Māris Antonevičs: Gorbačovs kā “mazākais ļaunums” 25
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušā PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova nāve 91 gada vecumā mudinājusi vēlreiz atcerēties un novērtēt viņa pretrunīgo lomu pasaules vēsturē. Interesanti, ka vērtējumi var būtiski atšķirties pat viena reģiona ietvaros – bijušie Latvijas atmodas laika līderi savos izteikumos bijuši pat mēreni pozitīvi, vien atzīmējuši, ka Baltijas valstu neatkarība noteikti nebija Gorbačova plānos, sākot reformēt Padomju Savienību, toties no Lietuvas mēs jau dzirdam daudz asākus vārdus.
Plašu publicitāti izpelnījies Lietuvas aizsardzības ministra Arvīda Anušauska paustais: “Viņš bija noziedznieks, kurš deva pavēli nežēlīgi apspiest miermīlīgos protestus Viļņā, Tbilisi, Almati, Baku un citās pilsētās. Nekādas nožēlas. Tādas atmiņas ir palikušas mums, lai gan par mirušajiem nevajadzētu teikt neko sliktu.” Viļņas 1991. gada 13. janvāra slaktiņš pie televīzijas torņa, kurā ar tankiem tika mīcīti cilvēki, ir pārāk dziļa rēta Lietuvas vēsturē, lai to piedotu un aizmirstu.
Nupat no interneta dzīlēm izvilkts aizmirstais, bet daudziem iepriekš pat nezināmais amerikāņu ātrās ēdināšanas uzņēmuma “Pizza Hut” reklāmas rullītis ar bijušā padomju līdera līdzdalību. Lai gan Gorbačovs reklamējis arī, piemēram, “Louis Vuitton” somas, tomēr picas reklāmai ir izteikti politisks saturs. Īss pārstāsts – 90. gadu Maskavā cilvēki picērijā pamana, ka pie viena no galdiņiem sēž Gorbačovs, un sāk strīdēties, vai viņa valdīšana devusi vairāk laba vai ļauna.
Vecāks vīrietis stāsta, ka Gorbačova dēļ esot sācies haoss un politiskā nestabilitāte, kamēr jauneklis iebilst, ka esot iegūta brīvība un cerība. Tad strīdā iejaucas kāda sieviete: “Pateicoties viņam, mums ir pica!” Tam visi nekavējoties piekrīt un pat izsaka pateicību netālu sēdošajam politiķim, kurš arī pats smaidot ēd savu picas šķēli.
Gorbačovs lieliski iederas mums tik zināmajā “mazākā ļaunuma” koncepcijā, kas Latvijā tiek aktīvi sludināta pirms katrām vēlēšanām. To jo īpaši var saprast, skatoties uz pašreizējo Krieviju un tās asiņaino vadoni, kurš savu ģeopolitisko mērķu vārdā gatavs ziedot desmitiem un simtiem tūkstošu dzīvību. Kā cilvēkēdājs pret veģetārieti – tā pašlaik izskatās Putins pret Gorbačovu.
Jautājums tomēr nav tikai par personībām. Faktiski Putina Krievijā tiek iznīcināti visi tie ieguvumi, par ko minētajā “Pizza Hut” reklāmā runā jauneklis: brīvība, demokrātija, cerība… Bet izrādās, ka šīs valsts iedzīvotāju vairākumam tas ir pieņemami. Un tas pat netiek mainīts pret ekonomisko stabilitāti, bet pret iluzoras varenības sajūtu, kas it kā esot pazaudēta ar PSRS sabrukumu.
