“Govij pupu ciet nesiesim!” 0
Neizpratnes pilni jautājumivai katrā laucinieku auditorijā: kāpēc Eiropa regulē, cik jāizslauc no govs? Kāpēc Eiropa bremzē piensaimniecības attīstību? Man govij siet pupu ciet? Tie liecina, ka atbilde vēl pusceļā.
Tādēļ “LA” pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas iniciatīvas pagājušonedēļ sarīkoja apaļo galdu, kura vienā pusē piena ražotāji, bet otrā – uzraugi un administratori.
Piena kvotu cenas sasniegušas nekad neredzētus griestus – kādreiz par 10 latiem nopirktās tiesības piegādāt tonnu piena tagad pārdod par 60 līdz 80 latiem. Ir pat gadījumi, kad tās pārlēkušas 100 latu robežu. Parādījušies spekulanti. Var jau būt, ka paši zemnieki vien vainīgi, ka kādreiz noraidīja piena kvotu biržas ideju un tagad pārsteigti par brīvā tirgus reakciju uz bažām par iespējamo kvotu pārpildi. Bet ko darīt? Pirkt vai saņemt sodu?
– Zemkopības ministrijas brīdinājums, ka, lūk, pašlaik piena kvota pārsniegta par 0,3 procentiem, tika uztverts kā tiesas spriedums: jāmaksā sods. Uztraukums tik liels tāpēc, ka no 10 tūkstošiem piena kvotu īpašnieku ap diviem tūkstošiem jau šobrīd kvotu pārsnieguši. To aktīvākie zemnieki (trešā daļa!) pārsniedz gadu no gada, bet, tā kā Latvija kopumā savu kvotu neizpildīja, “par to nekas nebija”. Nedz toreiz zemnieki uztraucās, nedz uzraugošais Lauksaimniecības datu centrs. Vai tagad jāuztraucas?
Ivans Vorslovs, valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) direktors: – Kopš 2002. gada izveidots piena reģistrs, kurā katrs piena pircējs sniedz informāciju par iepirkto pienu no katra ražotāja. Sākumā piena ražotāju skaits bija 28 tūkstoši, tad pieauga līdz 32 tūkstošiem, bet nu jau gadu no gada samazinās līdz šā brīža reģistrētajiem 11 tūkstošiem. No tiem tūkstotim kvotas ir, bet pienu pārstrādei nepārdod.
– Arī kvotu nepārdod?
– Nepārdod. Jāņem vērā, ka līdz šim piena kvota valstī tika izpildīta par 80 – 90 procentiem, un acīmredzot tāpēc kāda trešdaļa piena ražotāju nepievērsa uzmanību tam, ka viņu personīgā kvota pārpildīta. Bet valsts kvotai līdz šim ikgadējais pieaugums bija 2 – 5%, šogad – jau 10%! Bet ar visu straujo izaugsmi mēs, pēc sešu mēnešu rezultātiem, šogad paredzam kvotas izpildi 99% apmērā.
– Izrādās, ka kvotai nav bijusi nekāda nozīme – pietiek ar vienu, lai iegūtu formālas tiesības ražot. Tālāk to atbilstībai reāli saražotajam neviens nesekoja?
– Jā, kamēr valsts nepārpilda kvotu, piena ražotājam nekāds sods nedraud. Arī tos, kas šobrīd neražo, nevaram nekādi ietekmēt, taču pēc nākamā gada 1. aprīļa, kad beigsies piena kvotas gads, neizpildītās kvotas pārņemsim valsts rezervē un pārdalīsim ražotājiem, kuriem lielāka pārpilde.
Aigars Spēks, kooperatīva “Ezerkrasti 1” valdes priekšsēdētājs: – Nav jau tā, ka visi vienādi rīkojas – ir tādi, kas gadiem regulāri piepērk kvotas, ir, kas pārpilda, nenodrošinoties ar kvotām. Tagad, padzirdot par iespējamiem sodiem, daļa pateikuši: ja mani sodīs, pārtraukšu vispār.
– Kāpēc tāda reakcija?
– Tāpēc, ka medijos nebija precīzi sniegta informācija. Man zvanīja piena savācēji, kuri bija sapratuši tā: ja, piemēram, lopkopis būs pārpildījis kvotu par tonnu, tad viņam par to jāmaksā 196 latu soda nauda. Par reālo proporcionālo samazinājumu varēja noskaidrot, tikai painteresējoties pie speciālistiem.
Ivans Vorslovs: – Protams, ka brīvā tirgū cena atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma. Teorētiski piensaimniecības attīstības dinamika ar reālu pārpildi draud tikai nākamgad. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, bez sodiem nākamgad varēsim ražot tikai par diviem procentiem vairāk nekā šogad. Aiznākamajā gadā kvota gan paliks tajā pašā līmenī.
– Zemkopības ministre Laimdota Straujuma solījās runāt Eiropas Komisijā un ES Padomē par to, lai kvota vismaz par procentu palielinātos pēdējā kvotu gadā un arī par tauku līmeņa pārskatīšanu, kas arī dotu vienu procentu klāt.
Ilga Līdaka, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore: – Sarunas ministrija ir sākusi, bet politisku apsvērumu dēļ šobrīd tās nav virzāmas tālāk, jo daudzas valstis ir pret kvotu sistēmas atcelšanu. Ja mēs šodien par to sākam runāt, varam panākt pretējo efektu. Pašlaik uz papīra esam uzmetuši citus risinājumus, ko gribētu apspriest ar lauksaimnieku sabiedrību. Vienīgais mūsu instruments – labāka kvotu administrēšana, kas ir valsts rīcībā.
Jolanta Knope, zemnieku saimniecība “Rudeņi”, kooperatīvs “Piena ceļš”: – Varbūt rezervju piešķiršanā jāņem vērā, cik perspektīva ir saimniecība un cik tā dod darbu citiem cilvēkiem.
Aigars Spēks: – Varbūt vajag atgriezties pie kvotu nomas. Kad tā pastāvēja, tad nauda šajās attiecībās nefigurēja.
Ilga Līdaka: – To esam iekļāvuši kā vienu no priekšlikumiem noteikumos.
Jolanta Knope: – Pārstāvu tos saimniekus, kas ir strauji attīstījušies, uzcēluši jaunas kūtis un kvotu izpildījuši jau tagad. Jā, mēs paļāvāmies uz to, ka valsts kvotas neizpildīs un ka šādi varēsim saimniekot līdz 2015. gadam, kad kvotas atcels. Nepanikosim.
Pirmais, uz ko ceru (varbūt naivi), ka valsts atrisinās šo jautājumi. Jo straujā piensaimniecības attīstība notikusi ar valsts stimulēšanu un līdzdalību. Ja tās saimniecības, kas uzbūvējušas Eiropas līmeņa fermas, izkopušas ganāmpulkus un ražo – uzsveru – ļoti augstas kvalitātes pienu, apliksiet ar soda naudām – pamēģiniet tik!
Un par tik spekulatīvām cenām – par 80 latiem – mēs nepirksim nevienu kvotu!
– Spekulantiem? Vai tad šajā jomā arī jau uzradušies starpnieki?
Aigars Spēks: – Nu ja sludinājumos parādās telefona numurs, kas pērk kvotas, un tas pats piedāvā arī pārdot…
– Par kādu naudu jums būtu vērts pirkt kvotas?
Jolanta Knope: – Ne par cik. Tāpēc, ka pēc diviem gadiem to nebūs vispār.
Ivans Vorslovs: – Minimālā cena viens lats. Tā kā soda nauda ir 196 lati par tonnu un tā kā pēc diviem gadiem kvotu sistēma tiks atcelta, maksimālā cena teorētiski ir divu gadu soda naudas apjomā – 392 lati. Bet…
Piena ražotājiem jau nav jāmaksā soda nauda par visu viņa pārpildīto kvotas apjomu, soda nauda tiks aprēķināta, veicot kvotas izlīdzināšanu, ņemot vērā gan valsts rezervē esošo kvotu, gan tos kvotas daudzumus, kas būs pie piena ražotājiem un netiks izpildīti, tādējādi procentuāli katram ražotājam būs iespējas samazināt pārpildītos kvotas apjomus un aprēķināt zemāku soda naudu.
Piemēram, ja piena kvotas pārpilde valstī būs 1%, sarēķināju, ka soda nauda vienam saimniekam par vienu tonnu gadā būs ap 26 latiem, ja pārpilde būs ap 3%, tad soda naudas apjoms varētu būt ap 60 latiem. Tāda ir kvotas faktiskā tirgus cena, turklāt tikai pārsniegšanas gadījumā, kas noteikti nebūs agrāk kā 2014. gadā. Bezjēdzīgi maksāt vairāk. Bet jāņem vērā, ka tas ir viena gada soda naudas aprēķina mehānisms, ja ražotājs pārpildīs kvotu pēdējos divus gadus pēc kārtas, tad šīs soda naudas apjoms jārēķina par diviem gadiem. Esmu gatavs šo aprēķina formulu ievietot LDC mājas lapā.
Aigars Spēks: – Tagad saceltajā ažiotāžā dažs skrien pirkt kvotu par 130 latiem, kaut gan soda naudā varbūt būtu jāmaksā divreiz mazāk!
Jolanta Knope: – Tirgū bez racionāla aprēķina brīžiem valda psihoze. Pašlaik svarīgi atturēt ražotājus no tālejošiem nelabojamiem gājieniem. Piemēram, man kolēģe teica, ka nebaros govis ar spēkbarību – lai mazāk piena. Kur prāts! Pēc tam vismaz gadu nedabūs atpakaļ pašreizējo izslaukumu. Govs nav ne vista, ne trusis, un ar to riskēt man sāp sirds.
Aigars Spēks: – Galvenais, lai nebremzētos ražošana! Nedrīkstam mākslīgi bremzēt izslaukumu, citādi pēc diviem gadiem kodīsim pirkstos. Man te viens jauns zemnieks atzinās: “Es tā brāķēju lopus kā nekad mūžā, jo draud 300 tonnu pārpilde.”
Ilga Līdaka: – Nevajag bremzēt, bet varbūt izslaukto pienu izbarot teliņiem, lai ataudzētu kvalitatīvāku ganāmpulku? 500 kg piena gadā izbarot telītei būtu labs ieguldījums nākotnē. Ir labi piemēri, kur piena pircējs koordinē saikni starp ražotājiem.
Indulis Āboliņš, LAD direktores vietnieks: – Nīderlande milzīgos apjomos katru gadu pārsniedz kvotas un maksā milzīgas soda naudas. Katram pašam jāveic sausais aprēķins – cik izmaksās pārpilde un cik pārsniegums dod handikapu tālākai ražošanai pēc 2015. gada.
– Vai kvotu atcelšana 2015. gadā ar paredzamo piena produkcijas pieaugumu neradīs cenas kritumu?
Inga Orlova, ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vecākā referente: – Pēc Eiropas Komisijas prognozēm (2008. gadā), pēc kvotu atcelšanas piena iepirkuma cena Eiropā līdz 2020. gadam samazināsies aptuveni par diviem procentiem, Latvijā – par 3 – 5 procentiem. Intervences mehānismi saglabāsies vismaz līdz 2020. gadam, un tiek domāts par jauniem, lai nodrošinātu stabilus ienākumus ražotājiem. Šā gada beigās EK nāks klajā ar pētījumu par pašreizējo situāciju tirgū.
Ilga Līdaka: – Govju skaits Latvijā nav mainījies, taču ceturtā daļa mazo saimniecību beidz ražot, bet lielās kļūst vēl lielākas. Vidējais govju skaits ganāmpulkā palielinājies un sasniedzis 22. Diemžēl izslaukums vēl ir viens no mazākajiem Eiropā (5074 kg, pārraudzībā esošajām – 6120 kg gadā).
