Zilās govis un izbēdzis teļš. Par Govju svētkiem Vecaucē un dzīvnieku šovu Burtniekos 0
Jūlija beigās divu Latvijas piena lopkopības ciltsdarba organizāciju atsevišķi rīkotie nozares popularizēšanas svētki bija labi organizēti, tomēr samērā maz apmeklēti. Nozares eksperti uzskata, ka šādu svētku rīkošanai nepieciešama tālāka izaugsme.
Zilās šķirnes govis un viens izbēdzis teļš
Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācijas (LŠDAA) rīkotie Govju svētki Vecaucē ar Zemkopības ministrijas atbalstu notika jau trešo gadu pēc kārtas. Šajā gadā Govju svētkos pirmo reizi piedalījās arī Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija un Šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs, kas rūpējas par Latvijas zilās šķirnes govs saglabāšanu. Kā pastāstīja Vārmes pagasta ZS Vairogi saimnieks Alberts Girgensons, kas uz Vecauci bija atvedis divas no savām septiņām Latvijas zilās šķirnes govīm, patlaban šīs šķirnes dzīvnieku daudzums Latvijā esot mērāms vairākos simtos. A. Girgensons gan bija vienīgais zemnieks, kam pietika drosmes vest savus dzīvniekus uz Vecauci.
“Popularizēju Latvijas zilās govs šķirnes saglabāšanas apvienību. Nezinu, kāpēc ieradās maz skatītāju, – Vecaucē notiek vērtīgs pasākums, ko ilgi pirms tā sākuma plaši reklamēja. Nezinu arī, kāpēc saimnieki nav aktīvi dalībnieki. Nevajag domāt, ka atvedīs savus dzīvniekus uz izstādi un tos kāds noskaudīs. Jā, govis vairākas dienas deva mazāk piena, bet patlaban viss atkal ir kā agrāk. Vienā reizē no Latvijas zilās šķirnes govs slaucu vidēji 15–20 litrus piena,” tā A. Girgensons.
Savukārt ciltsdarba eksperte Vizma Sileniece vērsa uzmanību, ka Latvijas zilās šķirnes govs ar savu labo veselību, pieticīgajām prasībām ir piemērota mazajiem ganāmpulkiem, kuriem neveido kultivētās ganības un netiecas pēc rekordaugstiem izslaukumiem.
Demonstrējumos piedalījās arī Kalvenes zooloģiskā dārza zilās šķirnes govis, kā arī sarkano un melnraibo šķirņu govis no LLU mācību saimniecības Vecauce.
LŠDAA eksperts Māris Līdaks Vecauces ringā vērtēja sarkanās un Holšteinas melnraibās šķirnes govis. “Govs mūža ilgums un ražotā piena daudzums ir atkarīgs no tās ķermeņa attīstības. Labai govij ir svarīgi, lai tā būtu gara, pietiekami augstām kājām, kas nodrošina tesmeņa veselību, lai tesmenis negūst traumas un būtu vieglāks slaukšanas process. Govij ir jābūt tilpumainai, lai var apēst daudz labas un kvalitatīvas barības, ko var pārvērst pienā. Jābūt ar platām krūtīm un tilpumainu ķermeņa vidusdaļu. Vissvarīgākā ir tesmeņa attīstība, govij ir jābūt ar platu aizmugurējo daļu, ar garu priekšējo daļu, ar labi attīstītiem ceturkšņiem. Ja visas šīs pazīmes saliek kopā, tad govs ir augsti produktīva, ražīga, spēj ilgi dzīvot, pat līdz 10 gadiem, ar augstu izslaukumu vienā laktācijā.
Šodien redzētās govis dod vairāk nekā 10 000 kg piena gadā, pat 10 500 kg pirmajā laktācijā. Tas ir ļoti augsts rādītājs jebkurā pasaules valstī,” teica M. Līdaks. Eksperts uzskata – Latvijas visekonomiskākais piena ražošanas modelis ir aptuveni 100 slaucamās govis ganāmpulkā. Patlaban ganāmpulkā to ir vidēji 30–35. “Tā ir tendence, uz ko ejam un ko sasniegsim,” piebilst M. Līdaks.
Vecaucē sevi reklamēja 26 firmas, piedāvājot un iepazīstinot ar jaunumiem veterinārijā, piena ražošanā un citās nozarēs.
Dažus nervus kutinošus un nepatīkamus brīžus Vecaucē izraisīja Latvijas Gaļas liellopu asociācijas nenostiprinātais gaļas liellopiem uzstādītais dzelzs aploks. Nepieradināta gaļas tele pieradināšanas laikā skatītāju priekšā to pacēla un aizbēga…
Pasākumu apmeklējušie cilvēki bija priecīgi par dalībnieku loterijai sarūpētajām dāvanām. Galveno balvu saimniekiem – šā gada aprīlī Vecauces mācību saimniecībā dzimušo Holšteinas melnraibās šķirnes telīti – loterijā vinnēja Ogres puses saimniece Daina Eniņa. Viņa nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, tāpēc vienojās par dzīvnieka pārdošanu labiem saimniekiem turpat kādā Vecauces puses piena ražotāja saimniecībā.
Nākotnes zvaigznes Burtniekos
Savukārt Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas šovā daudzas darbības notika pirmo reizi Latvijā. Piemēram, 18 jauniešu trīs dienas ilgā telīšu un govju gatavošana šovam, kuras laikā zināšanas Latvijas jauniešiem nodeva šīs jomas eksperts no Itālijas. Tāpat arī Ričarda Bostoka, profesionāla govju cirpēja no Anglijas, paraugdemonstrējums ar stāstījumu, kā un kāpēc labāk cirpt teli. Ričards Agro Topam stāstīja, ka ir viens no aptuveni 12 pilna laika govju cirpējiem Anglijā. Anglijā un citās valstīs govis mazgā un vēlāk cērp slimību profilaksei un labākas piena kvalitātes iegūšanai. “Dažkārt vienas govs cirpšanai vajag pat divas stundas. Maksa par šo pakalpojumu ir 100 eiro; ja jācērp viss ganāmpulks, tad 20 eiro par govi. Es ar šo uzņēmējdarbību nodarbojos septiņus gadus,” tā Ričards.
Tiesnese no Īrijas Andrea Mērfija atzina – šovā Burtniekos redzētās teles un govis ir līdzvērtīgas citās Eiropas valstīs vērtētajiem dzīvniekiem.
Latvijā pirmo reizi arī varēja vērot, kā jaunieši ved ringā vairākas dienas šovam pašu gatavotas teles, skatīties, kā notiek to vērtēšana, un klausīties A. Mērfijas pamatojumu vērtējumam.
Kā vērtēt Burtniekos notikušo pasākumu, vaicāju Rīgas Āgenskalna valsts ģimnāzijas 11. klases skolniecei Annai Ludriksonei, kas kopā ar vēl 17 jauniešiem šovam klātienē gatavojās vairākas dienas. “Pirms vairākiem gadiem Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija deva iespēju pirmajiem pieciem skolēniem, tostarp arī man, apgūt zināšanas Eiropas Jauno lauksaimnieku skolā Beļģijā. Šajā skolā mācīja, kā gatavot dzīvniekus šādiem šoviem. Tolaik arī radās iecere rīkot šādu pasākumu Latvijā. Lopkopības darbos tēva saimniecībā vasarā iesaistos jau kopš bērnības. Man patīk. Ģimnāzijā padziļināti apgūstu bioloģiju un ķīmiju – ja nākotnes profesija būs saistīta ar lauksaimniecību, tas lieti noderēs,” stāsta A. Ludriksone. Viņa saimnieku neieinteresētību piedalīties šovā ar saviem dzīvniekiem saista ar bailēm par kāda kaitējuma nodarīšanu dzīvniekam. “Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija cenšas parādīt, ka šovā nekas slikts ar dzīvniekiem nenotiek. Citās valstīs šovos rādītos dzīvniekus pārdod par ļoti lielu maksu. Visticamāk, cilvēki pēc pāris gadiem Latvijā arī sāks domāt par šādu šovu svarīgumu un apmeklēs tos daudz vairāk nekā patlaban,” pārliecināta Anna.
Nākotnes zvaigznes nosaukumu šovā ieguva Gints Grandbergs no Auces ZS Dukāti. Septiņi labākie no 18 Burtniekos notikušā šova jaunajiem dalībniekiem saņēma balvu – nedēļu ilgu bezmaksas mācību kursu ar piedalīšanos telīšu šovā Beļģijā.
Ieva Rutkovska, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Pirmajā mūsu rīkotajā šovā viss niansēs neizdevās tik labi, kā vajadzētu būt. Tomēr ir milzīgs lepnums par mūsu bērniem, prieks, ka nenobijāmies un noticējām šāda pasākuma rīkošanas iespējai. Pasākuma gatavošanās laikā un arī patlaban bērni mūs skolo, kā pareizi kopt un gatavot teļus šovam.”
I. Rutkovska teic, ka Holšteinas šķirnes dzīvnieku šovs bija ilgi auklēts un lolots notikums. Asociācijas biedri un valde jau pirms trīs gadiem lēma ieguldīt naudas līdzekļus jaunajos piensaimniekos. “Pateicoties šiem jaunajiem cilvēkiem, esam varējuši īstenot šova ieceri. Protams, pamats ir saimnieki, kuri ikdienā audzē dzīvniekus, parāda lieliskus rezultātus, dažādas saimniecības. Mums viss jau bija, vien nezinājām, kā darboties. Pieaicinājām skolotāju Viki no Itālijas jauno piensaimnieku apmācīšanai. 23 jaunieši ceturtdien sabrauca Burtniekos, katram iedeva telīti, trīs diennakšu garumā viņi par to rūpējās – mazgāja, cirpa, veidoja griezumu, mācīja ringā iet, vissvarīgākais – paši mācījās, kā kļūt par autoritāti savai govij. Tie jaunieši, kuri ceturtdienas vakarā no visas Latvijas atbrauca pie mums, sestdien aizbrauks no Burtniekiem pavisam citādi – bagātāki, stiprāki, pārliecinātāki par sevi. Šīs īpašības viņiem noderēs ne tikai darbam ar govīm, bet arī ikdienā. Viņi izgāja ļoti lielu rakstura audzināšanas skolu,” tā. Rutkovska.
VIEDOKLIS
Erna Galvanovska, Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece: – Salīdzināt abus pasākumus noteikti nedrīkst. Vecaucē rīkotāji vairāk orientējās uz govju parādi, Burtniekos notika šovs, līdzīgi kā citās valstīs, kur vērtēja dzīvniekus un noteica uzvarētājus. Pasākumu rīkotājiem, iespējams, vairāk skatītājus ieinteresēt neizdevās tāpēc, ka vienlaikus notika pilsētas svētki Valmierā. Pasākumi bija labi organizēti, gan Vecaucē, gan Burtniekos dzīvnieki labi sagatavoti. Maz bija dalībnieku no zemnieku puses. Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija ir malači, ka riskēja un sarīkoja pirmo šāda veida pasākumu. Ceram, ka asociācijas vadītājai Ievai Rutkovskai nākotnē būs lielāks atbalsts no viņas vadītās asociācijas biedriem, jo apmeklētāju skaits rīta pusē nebija liels, bet, kad rīta darbi tika apdarīti, arī apmeklētāju skaits nedaudz pieauga.
Abām organizācijām vajadzētu apvienoties un veidot vienu lielu šovu, tad šim pasākumam būtu lielāka vērtība gan profesionāļiem, gan arī interesentiem. Šovam būtu jānotiek kaut kur Pierīgā, kur ir pietiekami daudz piemērotu vietu. Igaunijā, Tartu, septembra pirmajā sestdienā arī notiek Govju šovs, kurp dodas cilvēki no visas valsts. Varam igauņus apskaust, ka viņiem ir tāda autoritāte – entuziasts profesors O. Saveli, kurš spēj apvienot nozares cilvēkus un audzināt jaunos nozares speciālistus. Mēs viņam līdzīgu personību Latvijā pagaidām neredzam.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
