Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 26
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn lauksaimniekiem atvēlēto valsts atbalsta naudu 35 miljonus eiro “Covid-19” krīzes seku mazināšanai nule kā izvētījusi Valsts kontrole (VK). Revīzijā secināts, ka nepieciešamās naudas aprēķini balstījušies uz ievērojami negatīvāka scenārija iestāšanos, nekā izrādījās vēlāk.
Turklāt atbalstīto nozaru ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais. Līdz ar to secināts, ka atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām lauksaimniecības nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem.
Jāpiebilst, ka kopumā pandēmijas krīzes pārvarēšanai valdība pērn lauksaimniekiem rezervēja 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet VK pārbaudījusi 35,5 miljonu izlietojumu, no kā iztērēti 84%.
Kritums mazāks par prognozēto
Revidenti secinājuši, ka atbalsts izmaksāts atbilstoši noteikumiem, taču, analizējot Zemkopības ministrijas (ZM) aplēses, konstatēts, ka aprēķinos izmantotās prognozes un reālā aina būtiski atšķīrusies. Nozares ražotāju ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nav bijis tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais, secināts revīzijā.
Divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bijis pavisam neliels, un neizlietotā nauda – ap 10 miljoniem eiro – novirzīta uz trešo programmu – atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, gaļas liellopiem un nobarojamām cūkām. Šīm nozarēm bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam izmaksāti 26 miljoni.
“Latvijas Avīze” jau iepriekš rakstīja, ka sākumā valdības noteiktais ieņēmumu samazinājums kādā nozarē bija vismaz par 20%, taču jūnijā tas mainīts uz 5%. Šāda lēmuma pamatojums – tā dara Lietuvā. Tādējādi atbalstam kvalificējās visas noteikumos minētās lauksaimniecības nozares. Vienlaikus atbalsta kopējais apmērs un atbalsta likme par katru lauksaimniecības dzīvnieku tika noteikti tādā apjomā, lai kompensētu lielāko daļu no 20% ieņēmumu krituma, pauž revidenti.
Pēc revidentu aplēsēm, valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumu samazinājuma apjomu. Un, ņemot vērā, ka divās citās atbalsta programmās līdzekļi palika pāri, radās iespēja pagarināt atbalsta periodu – tas izmaksāts gan augustā, gan decembrī. Kopumā atbalstu saņēma 9040 pretendenti, maksimālais atbalsta apmērs – 100 tūkstoši eiro.
Pilnībā nepiekrīt
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts “Latvijas Avīzei” norādīja, ka vēl ir lietas, kas jāanalizē, piemēram, par uzraudzības mehānismu, taču kopumā galvenajam secinājumam ministrija nepiekrīt. “Mūsu ieskatā atbalsts lauksaimniekiem savu mērķi sasniedza. Mēs nerunājam par pārkompensāciju, bet tikai un vienīgi par nozares dzīvotspēju,” viņš sacīja.
Fakti esot skaidri redzami – cenas cūkgaļai samazinājās par 47%, piena kilogramam bija 10 centu samazinājums, kas nekādi neliecinot par pārkompensāciju. Tāpat esot jāsaprot, ka atšķirībā no metālapstrādes govij “štepseli izraut nevar”. Arī 5% apgrozījuma samazinājuma kritērijs šaubas neraisot, jo tas atbildis situācijai kopējā ES tirgū, toskait Lietuvā, Polijā, kur atbalsta mehānisms zemniekiem sākas pie 5%.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norāda, ka atbalsts krīzes seku likvidēšanai bijis ļoti svarīgs, īpaši piena nozarei, tāpēc lauksaimnieki nevarot piekrist revidentu secinājumiem.
Piena naudu varēja saņemt ganāmpulku īpašnieki, kam izmaksāja 172 eiro, taču, ja rēķinātu visus zaudējumus, par govi vajadzētu izmaksāt vismaz 226,46 eiro, sacīja Vilnītis. Savukārt tām lielajām saimniecībām, kas cieta 150 tūkstošus eiro zaudējumus, izmaksāt varēja vien 100 tūkstošus, jo bija noteikti griesti. Vilnītis zina teikt, ka bijušas arī tādas saimniecības, kas nesaņēma neko.
“VK atzinums ir pārsteidzīgs, jo uzņēmumi vēl nav iesnieguši savus gada pārskatus, līdz ar to šādu analīzi vēl nevar veikt. Mēs uzskatām, ka ZM lēmums piešķirt naudu krīzes skartajām nozarēm bija tālredzīgs, ja gadījumā iestājas sliktākais scenārijs. Piena pārstrāde izgāja “pa nullēm”, pateicoties tieši šim atbalstam,” uzsvēra LOSP ģenerāldirektors.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atgādina, ka biedrība aicinājusi ministriju vērtēt katras saimniecības situāciju individuāli un izmaksāt šo atbalstu atbilstoši apgrozījuma samazinājumam.
“ZM kompetencē ir izvērtēt iespēju piešķirt šādu individuāli aprēķinātu atbalstu, vadoties pēc ES nosacījumiem un atbalsta administrēšanas izmaksām. Atbalsts tika paredzēts ne tikai piena nozarei, bet arī gaļas lopiem, kuriem cenu kritums bija pat virs 20%. Kopumā uzskatām, ka šis atbalsts bija operatīvs un ļoti svarīgs nozarei.”
Citi cieta vairāk
Vai revidentu secinātais neliecina, ka notikusi šķiešanās ar naudu? Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Agrobiznesa informācijas un analīzes daļas vadītāja Valda Bratka: “Šie līdzekļi bija paredzēti Covid-19 ietekmes mazināšanai tiem, kas nevarēja ražot vai bija spiesti apturēt darbu.
Ja tas ir kompensēts par daudz, tas nozīmē, ka nauda nav izlietota paredzētajam mērķim, un tas nav godīgi pret pārējām nozarēm, kas šajā krīzē cieta visvairāk.”
Uz jautājumu, vai, zinot to, ka Latvijas zemnieki saņem vienus no viszemākajiem tiešmaksājumiem, šī nauda mazliet neizlīdzinātu šo netaisnību, Valda Bratka sacīja, ka katra nauda, kas ienāk, ir solis izlīdzināšanas virzienā. Jāpiebilst, ka VK tiešmaksājumu apjomu veiktās revīzijas ietvaros nevērtēja, jo tas nav ar Covid-19 atbalstu tieši saistīts jautājums un tam nebija mērķis līdzsvarot nozares ieņēmumus ES mērogā.
Ar VK sniegto ziņojumu vakar vēl nebija iepazinusies Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka, tāpēc detalizētāku komentāru sola vēlāk. Tomēr viņa zina, ka lauksaimniekiem pērn bijusi ļoti laba raža un kopumā lauksaimniecība nodrošināja mazāku lejupslīdi, bet to, visticamāk, nevar attiecināt uz pilnīgi visām apakšnozarēm.
Inna Šteinbuka vakar arī vērsa uzmanību uz to, ka Covid-19 atbalsta pasākumi aizvien vairāk izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatoti. Turklāt atbalsts jau patlaban esot sasniedzis nepieciešamo apjomu un jaunu atbalsta pasākumu izveide nav nepieciešama.
