Zemās piena iepirkuma cenas zemniekus dzen izmisumā, var nākties likvidēt saimniecības 16
Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” tuvākajā laikā lūgs Konkurences padomi izvērtēt iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus, tostarp aizliegto vienošanos starp piena pārstrādes uzņēmumiem un/vai mazumtirgotājiem piena cenas noteikšanā.
Izdevumi lielāki par ieņēmumiem
Piensaimnieki sāk gatavoties maksātnespējas procesiem, šādu paziņojumu otrdien izplatīja biedrība “Lauksaimnieku apvienība”. Vidzemes un Latgales puses piensaimniecības visskaudrāk sākot izjust zemo piena iepirkumu cenu ietekmi uz savu maksātspēju. Tādas saimniecības kā “Pakuļi” ir izvēles priekšā – būt vai nebūt, jo izdevumi pārsniedz ieņēmumus, kas ir par pamatu domai par saimniecību likvidēšanu, ziņo Lauksaimnieku apvienības priekšstāvji. Atbalsts, ko Zemkopības ministrija (ZM) un Eiropas Savienība devusi, ir nepietiekams, lai noturētu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas pārtikai.
Šajā situācijā, kad Latvija pārāk lēni reaģē uz piena tirgus svārstībām – piena cenas celšanos, kad pasaulē piena cenas kāpj, bet Latvijā saglabājas nemainīgas vai samazinās, – katrs eiro cents, kas tiek maksāts no piena pārstrādes uzņēmumiem, ir svarīgāks par svarīgu. Z/s “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons komentē: “Latvijā piena mazumtirdzniecības cenas ir par 10 – 30% procentiem augstākas nekā Vācijā, savukārt piena iepirkuma cena ir daudz zemāka nekā Vācijā. Uzreiz rodas šaubas, vai nav kaut kādi konkurences pārkāpumi starp pārstrādātājiem vai pārstrādātājiem un veikalu tīkliem, kas piespiež zemniekus pārdot pienu par pašizmaksu, tādējādi dzenot strupceļā piena ražotājus.” Zemnieku saimniecības “Pakuļi” īpašniece Venta Afanasjeva atzīst, ka viņas saimniecībā ir katastrofāla situācija, kad piena iepirkuma cena ir 23 centi, kas ir signāls, ka steidzami ir jālikvidē sava piena lopkopība. Viņa vaicā, ko darīt laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas?
Viena no Sēlijas lauksaimniecēm, kas savu vārdu nevēlējās laikrakstā minēt, “LA” stāstīja, ka viņas saimniecībā ir 25 govis un dekādē tiek nodotas piecas tonnas piena. Šobrīd piena iepircējs maksā 17,5 centus par litru, bet lielajiem zemniekiem, kas vienā reizē nodod vairāk, maksā vairāk – pat līdz 28 centiem. “Laikā, kad piena trūka, sākās šī nevienlīdzīgā attieksme un turpinās joprojām. Taču prasības pret visiem ir vienādas. Mūsu gotiņas neēd mazāk, un gan spēkbarība, gan degviela jāpērk par pilnu cenu,” teic zemniece, turpmāko perspektīvu atsakoties prognozēt. Nule kā viņa saņēmusi brīdinājumu no piena iepircēja, ka par februāra otro dekādi maksās vēl par vienu centu mazāk, līdz ar to iepirkuma cena būs 16,5 centi/l.
Saimniecībā ir 40 liellopi, iekārtota piena māja pēc ES noteikumiem, bez kredītiem uzcelta kūts, bet tagad ar pašreizējiem ieņēmumiem nākas strādāt ar mīnusiem. “No augšas saka, ka vajag attīstīties, mēslu krātuvi vajag, bet es nezinu, kas būs pēc mēneša, kad atcels kvotas,” pārdomās dalās zemniece. Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka atklāj, ka šobrīd ir grūti gan tām saimniecībām, kas ņēmušas kredītus un attīstījušās, gan tām, kas iztikušas bez kredītiem. “Piena cena tagad ir tik zema, ka zemāk jau vairs nav kur krist. Eiropas biržā pienam cena ceļas, bet pie mums joprojām krīt. Nekur nav tik zemas cenas kā pie mums,” komentē Sandra Stricka. Tas, ka valdība beidzot nolēmusi piešķirt nozarei ārkārtas atbalstu par Krievijas embargo nodarītajiem zaudējumiem, labākajā gadījumā ļaušot samaksāt dažus rēķinus, bet nerisinās situāciju kopumā.
Piešķir atbalstu
Tikai vakar valdība pieņēma lēmumu atbalstīt 7,7 miljonu eiro ES pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanu piena nozarei. Šo atbalstu piešķirs, par atskaiti ņemot pārstrādei piegādātā piena apjomu periodā no 2014. gada augusta līdz oktobrim, jo novembrī un decembrī iepirkuma cena nedaudz palielinājās. Zemnieki šo atbalstu gaidīja ar nepacietību, neizprotot tā kavēšanos, jo ES jau novembrī pieņēma regulu par 28,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piensaimniekiem Krievijas embargo radīto zaudējumu segšanai, no tā 7,7 miljoni paredzēti Latvijai.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības (LLKC) centra veiktie aprēķini jau pērn augustā liecināja, ka viena kilograma piena saražošanai Latvijas piena saimniecībās iztērē vidēji 24,9 eiro centus, kas ir mazāk, nekā par pienu piedāvāja maksāt daudzi piena iepircēji Lietuvā un Latvijā (19 – 24 eiro centi par kg).
Eksperti jau brīdinājuši, ka Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas. Tiesa, “Swedbank” lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš atzīst, ka šobrīd nav signālu, ka zemniekiem būtu jāatliek pamatsummas maksājumi. Visticamāk, ka lauksaimnieki izmanto subsīdijas un ES atbalstu, kas “ļauj dzēst ugunsgrēku”. Pagaidām arī nevar prognozēt, kas notiks pēc kvotu atcelšanas. R. Miltiņš domā, ka reālā situācija būs redzama šā gada maijā un jūnijā.
