No 1.aprīļa pienu var slaukt, cik grib. Bet vai varēs pārdot? 5
Šodien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pārstāj darboties piena kvotu sistēma. Tas nozīmē piena tirgus regulēšanas atcelšanu. Latvija, visticamāk, piena kvotu nebūs pārsniegusi, un soda nauda jāmaksā nebūs. Cik gatavi ir Latvijas piena ražotāji jaunajai situācijai, jautāju mazo ganāmpulku īpašniekiem.
Ruta Eglīte, Naukšēnu novada z/s ” Eglītes” saimniece: “Man ir piecas slaucamās govis. Slaucu vidēji 7000 kg no govs. Piena kvotu esmu pārpildījusi, bet papildu kvotu nepirku cerībā, ka valstij piešķirto kvotu nepārsniegsim. Nebiju gaidījusi tik lielu izslaukumu, nu jau neko nevar darīt. Valsts jau nešaus tāpēc nost. Papildu naudas ienākumus gūstu arī algotā darbā. Patlaban neviens nezina, kas būs pēc 1. aprīļa. Govis uz mežu noteikti nevedīšu, vērtēšu situāciju un domāšu, kā rīkoties. Tie piena ražotāji, kas patlaban darbojas, visticamāk, savu biznesu turpinās arī pēc kvotas atcelšanas. Ja vien nenormāli nekritīs piena cena, tostarp arī dempinga dēļ. Mazajās saimniecībās mīl dzīvniekus. Ja nu pavisam nevarēs darboties, tad pakāpeniski tos likvidēs.”
Ina Slavinska, Neretas z/s “Grauzes” saimniece: “Slaucam aptuveni 20 govis. Kopš 1. marta par kilogramu piena saņemam 2,5 centus vairāk, pavisam 18,5 centus. Vismaz ir prieks iet un darboties. Ja šāda cena saglabājas, tad nav jāiespringst. No kvotas atcelšanas ir arī labums, ka pārsniegšanas gadījumā nebūs jāpiepērk klāt. Es papildus nopirku 16 tonnas, kuras gan nodzēsa 10 tonnas, jo ražojam ļoti treknu pienu. Apšaubu, ka mazo ražotāju pēc 1. aprīļa izspiedīs no tirgus. Mazajam ražotājam parasti nav aizdevumu, viņam tos nedod. Tāpat lielražotājiem maksā lielāku piena cenu uz mazo ražotāju rēķina, lai gan mazais saimnieks par to pašu cenu pērk degvielu un lopbarību. Neiztiks bez mazā ražotāja. Visvairāk sāp sirds par to, ka Neretā veikalā piens ar 3,5% tauku saturu maksā 98 centus, bet mums maksā 18,5 centus. Kāds no cenas starpības labi nopelna. Kvotu atcelšana šo kārtību, visticamāk, nemainīs.”
Andris Sondors, Sīļukalna pagasta piemājas saimniecības “Ceriņi” saimnieks: “Manā saimniecībā ir 13 slaucamās govis, kvotu nepārsniegšu. Nepiekrītu, ka mazās saimniecības pēc 1. aprīļa neizdzīvos piena cenas krituma dēļ. Saimniecības darbošanos tirgū varētu pārtraukt vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mazais ražotājs nerēķina izmaksās savu darbu. Mēs, aptuveni 350 piena ražotāji, tostarp galvenokārt mazie saimnieki, esam apvienojušies kooperatīvā “Viļāni” un pienu pārdodam kā viens pārdevējs. Tas ļauj saņemt lielāku cenu. Kooperatīvs palīdzēs piena ražotājiem arī pēc kvotas atcelšanas. Cilvēkiem ir jāēd un jādzer ik dienu. Ceram uz piena ražotājiem labvēlīgām norisēm piena tirgū. Piena cenas kritums pēc 1. aprīļa varētu būt neliels.”
Anita Miltiņa, Līksnas pagasta piemājas saimniecības “Krodzenieki” saimniece: “Manā saimniecībā ir sešas slaucamas govis, un, lai nepārsniegtu kvotu, piebremzējām izslaukumus, dzīvniekus mazāk barojām. Īsti pareizi tas nav, tomēr lielo soda naudu par kvotas pārsniegumu nevēlamies maksāt. Piena cenai pēc kvotas atcelšanas zemāk nav kur krist. Ja kritums vēl turpināsies, tad ražošana būs jābeidz. Esmu veterinārārste arī lielā saimniecībā un darbojos Daugavpils Konsultāciju birojā, tāpēc zinu, ka starp lielražotāju un mazo saimnieku problēmām var likt vienlīdzības zīmi. Mani bažīgu patlaban dara lopbarības gatavošana. Pēc tā, ko redzu Daugavpils novadā, var secināt, ka piena nozare Latvijā ir apdraudēta. Katrai saimniecībai vajadzētu izvērtēt piena pašizmaksas samazināšanas iespējas. Ir jāgatavo ļoti kvalitatīva lopbarība un jāvērtē citu izmaksu samazinājums. Valsts līmenī noteikti vajadzētu salīdzināt vidējo iepirkuma cenu Eiropā un Latvijā, kā arī salīdzināt piena iepirkuma cenu un cenu veikala plauktā. ES valstīs vidējā piena iepirkuma cena pārsniedz 30 centus. Bet veikalā piena iepirkuma cena veido 45 – 50% no pārdošanas cenas. Valsts uzdevums būtu rūpēties, lai mēs sasniegtu šos ES vidējos rādītājus.”
UZZIŅA
* Ar mērķi stabilizēt piena cenu, uzlabot konkurētspēju un dzīves līmeni Eiropas Savienība 1984. gadā iedibināja piena kvotu sistēmu.
* Latvija saņēma kvotu 781 107 852 kg apjomā (piegādes kvota – 764 217 127 kg; tiešās tirdzniecības kvota – 16 915 571 kg). Līdz 1. martam piegādes kvota izpildīta par 91,91%.
* No kopējā 9541 piena ražotāju skaita 6821 jeb 75% ražotāju ganāmpulkā ir līdz 10 govīm, kas līdz 1. martam bija ražojušas 14% no kopējā 742 720 801 kg piena daudzuma.
