Govju skaistumkonkursā skatītāji par simpātiskāko atzīst zilo ragaini Pupu 0
Latvijas pirmajā govju skaistumkonkursā sestdien Rīgā svētku “Lauki ienāk pilsētā” laikā pozitīvas emocijas guva gan tūkstošiem izstādes apmeklētāju, gan arī paši lauksaimnieki.
Biedrības “Siera klubs”, SIA “Silenieces ciltsdarbu serviss”, Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konkursā deviņas sešu šķirņu piena devējas no Kurzemes un Zemgales vērtēja trīs eksperti, tostarp vienam no viņiem – Ilmāram Kallasam no Igaunijas – ir starptautiskā vērtētāja sertifikāts. Pilsētniekiem var likties neparasti, tomēr govju konkursi daudzās valstīs guvuši ļoti lielu popularitāti.
Sestdien dzīvniekus vērtēja pēc 20 dažādām pazīmēm – augumu, atbilstību vecumam un laktācijai, atbilstību piena tipam, tesmeņa attīstību – tā formu, dziļumu un vēdera vēnu attīstību, kā arī citas pazīmes. Pārliecinoši uzvarēja četrus gadus vecā Holšteinas melnraibās šķirnes govs Mirta no Vandzenes zemnieku saimniecības “Laņģi”. Pēc I. Kallasa teiktā, šis bija gadījums, kad govs ir ne tikai ir skaista, bet arī dod daudz piena – 60 litrus dienā un deviņas tonnas gadā.
“Laņģu” saimniece Inga Ķiršakmene teic, ka Mirta ik dienu apēd aptuveni 45 kilogramus lopbarības un izdzer 100 – 140 litrus ūdens. Konkursam šī piena devēja izvēlēta tāpēc, ka ir mierīga. “Laņģos” pavisam ir 280 liellopu ganāmpulks, tostarp 120 piena devējas. Saimniecība pienu pārdod kooperatīvam “Māršava”.
Jānis Silavs, vērtētājs no a/s “Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”, pastāstīja, ka ļoti sīvi par otro vietu cīnījās Lažas pagasta Andreja Silenieka zemnieku saimniecības “Birzītes 1” Holšteinas sarkanraibās šķirnes govs Lūsija un Dunalkas pagasta saimnieces Brigitas Kapiņas brūnās šķirnes govs Ganhe. Tiesneši priekšroku labāka tesmeņa dēļ deva Lūsijai.
Savukārt skatītāju simpātiju ieguva Durbes novada zemnieku saimniecības “Vālodzes” saimnieka Ilgvara Kārkliņa Latvijas zilās šķirnes govs Pupa, kurai ir jau desmit gadu (cienījams vecums piena devējai) un kura savas krāsas dēļ uzklausīja ļoti daudzu skatītāju komentārus. Apmeklētāju lielu ievērību guva arī viena no aptuveni 100 Latvijā reģistrētajām Švices šķirnes govīm, kuru no Lažas pagasta atveda SIA “Birzītes DS”. Švices šķirnes govju piens lielā olbaltumvielu daudzuma dēļ ir īpaši piemērots siera gatavošanai.
Govju parāde visas dienas garumā, kā varēja gaidīt, bija ļoti izglītojošs pasākums. Ne tikai sešu šķirņu dzīvnieku un viņu saimnieku klātbūtnes dēļ.
Vecāka gadagājuma ļaudis atcerējās, ka paši savulaik ganījuši govis un tad “piens garšojis citādi”, bet pusaudži vaicāja arī, vai govis ar ragiem esot “puikas”. Bija arī bērni, kas dzīvu govi redzēja un aptaustīja pirmo reizi. Daudzi apmeklētāji aicināja saimniekus piena devējas izslaukt, tomēr saprotamu iemeslu dēļ aicinājums neguva atbalstu.
Vizma Sileniece, SIA “Silenieces ciltsdarbu serviss” vadītāja atzina – pirmajā govju skaistumkonkursā sadarbības partneru dēļ bijušas kļūmes – pievīlis kooperatīvs “ABC projekts”, kas nespējis dzīvniekus laikā atvest uz Rīgu. Arī zemnieki neesot bijuši atsaucīgi aicinājumam piedalīties konkursā, lai gan pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma dāvanu kartes 400 līdz 700 latu vērtībā, arī Zemkopības ministrijas diplomus un LLKC balvas. Dāvanas, tostarp četru dienu brauciens uz govju parādi Vācijā 2014. gada februārī, bija sarūpētas visiem konkursa dalībniekiem. “Par konkursu, kopumā ņemot, ir palikušas labas emocijas. Saimniekiem ļoti patika, ka pie mums noslēguma atnāca zemkopības ministre Laimdota Straujuma un pie vien galda runājām par situāciju nozarē. Tāpat bija vajadzīgi pasniegtie diplomi, jo ne vienmēr vissvarīgākais ir nauda,” – tā Rīgā aizvadīto konkursa dienu vērtēja V. Sileniece.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pateicās saimniekiem par uzdrīkstēšanos piedalīties pirmajā govju skaistumkonkursā, norādot uz ļoti lielo apmeklētāju interesi. Ministre pateicās arī biedrības “‘Siera klubs” vadītājai Vandai Davidanovai par konkursa rīkošanas ieceri un aicināja domāt, kā pilsētas bērnus ieinteresēt par laukiem, kur daudzas saimniecības ir gatavas viņus uzņemt. V. Davidanova pastāstīja, ka konkursa iecere ir aizgūta no rietumvalstīm un tā noteikti jāattīsta, rīkojot konkursus arī nākamajos gados.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: “Telts ar govīm bija viena no visvairāk apmeklētākajām. Iespējams, ka konkursa rīkošanai vajadzēja vairāk laika. Tāpat jādomā, kā zemniekus ieinteresēt piedalīties šādā konkursā. Vairāk vajadzētu iesaistīt lauksaimnieku organizācijas un, iespējams, govju parādi rīkot kā atsevišķu pasākumu.”
I. Ķiršakmene par svarīgāko ieguvumu no rīkotās parādes nosauc atziņu, ka viņas saimniecība atrodas uz pareizas izaugsmes ceļa, un to, ka pilsētnieki klātienē varēja sazināties ar lauksaimniekiem. V. Sileniece piebilst – ja līdzīgs pasākums notiks nākamajā gadā, tad tiks domāts par slaukšanas demonstrējumu.
{gallery id=”2156″}
