Govju mastīts – joprojām aktuāla problēma 0
Gan bioloģisko, gan konvencionālo piensaimniecību mērķis ir saražot maksimālu daudzumu augstas kvalitātes piena, kas pārtikā ir neaizstājams produkts, jo satur daudzas cilvēka veselībai nepieciešamas vielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, minerālvielas, vitamīnus u. c.
Pienā identificēti aptuveni 250 ķīmiskie komponenti. Bet vienlaikus piens un tā produkti ir piemērota barotne apkārtējās vides mikroorganismu attīstībai. Tas ar barības vielām nodrošina tādu prasīgāko mikroorganismu kā Lactobacilllus ģinšu baktēriju augšanu un vairošanos. Arī piena pH (6,6–7,2) veido optimālu augšanas vidi lielākajai daļai mikroorganismu.
Apdraud piena kvalitāti un pēcnācējus
Mikroorganismi pienā nonāk slaukšanas laikā galvenokārt no pupu ādas, govju apmatojuma un gaisa. Mastīts ir viens no galvenajiem iemesliem, kas samazina piena kvalitāti. Pasaules zinātnieku pētījumi atklāj, ka bioloģiskajās saimniekošanas sistēmās dzīvnieku veselības stāvoklis ir labāks, tomēr to uzraudzībai jāpievērš ne mazāka uzmanība kā konvencionālajās saimniecībās. Atsevišķos gadījumos ar dažādas pakāpes tesmeņa sekrēcijas traucējumiem ganāmpulkos slimo gandrīz puse dzīvnieku skaita, tādējādi radot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, kas veidojas gan no produktivitātes samazināšanās, gan kā piena kvalitātes pasliktināšanās.
Tādos gadījumos saimniecībā nākas priekšlaikus izbrāķēt govis, pieaug neauglīgo govju skaits. Turklāt jāņem vērā, ka piena bakteriālais piesārņojums, kas saistīts ar tesmeņa iekaisumu, apdraud patērētāju, it īpaši bērnu, veselību. Proti, tāds piens satur patogēnos mikroorganismus, to metabolītus, kā arī antibiotisko vielu paliekas pēc dzīvnieka ārstēšanas un citus veselībai kaitīgus piemaisījumus. Tādējādi iegūst nestandarta, zemas kvalitātes pienu. Teļiem, kas dzimuši govīm, kuras slimo ar tesmeņa iekaisumu un nav saņēmuši bioloģiski pilnvērtīgu jaunpienu, ir samazināta dabiskā organisma rezistence, tāpēc tie biežāk slimo ar gremošanas orgānu slimībām. Pārslimojušie dzīvnieki atpaliek augšanā un attīstībā, bet pieauguši tie ir mazražīgāki un uzņēmīgāki pret dažādām slimībām. Pirmpienes, kas dzimušas mātēm, kuras slimojušas ar tesmeņa iekaisumu, ir vājāk attīstītas, mazākas dzīvsvarā, samazinātas to reprodukcijas spējas, bet izslaukumi laktācijā var būt mazāki pat par 7%.
Apstākļi, kas veicina mastīta rašanos
Mastītu ierosina bīstamas patogēnās baktērijas, kas inficē tesmeni, vairojas tajā, producējot kaitīgas vielas (vielmaiņas galaprodukti, toksīni), kas rada vidi, kurā veidojas iekaisuma process, samazinās izslauktā piena daudzums un tā kvalitāte. Iekaisuma procesa ietekmē notiek piena bioķīmiskās izmaiņas: samazinās tauku, kalcija, kazeīna un laktozes daudzums, toties palielinās albumīna, nātrija un hlorīdu daudzums. Vienlaikus pieaug lipāzes, proteāzes, oksidāzes, plazmīna un plazminogēna koncentrācija, kas ievērojami samazina piena smaržu, piena un tā produktu stabilitāti un derīgumu.
Īpaši jāatgādina, ka ar mastītu slimu govju pienā atrod iekaisuma marķierus, pašas patogēnās baktērijas, kas ir bīstami piena patērētājiem, baktēriju endo- un enterotoksīnus. Ar mastītu slimu govju piens patērētājam var izraisīt toksikoinfekciju – akūtu slimību, kas rodas, ja uzturā lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi un/vai uzkrājušies to izdalītie toksīni.
LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra Bioķīmijas un mikrobioloģijas zinātniskajā laboratorijā ir analizēti ar mastītu slimu govju tesmeņa sekrēta paraugi. Biežāk izdalītie patogēnie mikroorganismi govju subklīniskā mastīta gadījumos, kad klīniskās mastīta pazīmes vēl netika konstatētas, parādīti 1. tabulā.
Kā redzams, visbiežāk tiek izdalīti Staphylococcus ģints mikroorganismi – 56,8% gadījumu. Subklīniskā un klīniskā mastīta gadījumos izdalītas Staphylococcus ģints sugas, kas atspoguļotas 2. tabulā.
2. tabulas dati norāda, ka visbiežāk no mastīta sekrēta paraugiem izolēta koagulāzes negatīvo stafilokoku (iepriekš saukti – vides stafilokoki) suga Staphylococcus haemolyticus, kurai piemīt vairāki patogenitātes faktori, līdz ar to spēja ierosināt iekaisuma procesu tesmenī.
Mastīta profilakse
Mastīta kontroles stratēģija balstās uz higiēnu. Tas ir, pupu ādas dezinfekcija, antibiotiku terapija cietstāvēšanas laikā, hroniski inficēto govju izkaušana.
Šī prakse palīdzējusi kontrolēt kontagiozās baktērijas, piemēram, Streptococcus agalactiae un Staphylococcus aureus. Tomēr, samazinoties kontagiozo baktēriju ierosinātā mastīta gadījumu skaitam, palielinās vides baktēriju (E. coli, Streptococcus uberis u.c.) ierosinātā mastīta gadījumu skaits. Turklāt vides baktēriju ierosinātais mastīts parādās saimniecībās, kurās ir ļoti augsts higiēnas līmenis.
Lietojot antibiotiku terapiju govju cietstāvēšanas periodā, veidojas pret antibiotikām rezistenti baktēriju celmi. Ir sastopami penicilīna un meticilīna rezistentie Staphylococcus aureus celmi. Piemēram, Dānijā 12% gadījumu no mastīta sekrēta izolētajiem Staphylococcus aureus celmiem bija rezistence pret penicilīnu. Savukārt koagulāzes negatīvās baktērijas Staphylococcus haemolyticus ir rezistentas pret meticilīnu, gantamicīnu un eritromicīnu; tas apgrūtina mastīta ārstēšanu.
Viena no efektīvākajām metodēm mastīta profilakses gadījumos ir dzīvnieku vakcinācija. Turpinot pirms desmit gadiem veikto darbu, ZI Sigra uzsākti pētījumi par govju mastīta izraisītājiem mikroorganismiem, to izplatību un jaunu govju tesmeņa slimību profilakses pasākumu izstrāde.
Vakcināciju kā vienīgo līdzekli mastīta profilaksei govju saslimšanas gadījumos ar mastītu organiskās saimniekošanas apstākļos Latvijas Republikā nosaka Eiropas Padomes regula (EK) 834/2007. Zinātniskajā institūtā Sigra uzsākti pētījumi vietējas vakcīnas izstrādei, lai samazinātu subklīniskā un klīniskā mastīta gadījumu skaitu un to smagumu, pasargātu dzīvniekus no jaunas inficēšanās un samazinātu esošo infekciju. No govju, kuras ir slimas ar mastītu, piena – pat viena ganāmpulka robežās – paredzēts izolēt Staphylococcus aureus specifiskos celmus, kas ir nejutīgi pret vairākumu plaši lietoto antibiotisko vielu.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.
