodā 2,5–3,0 punkti, bet laktācijas vidus un beigu posmā 3,0–3,5 punkti. Govij veidojas dažādas veselības un atražošanas problēmas, ja ķermeņa kondīcija ir zemāka par 2,5 punktiem vai augstāka par 4 punktiem. Katrai šķirnei noteikts punktu vērtējums ir nedaudz atšķirīgs.
Sākot no 4 punktiem – aptaukošanās
Ja dzīvnieka ķermeņa kondīcija ir no 1 līdz 2 punktiem, tā dzīvība jau ir apdraudēta. Šādu vērtējumu var novērot govīm, kas tikušas badinātas vai arī barību nav uzņēmušas saslimšanu dēļ. Tik novājinātiem dzīvniekiem fizioloģiskie procesi ir traucēti, reproduktīvā funkcija pārtraukta. Nevienā laktācijas fāzē govīm nedrīkst būt šāda ķermeņa kondīcija. Ja govs ķermeņa kondīcija krītas slimības dēļ, jācenšas dzīvnieku pēc iespējas ātrāk ārstēt, jo novājinātā stāvoklī tā atveseļošanās paildzinās.
Ja ķermeņa kondīcija ir zem 2,0 punktiem, ir labi saskatāmi kauli, kā arī cisku muskulatūra ir samazinājusies. Šajā stadijā dzīvniekam trūkst ne tikai taukaudu, bet tiek noārdīti arī muskuļaudi. Govīm, kurām ķermeņa kondīcijas vērtējums ir 2,25 punkti, nav taukaudu uz gūžām un gurniem. Labi saskatāmas garās ribas, un redzams izteikts rievojums īso ribu galos. Govīm ar ķermeņa kondīciju 2,5 punkti var sataustīt nelielu taukaudu slāni. Govīm, kuru ķermeņa kondīcija ir 2,75 punkti, diezgan viegli var sataustīt taukaudu slānīti. Kaulu formas vairs nav tik izteiktas, jo kaulus klāj taukaudi. >
Govīm, kurām ķermeņa kondīcija ir 3,0 punkti, kaulu formas ir apaļas, taču to aprises ir labi saskatāmas. Var redzēt, kur beidzas īsās ribas, taču to gali ir apaļi. Mugurkaula skriemeļi nav skaidri saskatāmi, starp mugurkaulu un ribām nav ieliekuma. Cisku muskulatūra labi attīstīta, to klāj neliela taukaudu kārtiņa. Veicot dzīvnieka aptaustīšanu, ir labi sajūtams taukaudu slānis. Ja govs ķermeņa kondīcija ir 3,25 punkti, astes vairs nav tik izteiktas, bet, ķermeņa kondīcijai vēl vairāk palielinoties, tās vispār nav saskatāmas.
Govīm, kurām ķermeņa kondīcija ir vairāk par 4 punktiem, novēro aptaukošanos. Kaulu formas vairs nav saskatāmas, veicot iztaustīšanu, sajūtams diezgan biezs zemādas taukaudu slānis.
Ja govij jau novērojama aptaukošanās, tad taukaudi izgulsnējas arī uz iekšējiem orgāniem un līdzīgi kā ļoti vājām govīm ķermeņa vielmaiņas procesi atrodas stresa stāvoklī.
Cietstāves periodā pareizi jābaro
Pārsvarā pazeminātas ķermeņa kondīcijas novēro Holšteinas šķirnes govīm. Ja atnesoties un divas nedēļas pēc atnešanās ķermeņa kondīcija ir vidēji 2,6 punkti, tad strauju kritumu var novērot līdz 10. laktācijas nedēļai, kad ķermeņa kondīcija samazinās līdz 2,4 punktiem. Līdz 20. laktācijas nedēļai nenovēro izteiktas izmaiņas ķermeņa kondīcijā, bet pēc tam tā sāk palielināties. Tas saistīts ar to, ka laktācijas sākuma fāzē govs ražo pēc iespējas vairāk piena, bet vidus fāzē izslaukums sāk samazināties, tiek veikta mākslīgā apsēklošana un govs savus ķermeņa resursus vairāk novirza grūsnības procesiem, bet piena izslaukums samazinās. Jo govs ir ar lielāku ģenētiski noteikto piena ražošanas potenciālu, jo lielākus ķermeņa kondīcijas zudumus novēro laktācijas sākuma fāzē. Tas ļauj arī daļēji izskaidrot faktu, kādēļ augstražīgākās govis vēlāk meklējas un kādēļ tās dažreiz nākas sēklot vairākas reizes.
Lai govis neaptaukotos, svarīga ir to pareiza ēdināšana laktācijas otrajā fāzē un cietstāves periodā. Ja visu cietstāves periodu dzīvnieku ēdina ar tādu pašu barības devu kā augstražīgās govis, tad pastāv risks, ka dzīvnieks aptaukosies. Tad arī teļš var būt ar palielinātu dzīvmasu, kas apgrūtina dzemdības. Cietstāves perioda beigās govis pakāpeniski jāpieradina pie slaucamo govju barības devas, lai to organisms un spurekļa mikroorganismi pierod pie jaunajiem apstākļiem. Ja barības devu izmaina ļoti strauji, govs spureklī esošie mikroorganismi var iet bojā, tādējādi radot govij nopietnas veselības problēmas.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
