Ne karsts, ne auksts. Govju komforta temperatūra kūtī 0
Cik grādu temperatūrai jābūt kūtī, kurā tur piena liellopus? ASV govis slauc četras reizes dienā – kāda temperatūra kūtīs tiek uzturēta? ROBERTS KULDĪGAS NOVADĀ
Ne karsts, ne auksts
LLKC konsultants-eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns atbild: “Liellopiem komforta temperatūra ziemā ir ne zemāka par –10 oC, bet vasarā ne vairāk par 23–25 oC. Maziem teļiem optimālā temperatūra ir 10–23 oC visu gadu.
Viss atkarīgs no relatīvā gaisa mitruma kūtī. Jo lielāks mitrums ziemā rodas novietnē, jo pieļaujama zemāka gaisa temperatūra (ap –5 oC) – liekais mitrums pastiprināti dzesē dzīvniekus un veicina to straujāku atdzišanu. Gaisa temperatūru ietekmē arī gaisa plūsma. Slaucamo govju novietnē pieļaujamā gaisa plūsma nedrīkst pārsniegt 2 m/s, bet maziem teļiem – 0,3 m/s. Ja tā pārsniedz pieļaujamo robežu, notiek straujāka dzīvnieku atdzišana, tiem palielinās vajadzība pēc enerģijas, dzīvnieki biežāk slimo ar respiratorajām slimībām.
Pareizi ierīkotās dzīvnieku novietnēs izmanto dabīgo ventilāciju. Nepiesietās turēšanas tehnoloģiju liellopu novietnēs gaisa temperatūra faktiski ir vienāda ar āra gaisa temperatūru. Temperatūras izmaiņas šāda tipa novietnēs Latvijā ir nelielas – ap 2 °C.
Jārēķinās, ka Latvijas klimats ziemā mēdz būt skarbāks nekā Centrāleiropā. Tāpēc novietnēs, kurās ir bažas par ūdensapgādes un dzirdņu aizsalšanu, jaunlopu un slaucamo govju mītnes aprīko ar apsildāmām dzirdnēm. Apsildīšanai var izmantot rekuperēto siltumu, kas rodas piena dzesēšanas procesā. Ir skaidrs, ka Latvijā piena ražošanas procesā jāpatērē vairāk elektroenerģijas nekā dienvidu valstīs.
Neatbilstīgas gaisa apmaiņas indikatori dzīvnieku novietnēs ir kondensāts uz griestiem, kas arī ir pelējuma cēlonis, neaizņemtas guļvietas šķidrmēslu šķērskanālu tuvumā, govju bieža uzturēšanās pie atvērtiem logiem vasarā. Govis labi jūtas temperatūrā no –5 līdz +23 oC pie relatīvā gaisa mitruma novietnē 40–60 procentu.
Kā panākt izslaukumu – 15 000 kilogramu
LLKC konsultants piena kvalitātes jautājumos Ilmārs Gruduls akcentē, ka augstražīgos ganāmpulkos pasaulē (virs 15 000 kg no dzīvnieka) lieto lielāku slaukšanas reižu skaitu (Izraēlā praktizē pat 6 slaukšanas reizes dienā). Lielus izslaukumus panāk, izmantojot mūsdienīgu ģenētiku, sabalansētu ēdināšanu, nodrošinot optimālus turēšanas apstākļus. Par optimālu mikroklimatu uzskata temperatūras starpību starp kūts un āra gaisu, ja tā nepārsniedz 5 oC. Protams, ziemas mēnešos, kad ārā ir –15 oC un vairāk, nedrīkst pieļaut ūdens un iekārtu aizsalšanu, bet, tiklīdz ārā gaisa temperatūra krītas, kūts jāventilē, lai izvadītu ārā lieko mitrumu.
Kritiskā temperatūra govīm sākas zem –15 oC un virs +25 oC. Ja kūtī gaisa mitrums un caurvējš nav liels, tad zemas gaisa temperatūras lopiem neizraisa nekādas ar veselību saistītas problēmas; vienkārši jādod tiem ar enerģiju bagātāks barības maisījums (jāpalielina koncentrātu deva), lai dzīvnieki to izmantotu sava organisma sasildīšanai.
Lielākas bažas piensaimniecībā rada ar karstumu saistītie stresi. Augstražīgās govis saražo ļoti lielu siltuma daudzumu, kas jāizvada no organisma. Lielāko daļu karstuma un mitruma govis no organisma izvada ar elpošanas sistēmu, jo liellopi nesvīst. Jo augstāka gaisa temperatūra un lielāks relatīvais gaisa mitrums, jo lielāks risks, ka govīm parādīsies ar karstumu saistītais stress. Tā ietekmē govīm samazinās izslaukums par vismaz 20%. Karstuma stresa noteikšanai pasaulē izmanto temperatūras–mitruma indeksu (THI). Latvijā gaisa relatīvais mitrums ir vidēji 71–88%, bet kūtī tas ir vēl lielāks.
Lai mazinātu karstuma stresu, nepieciešama laba ventilācijas sistēma kūtī. Ražošanas izdevumus iespējams samazināt, pēc iespējas vairāk izmantojot dabīgo ventilāciju (neradot caurvēju). Ja to nodrošināt nav iespējams, jāizmanto mākslīgās ventilācijas sistēmas. Augstražīgos ganāmpulkos papildus dabīgai ventilācijai izmanto ventilatorus, ventilācijas šahtas vai tuneļus. Ja arī mākslīgās ventilācijas sistēmas karstā laikā nespēj nodrošināt optimālo temperatūru, pasaulē tiek izmantotas tā sauktās govju dušas – kūtī ar aptuveni 30 minūšu intervālu speciāli tām paredzētās vietās izsmidzina ūdeni, lai atvēsinātu dzīvniekus.
