Govju skaistumkonkurss? 2
2013. gada 14. septembrī Rīgā notiks vērienīgi svētki “Lauki ienāk pilsētā”. Šis pasākums būs kā liela saulespuķe, kura sastāvēs no daudzām sēkliņām – svētkus veidos dažādi interesanti, izglītojoši, publiku piesaistoši, bet galvenais – lauksaimniecības nozares un lauksaimnieku profesijas popularizējoši pasākumi. Viens no tiem – govju skaistumkonkurss.
Vairākās Eiropas valstīs govju skaistumkonkurss ir ierasts, pieņemts un prestižs notikums, ar aktīvu līdzdalību no govju ganāmpulku īpašnieku puses. Latvijā govju skaistumkonkursu rīkos pirmo reizi, un šo ideju ir piedāvājusi biedrība “Siera klubs”.
Par konkursa nepieciešamību un veicamajiem darbiem līdz pirmajam govju skaistumkonkursam, redakcijā diskutēja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, AS “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, zemnieku saimniecības “Vilkābeles” īpašniece Ivita Zaķe un SIA “Silenieces ciltsdarba serviss” saimniece Vizma Sileniece.
– Kas ir skaista govs?
V. Sileniece: – Skaista govs ir laba govs. Apaļīgs lopiņš nav skaista govs. Izstādē skaista govs ir tā, kurai var redzēt vismaz četras piecas ribas. Govij, vienkārši sakot, ir jābūt veselai: tās mugurai jābūt taisnai, kājām – pareizi veidotām. Dzīvnieka nagiem jābūt kvalitatīviem, ribām – slīpām. Jābūt arī pietiekamam ķermeņa dziļumam. Protams, govij jābūt ar skaistu tesmeni.
R. Misa: – Mums ir jāvienojas par to, ko mēs konkursā vērtēsim.
V. Sileniece: – No atvestajām govīm vērtēsim labāko, tomēr tā nebūs ringa vērtēšana kā Vācijā, kur speciāla komisija brauc pa saimniecībām, kur no pieteiktajiem dzīvniekiem izvēlas dažus. Tikai caur lielu konkursu govis nonāk lielajā konkursā.
Ja mūsu konkurss notiks septembrī, tad uz to vislabāk vest gotiņu, kas slaucama būs bijusi 1 – 3 mēnešus. Mēs dzīvniekus atlasīsim, izbrauksim saimniecības.
R. Misa: – Daudzi saimnieki nav ieinteresēti sava ganāmpulka govju brāķēšanā. Ceram, ka govju skaistumkonkurss mudinās zemniekus nopietni domāt arī par ciltsdarbu.
– Vai esat plānojuši balvas?
– Šajā konkursā vajadzētu būt Valsts prezidenta balvai un zemkopības ministra balvai, lai zemniekus motivētu piedalīties. Pirmais konkurss būs visgrūtākais. Lai mums izdodas!
V. Davidanova: – Būs naudas balvas. Piemēram, Eiropā 1. vietas ieguvējs saņemot tūkstoti eiro. Mums būs mazāk… Bet būs!
I. Zaķe: – Citās valstīs šādus pasākumus rīko zemniekiem, nevis skatītājiem. Paredzu, ka Latvijā daudzi saimnieki varētu būt atturīgi pret konkursu. Arī es padomāšu, vai vest savu govi… Tomēr es ar lielu nepacietību gaidu šo konkursu!
– Vai zemnieks zinās, kā govi sakopt, safrizēt konkursam? Dzirdamas runas, ka tas maksā pat 100 latus.
V. Sileniece: – Tad kāds cenu ir krietni pielicis.
Govij vispirms ar speciālām dzirklēm ir jānodzen apmatojums tā, lai tas paliek ļoti īss un samtains. Ir jāizcērp aste, īpaši rūpīgi jānocērp muguras daļa. Konkursa govju astēm pieliek šinjonu, lai aste būtu skaistāka un kuplāka. Nomazgā un sakopj nagus. Vācijā, piemēram, nagus nelako, Šveicē lako.
Daži saimnieki pieres daļā izcērp matiņus, nopūš gotiņu ar laku, spalvu pieglauž ar birstīti, lai spīd un laistās. Mēs noteikti sniegsim konsultācijas un palīdzēsim saimniekiem sagatavot dzīvniekus konkursam.
V. Davidanova: – Viens ir profesionālais, otrs – “šoviskais” izskats. Gribētos, lai zemnieki padomā arī par to. Skaistas govis, ar saviem lopiņiem apmierināti, lepni saimnieki, simtiem sajūsminātu skatītāju – ceru, ka tā būs!
– Cik tālu rīkotāji patlaban ir tikuši ar govju skaistumkonkursa organizēšanu?
– Ir iezīmētas konkursa “kontūras”, veidojam komandu, piesaistot gudrus un aktīvus speciālistus. Konkursa sagatavošanas procesā vissvarīgākais būs zemnieks – lai atļautu atvest govis. Varu mazliet palielīties: trīs gotiņas jau ir zināmas…
R. Misa: – Iecere varētu izdoties. Rīgas piena kombināts pērn atveda mājdzīvniekus, tostarp mājlopus uz lauku dzīves veida popularizēšanas pasākumu Rīgā, Centrālās stacijas laukumā. Pilsētniekiem, īpaši bērniem bija ļoti liela interese, neraugoties uz diezgan slikto laiku. Rīdzinieki bija patīkami pārsteigti un pa tālruni aicināja draugus, paziņas kopā ar bērniem aplūkot dzīvniekus no laukiem.
Būtu svarīgi Govju skaistumkonkursu rīkot kā regulāru ikgadēju pasākumu un ieinteresēt zemniekus piedalīties tajā, saņemot atzinību un labas balvas. Pasākuma vissvarīgākajam mērķim ir jābūt latviešu un Latvijas lauku saimniecību popularizēšanai.
Ja industriālais ražošanas modelis ņems virsroku, tad Latvijas laukos viensēta un tai raksturīgais latviskums pazudīs. Tāpat kā Latvijas brūnā.
V. Sileniece: – Ja valsts palīdzēs laukos attīstīties vidējam posmam, tad tas lielā mērā atrisinās problēmu. Vācijā ir ļoti biezs vidusslānis, kas galvenokārt arī nodrošina izaugsmi. Izveidot šādu slāni, tostarp lauksaimniecībā, ir viens no tautsaimniecības vissvarīgākajiem jautājumiem.
M. Cimermanis: – Mēs daudzus esam centušies pārliecināt, ka šādu pasākumu rīkošanā esam ļoti tālu atpalikuši kaut vai no Polijas. Vācijā zemniekiem ir liels prestižs būt govju skaistumkonkursa dalībniekiem. Tad saimnieku cienīs, pirks viņa lopus, produktus un brauks uz saimniecību mācīties. Latvijā noteikti jārīko šāds konkurss, kur piedalās labākie no labākajiem saimniekiem. Viņu darbs jāparāda plašai sabiedrībai, jāuzteic, jācildina un jānovērtē.
Diemžēl liellopu piedalīšanos konkursā lielo izmaksu dēļ aizvien ir visgrūtāk nodrošināt. Agrāk Vecaucē, Viļānos, Priekuļos ik gadu notika dzīvnieku izstādes, tomēr lopu sadaļa lēnām “nomira”. Saimniekiem nebija motivācijas startēšanai konkursā. Mums jāparāda, kas ir mūsu latviskā identitāte.
Anglijā cilvēki pamazām sāk novērtēt, ka govis, kas ganās ganībās, ir laimīgas. Latvijas piensaimniecība patlaban atrodas uz izvēles robežas par tālāko izaugsmes ceļu. Ja kaut ko nepareizi izdarīsim, tad iebrauksim grāvī. Tāpēc govju skaistumkonkursu ir vērts organizēt, un šis pasākums jāuztver nopietni, ar lielu atbildību.
– Kā zemnieki varētu vērtēt govju skaistumkonkursa rīkošanu?
R. Misa: – Būs gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Zemnieki savu vispienīgāko govi uz konkursu negribēs vest, un tas nav arī vajadzīgs. Manuprāt, konkurss ir jārīko par visskaistāko govi, tāpēc jādefinē, kas ir skaista govs.
I. Zaķe: – Pārsteidz, ka “Siera klubs” gatavojas organizēt govju skaistumkonkursu, jo citās valstīs, piemēram, Vācijā, šādus konkursus rīko sēklošanas stacija, kas pārdod buļļus.
V. Davidanova: – Nekā pārsteidzoša nav, jo “Siera klubs” savas darbības 11 gados ir sagādājis – īstenojis daudzus pārsteigumus, un ļoti bieži bijusi piebilde: “Pirmo reizi Latvijā!” Jā, mēs popularizējam sieru. Arī citus piena produktus. Nebūtu piena, nebūtu siera, un droši vien nebūtu “Siera kluba”…
I. Zaķe: – Kā govju skaistumkonkursā notiks govju vērtēšana?
V. Sileniece: – Aicināsim Igaunijas ekspertu. Ir mums ļoti labs, profesionāls vērtētājs Viļānos.
V. Davidanova: – Konkurss būs arī kā šovs, tāpēc vērtētāji varētu būt visi bijušie zemkopības ministri, bet komisijas priekšsēdētāja – mūsu tagadējā ministre Laimdota Straujuma.
M. Cimermanis: – Šis nosacījums ir jāparedz konkursa nolikumā. Piedalīties konkursā lai zemnieku rosina gan balva, gan arī gaidāmā atzinība. Piensaimniecība ir Latvijas vislielākā nozare ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu laukos – arī par to biežāk jārunā un jāraksta.
