Govju nepiesietā turēšana – kādu variantu izvēlēties? 4
Juris Priekulis, Māris Mangalis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pašlaik Latvijā aptuveni pusi no slaucamajām govīm tur nepiesietas boksos, un katru gadu šāds dzīvnieku turēšanas veids arvien palielinās. Boksu izmantošana ir noderīga, ja govis slauc stenda tipa iekārtās, kā arī robotizētās slaukšanas iekārtās, jo tas būtiski samazina fermā strādājošo cilvēku skaitu. Taču govju boksiem ir jābūt aprīkotiem ar ērtām guļvietām, kas piemērotas dzīvnieku atpūtas vajadzībām. Šajā rakstā apskatīti raksturīgākie govju guļvietu veidi un salīdzināta to ietekme uz vidējo izslaukumu un somatisko šūnu daudzumu.
Guļvietu iekārtojuma pamatprasības
Pētījumos noskaidrots, ka govs mēdz gulēt 12–14 stundu diennaktī, pieceļoties pēc katrām 1,5 stundām. Tātad govis pieceļas un apguļas aptuveni astoņas reizes diennaktī. Turklāt apgulšanās brīdī pēdējos 10–15 cm dzīvnieki vairs nespēj balstīties uz savām kājām, tie krīt. Tādēļ govju guļvietai ir jābūt pietiekami ērtai un mīkstai.
Vēl jāņem vērā, ka dzīvnieki tiek turēti nepiesietā veidā. Tādējādi govis var mainīt savas guļvietas atkarībā no konkrētās situācijas. Gulēšanas laikā tesmenis saskaras ar govs guļvietas augšējo virsmu, un tas rada labvēlīgus apstākļus iespējamām infekcijas slimību izplatībām. Tāpēc guļvietas segumam jābūt arī pietiekami sterilam.
Vēl būtiski, ka boksa iežogojums nedrīkst traucēt govs apgulšanās un piecelšanās iespēju. Ja boksa garums vai platums ir pārāk mazi, tas var kļūt dzīvniekiem neērts, un tad govis var izvēlēties labāk gulēt mēslu ejā, nevis izmantot boksus. Ja turpretim boksu izmēri ir pārāk lieli, govis tos vairāk piemēslo, un palielinās gan nepieciešamais pakaišu patēriņš, gan arī lopkopēju darbs, veicot guļvietu sakopšanu. Savukārt govju piecelšanos var traucēt boksa priekšdaļas nepareizs izveidojums. Šeit jāievēro, ka boksa priekšdaļā, sākot no 20 cm augstuma līdz pat 90 cm augstumam, ir jābūt brīvai zonai, kurā nav nekādu šķēršļu. Tas tāpēc, ka pieceļoties govis šo zonu izmanto tā sauktajam izklupienam, vēzējot galvu uz priekšu. Tādēļ vienā rindā izvietotus boksus nedrīkst izvietot tieši gar kūts ārsienu, tiem jāatrodas 60–100 cm lielā attālumā. Tāpat šādai distancei jābūt starp divām iepretim ierīkotām boksu rindām, jo šajā gadījumā attiecīgo izklupiena zonu var izmantot abās boksu rindās izvietotās govis.
Vēlamie boksu izmēri atkarībā no govju dzīvmasas redzami 1. tabulā.
Boksu konstruktīvie risinājumi
Praksē lieto gan augstos, gan dziļos boksus (1. att). Augstajiem boksiem raksturīgs, ka govju guļvietas izvietotas ar 3–4% lielu slīpumu mēslu ejas virzienā (ar 3–4 cm lielu kritumu uz vienu metru garuma). Guļvietu pamatne ir betonēta, bet no virspuses noklāta ar speciālu paklāju, kas var būt izgatavots no vienslāņa gumijas, speciāliem matračiem, kas pildīti ar gumijas grīstēm, vai matračiem, kuros iepildīts ūdens.
Vienslāņa gumijas paklājus mēdz izgatavot ar rievām vai iedobumiem, kas atrodas gan to apakšpusē, gan arī virspusē. Tie uzlabo šo paklāju elastību, kā arī samazina govju paslīdēšanas iespēju. Taču lielāka elastība ir matračiem, kuros iepildītas gumijas grīstes, putuplasta klājums vai ūdens. Turklāt matrači ar ūdens pildījumu mazina arī guļvietu šķērsojošo āderu negatīvo ietekmi. Latvijā šādi ar ūdeni piepildīti matrači jau daudzus gadus tiek izmantoti, piemēram, Sējas pagasta zemnieku saimniecībā Robežnieki, un par tiem ir saņemtas labas atsauksmes, kaut gan to cena ir ievērojami augstāka nekā vienkāršajiem gumijas paklājiem.
Tagad tiek piedāvāti arī citi augsto boksu guļvietu risinājumi. Piemēram, firma Blister (3. att.) piedāvā izklāt govju guļvietas ar gumijas plāksnēm, kurām ir kvadrātiskas (20 x 20 cm) formas caurumi. Šādu plāksni pieskrūvē pie apakšā esošās betonētās grīdas. Pēc tam šos plākšņu caurumus aizpilda ar smiltīm un tad to virspusi nokaisa ar kādu no iepriekš minētajiem pakaišu materiāliem. Saskaņā ar firmas prospektos dotajām atziņām šāds boksa klājums ir vienkārši ierīkojams, higiēnisks, nodrošina guļvietas sausumu (urīns ātri aizplūst), tajā neveidojas izgulējuma bedres un ir atvieglota govju piecelšanās, turklāt karstā laikā gulošiem dzīvniekiem rodas vēsuma sajūta. Vienlaikus samazinās arī strādājošo darba patēriņš, jo ekspluatācijas laikā smilšu daudzums nav tik bieži jāpapildina un ietaupās guļvietu sakopšanai nepieciešamais laiks. Līdzīgu risinājumu piedāvā arī firma Swaving Stalinrichtung B.V. un citas, kuru izgatavotajām gumijas plāksnēm ir atšķirīgi ierīkoto caurumu izmēri un forma.
Savukārt Vācijas firma KRAIBURG izstrādājusi gumijas paklājus, kuru priekšējai un aizmugurējai daļai ir atšķirīgs rievojums, tā panākot govju mazākas slīdēšanas iespējas un lielāku boksu tīrību.
Cita vācu firma BUC ir izveidojusi divdaļīgu ar ūdeni pildītu paklāju, kurā ūdens ir ievadīts tikai tā aizmugurējā daļā (4. att). Firma uzskata, ka šāda matrača izmantošana uzlabo dzīvnieku gulēšanas komfortu, novērš govju ceļgalu traumas, rada labus apstākļus urīna un no tesmeņa iztecējušā piena aizplūdei.
Interesants ir arī firmas Cow Welfare piedāvājums. Tā īpatnība, ka boksa pamatne ir izbetonēta horizontāli, bet uz tās uzlikts gumijas paklājs, kam priekšējā daļa ir par 5 cm biezāka nekā aizmugurējā, tādā veidā nodrošinot guļvietas nepieciešamo slīpumu. Turklāt katram šāda boksa paklājam ir divas speciālās zonas. Viena atrodas tā priekšpusē, kur govis balstās ar priekškāju locītavām, un šī zona ir mīkstāka, bet otra zona – paklāja aizmugurējā daļā, kas ierīkota ar tādu aprēķinu, lai sekmētu urīna novadi un samazinātu nepieciešamo pakaišu patēriņu.
Izmantojamie pakaišu veidi
Lai uzlabotu guļvietu kvalitāti, tās nepieciešams regulāri kaisīt ar pakaišiem. Vienkāršākā gadījumā kā pakaišu materiālu var izmantot zāģu skaidas vai sīki sasmalcinātus salmus, rēķinot aptuveni 0,2 kg uz vienu guļvietu diennaktī. Taču tagad vairākas firmas piedāvā arī speciālus kaisāmos materiālus, kas izgatavoti uz sasmalcinātas makulatūras vai kalcija kaļķa bāzes. Šāds pakaišu materiāls labi uzsūc mitrumu. Turklāt tam mēdz būt arī dezinficējošas īpašības, jo pH līmenis ir nedaudz augstāks par neitrālo, tāpēc tas ierobežo nevēlamu baktēriju attīstību.
Dziļajiem boksiem (1b. att.) guļvietā ierīkots 15–20 cm dziļš padziļinājums, kas piepildīts ar pakaišu materiālu – smiltīm vai atsevišķām svaigu mēslu un salmu kārtām, vai digestātu, vai arī cita veida pildījumu.
Praksē izplatīts ir smilšu pildījums. Smiltis ir salīdzinoši lēts un higiēnisks materiāls, kas labi piekļaujas govs ķermeņa formai, bet karstā laikā rada vēsuma sajūtu. Taču tām ir arī trūkumi: smiltīm jābūt ar vienādu graudiņu lielumu, bez akmeņiem, turklāt tās mēdz pielipt govju kājām un ķermeņu apakšdaļai, tādēļ to daudzums ir regulāri jāpapildina. Smiltis ir arī abrazīvs materiāls, kas izraisa mēslu izvākšanas tehnikas paātrinātu nodilšanu.
Izplatīts ir arī mēslu pakaišu ieklājums. Šajā gadījumā iedziļinājuma apakšējā daļā vispirms ieklāj svaigu mēslu kārtu, tad smalcinātu salmu kārtu, kuras pēc tam noblīvē. Tad attiecīgi ieklāj un sablīvē nākamās mēslu un salmu kārtas, līdz iedziļinājums ir aizpildīts. Tādējādi govis guļ uz salmu kārtas, ko pēc vajadzības papildina ar jauniem salmiem. Uzskata, ka šai gadījumā vieni no labākajiem ir miežu salmi, taču atsevišķas saimniecības izmanto arī rapšu salmus vai cita veida ieklājumu.
Salīdzinoši jauns risinājums ir digestāta izmantošana. Arī tas ir higiēnisks materiāls, kas nesatur nevēlamas baktērijas. Taču tam ir palielināts mitrums. Tādēļ pirms ieklāšanas no tā ir jāatspiež liekā sula, bet dažkārt veic arī digestāta papildu kaltēšanu.
Govju guļvietu salīdzinājums
Saskaņā ar mūsu apkopotajiem datiem 44% gadījumu Latvijā izmanto augstos boksus, bet pārējos gadījumos – dziļos boksus. No augstajiem boksiem visretāk lieto ūdensgultas (tikai vienā saimniecībā), bet daudz izplatītāki ir gumijas paklāji un matrači.
Aptuveni 56% gadījumos saimniecībās lieto dziļos boksus. Visbiežāk (gandrīz 22% gadījumos) saimniecībās izmanto mēslu–salmu matračus. Izplatīta ir arī smilšu pildījuma lietošana (12,5% gadījumos). Vēl salīdzinoši bieži (15% gadījumos) dziļo boksu pildīšanai izmanto dažādus kombinētus risinājumus. Piemēram, iedziļinājuma apakšējo daļu piepilda ar smiltīm vai digestātu, bet no virspuses to nosedz ar salmu kārtu. Taču dažkārt saimniecības guļvietu piepildei izmanto tikai digestātu vai tikai zāģu skaidas, taču tādu gadījumu skaits nav liels (aptuveni 6,5%).
Informācija par pētījumos iegūto govju izslaukumu un pienā konstatēto somatisko šūnu daudzumu atkarībā no izmantoto boksu veida aplūkojama 2. tabulā.
Jāpiebilst, ka šajā tabulā apkopoti kopējie dati par visiem augsto boksu veidiem, jo to ikdienas sakopšana (mēslu palieku noraušana un pakaišu materiāla uzkaisīšana) notiek līdzīgā veidā. Vēl šeit redzami pētījumu rezultāti par dziļajiem boksiem ar smilšu segumu un boksiem, kur lietots salmu–mēslu segums. Taču nav sniegti dati par dziļajiem boksiem ar digestāta ieklājumu, kā arī kombinētiem ieklājuma veidiem, jo pagaidām šos risinājumus lieto tikai nedaudzas saimniecības. Tādēļ iegūto rezultātu standartkļūda ievērojami pārsniedz pieļaujamo 8% robežu.
Pētījumu rezultāti liecina, ka augstākie izslaukumi un kvalitatīvākais piens (rēķinot pēc SŠS) tiek iegūts, ja govis tur dziļajos boksos ar smilšu ieklājumu. Ja izmanto augstos boksus vai dziļos boksus ar citu guļvietu pildījuma materiālu, tad govju izslaukumi ir par aptuveni 15% mazāki. Savukārt SŠS augstajos boksos palielinās par 50% (salīdzinājumā ar dziļajiem boksiem ar smilšu ieklājumu), bet dziļajos boksos ar citu guļvietu pildījumu tas palielinās par 40%. Taču šis rādītājs lielā mērā ir atkarīgs no boksu tīrīšanas un kaisīšanas biežuma, kā arī pakaišu materiāla kvalitātes.
