Golubeva pēc 9.maija: “Likums neļauj policijai aizturēt cilvēkus ar ziediem rokās” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar nedrošības sajūtu gaidītais 9. maijs pie pieminekļa Uzvaras parkā, ko politiķi pašlaik biežāk dēvē par Pārdaugavas un okupācijas stabu, tika aizvadīts samērā mierīgi. Taču plaša pulcēšanās pieminekļa apkārtnē, līdz ar to arī spriedze sabiedrībā un agresija sākās nākamajā dienā, ko Valsts policija nebija paredzējusi un reaģēja novēloti. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“AP”) tomēr uzskata, ka Valsts policija savus pienākumus atbilstoši likumam esot veikusi labi.
Jau 10. maija vakarā sociālos tīklus piepildīja aicinājumi iekšlietu ministrei M. Golubevai demisionēt. Paskaidrojumu “par atbildīgo dienestu rīcību saistībā ar atkārtoto pulcēšanos pie okupācijas pieminekļa, kā arī padomju armijas un Krievijas slavināšanu” no ministres pieprasīja arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”). Divas valdībā pārstāvētās partijas – Nacionālā apvienība un “Konservatīvie” – iekšlietu ministri M. Golubevu un Valsts policijas vadību uzaicināja uz frakcijas sēdēm.
Partiju “Konservatīvie” situācija neapmierina, bet “mēs esam atbildīgs koalīcijas partneris un ievērojam koalīcijas līgumu”, “Latvijas Avīzei” teica frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans. Viņš informēja, ka frakcijai ir svarīgi tikties ar premjeru K. Kariņu un dzirdēt viņa viedokli, jo valdības vadītājs ir tas, kurš vērtē katra ministra darbu.
K. Feldmans nepiekrīt, ka daļa atbildības šajā gadījumā būtu jāuzņemas arī viņa partijas biedrei, Rīgas domes priekšsēža vietniecei Lindai Ozolai, kuras kompetencē ir drošības jautājumi, jo viņa 9. maijā esot sekojusi līdzi procesiem, bet “viņa nevar veikt izlūkošanas darbības”. Nacionālā apvienība pēc tikšanās ar ministri un policijas vadību vēl savu viedokli nebija noformulējusi, ko sola ceturtdien, tomēr deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādījis, ka rosinās frakcijai lemt par ministres demisiju.
Ziedu novākšana provocē?
Iekšlietu ministre M. Golubeva intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes”, bet Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā” trešdien no rīta sniedza vērtējumu notikušajam 10. maijā Pārdaugavā. A. Ruks intervijā atzina, ka Valsts policija nebija paredzējusi šādas aktivitātes 10. maijā, tāpēc tā uzreiz nav reaģējusi un nav nodrošinājusi pietiekamu policijas darbinieku atrašanos pie objekta. Viņš saprot patriotiski noskaņotās sabiedrības daļas sašutumu. “Es arī esmu sašutis, jo esmu Latvijas patriots. Man nekad šis objekts nav bijis pieņemams,” teica A. Ruks.
Viņš pieļāva, ka spriedzi varēja pastiprināt veids, kādā tika novākti iepriekšējā dienā pie pieminekļa noliktie ziedi, ko “Rīgas meži” veica, izmantojot traktoru. Viņš apgalvoja, ka ar policiju tas nebija saskaņots, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sociālajos tīklos bija ierakstījis, ka lēmumu par ziedu novākšanu pieņēmušas vairākas institūcijas kopīgi, par ko zināja arī policija.
Tas, ka ziedus novāca ar traktoru, situāciju esot saasinājis, jo atsevišķu politisko spēku, piemēram, Latvijas Krievu savienības, politiķi ir aicinājuši cilvēkus atjaunot ziedu klājumu, un šie organizētāji esot zināmi. Daļa sabiedrības bija sašutusi, ka vispār pieļauta ziedu nolikšana Uzvaras laukumā, kas 9. maijā notika neparastā veidā. Ziedus saņēma un novietoja pie pieminekļa speciāli noalgoti cilvēki.
Iekšlietu ministre M. Golubeva intervijā TV3 skaidroja, ka Saeima likumā nebija noteikusi aizliegumu nest ziedus, bet likums neļauj policijai aizturēt cilvēkus ar ziediem rokās. “Policija aizturēja cilvēkus, kuri pārkāpa likumu, viņi tiks sodīti. Taču tvitera publikas prasība pēc stingras reakcijas nesakņojas Latvijas likumos. Mums ir jārīkojas likuma robežās,” teica ministre. Te gan jāatgādina, ka 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, nebija nepieciešams likums, lai Valsts policija norobežotu piekļuvi Brīvības piemineklim, pie kura 16. martā leģionāriem nebija iespējams nolikt ziedus.
Jūtams vēlēšanu tuvums
Vairākās nometnēs sadalījās arī politiskā vide, kurā bija jūtams Saeimas vēlēšanu tuvums. “Attīstībai/Par” biedri cits pēc cita sociālajos tīklos steidza atbalstīt iekšlietu ministri. Vislielāko rezonansi izraisīja aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksti. Viņš aicināja visus nomierināt emocijas, norādot, ka “padomju varas un kara sludinātāji ir aizturēti, bet ziedus spārdīt ar kājām un stumt ar traktoru nepiedien civilizētai nācijai”.
LETA ziņo, ka vēlāk žurnālistiem A. Pabriks teicis: “Ka starp rīkojumiem un pavēlēm ir novirze, kas izraisījusi sabiedrības neapmierinātību, to es atzīstu un ar šīm lietām būs jātiek galā. Lēmumi no komandējošā sastāva policijā netika izpildīti veiksmīgi.” Taču viņš neredzot iemesla ministres demisijai.
“Jaunās Vienotības” frakcijas darba kārtībā arī nav jautājuma par iekšlietu ministres demisiju, bet gan par konkrētu amatpersonu atbildību, kuriem savu pilnvaru ietvaros bija jāspēj reaģēt, nepieļaujot pretvalstiskas darbības, “Latvijas Avīzi” informēja “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņaprāt, visatļautība rodas no tā, ka ir iespēja izvairīties no soda. “Visi, kas pārkāpj likumu, ir jāsoda, un jāparāda, ka demokrātija nav visatļautība. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt drošību,” uzskata “JV” frakcijas vadītājs.
Ar ierakstu feisbukā savu vērtējumu notikušajam devis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”), kurš uzsvēra, ka šā gada 9. maijs bija sarežģītāks par iepriekšējiem, jo sarežģītāks ir starptautiskais, iekšpolitiskais un emocionālais konteksts. Viņaprāt, kļūdaini bija pārvietot lielformāta fotoizstādes stendus, kuros bija parādīti Krievijas agresora nodarījumi Ukrainā, jo “mums nav jāslēpj patiesība, lai daži justos labi”.
E. Rinkēvičs atzina, ka ziedu “nogādāšanas” pakalpojums ir radījis dīvainu sajūtu, savukārt to novākšana 10. maijā un “atbildības futbolēšana” nav radījusi pārliecību par pārdomātu rīcību, bet pielējusi eļļu ugunī. Ārlietu ministrs atgādina, ka Latvija atrodas hibrīdkarā, kad valstij ir svarīgi demonstrēt gatavību nepieļaut likuma pārkāpumus, akcijas, kur iespējama Krievijas agresijas attaisnošana. Tāpēc ir uz ilgāku laiku jābloķē pieeja Pārdaugavas stabam, jo atceres pasākumiem vieta ir kapos.
Uz to, ka kritušo piemiņai ziedi ir jānoliek kapos, nevis pie okupācijas armiju slavinoša objekta, norādīja vairāki politiķi. Sarmīte Pīka feisbukā bija ieteikusi aiziet uz Brāļu kapiem un paskatīties uz pēckara krievu militāristu apbedījumiem, pie kuriem neesot nevienas puķītes un nevienas svecītes. “Bet šis ar savu varenību apmātais pūlis, tā saucamā krievu pasaule, ir gatavi ar puķēm nokraut savus uzvaras relišerus, kas rada ilūziju par izredzētību,” raksta S. Pīka.
