“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura atbildīga par lēmumu 10. maijā no rīta ar traktoru novākt ziedus,” tā dienu pēc savas demisijas Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” paziņoja bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva (“AP”).
Viņasprāt, tieši tas aizvainojis daudzus cilvēkus, radot augsni tālākajiem notikumiem. Šie bijušās ministres izteikumi papildina citu viņas apvienības biedru teikto, kuri jau iepriekš bija mēģinājuši vainu par notikušo lielā mērā pārbīdīt tieši Rīgas domes virzienā.
Savu demisiju Golubeva nesaista ar amatā pieļautajām kļūdām, bet gan ar premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) pakļaušanos Nacionālās apvienības ultimātam. Bijusī ministre uzskata, ka “policijas rīcība nevarēja būt tik nopietns iemesls, lai uzreiz atkāptos ministrs”.
Drīz pēc bijušās ministres paziņojuma televīzijā Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange otrdien tviterī ierakstīja: “Neslēpjos. Esmu jau skaidrojis, ka sapulcē kopā ar Rīgas domes struktūrām, Valsts policiju un dienestiem rosināju veikt parka sakopšanu bez kavēšanās, jo bija publisks aicinājums tur 9. maijā nedoties.”
J. Lange norāda, ka pašvaldība vēlējusies izvairīties no ziedu sakārtošanas provokatīvu simbolu formā. Līdzīgi krievu organizāciju aktīvisti bija rīkojušies iepriekšējos gados, piemēram, naktī izveidojot no ziediem lielu sarkanu zvaigzni un izplatot šos attēlus interneta soctīklos – tas izsauca neapmierinātību lielā daļā sabiedrības, kurai nav pieņemama padomju laika simbolu demonstrēšana.
Sanāksmē pret teritorijas sakopšanu iebildumu nav bijis. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, pret kuru, iespējams, arī bija vērsti bijušās partijas biedres pārmetumi, jau iepriekš skaidroja, ka ziedu novākšanā arī agrāk ir izmantota tehnika.
Izpilddirektors atgādināja, ka pirms 9. maija vairākas amatpersonas aicināja cilvēkus 9. maijā vispār nedoties ar ziediem uz Uzvaras laukumu, mudinot kritušos pieminēt kapos. Šogad 9. maijs bija sēru diena, kad visā Latvijā pieminēja no Krievijas agresijas Ukrainā cietušos un bojāgājušos.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) pirms 9. maija informēja, ka pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, ziņoja LETA. VDD paziņojumā bija teikts: “Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, VDD 9. maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto uzvaras pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.”
VDD arī norāda, ka 9. maijs ir sēru diena, kurā nav pieļaujami publiski pasākumi, kuros “tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai”. Tas varēja būt pietiekams pamats, lai Valsts policija vispār norobežotu objektu, kā tas ir izdarīts tagad.
M. Golubeva savukārt norādīja, ka likumā nav dotas tiesības aizturēt cilvēkus, kas vēlas nolikt ziedus. Lai 9. maijā atvieglotu atnākušajiem iespēju to izdarīt, tika pārvietota laukumā izveidotā fotoizstāde, kurā bija attēloti Krievijas agresora pastrādātie noziegumi Ukrainā, un tā vairs nebija pieejama apskatei. Taču izstādes mērķis bija cilvēkiem, kuri pulcējas pie okupāciju slavinošā pieminekļa, tieši parādīt, kas notiek Ukrainā.
Pēc Rīgas domes 13. maijā pieņemtā lēmuma uzsākt pieminekļa demontāžas procesu Valsts prezidents Egils Levits paziņojumā sabiedrībai norādīja, ka “krievu okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir kliedzošs simbols Latvijas okupācijai un Putina Krievijas militārajai agresijai pret kaimiņvalstīm, tas iemieso nicinājumu Eiropas vērtībām un mūsu valsts pamatiem”. To, ka 10. maija vakarā netraucēti pie objekta pulcējās pret Latvijas valsti un tās vērtībām naidīgi noskaņoti cilvēki, parādīja arī LTV raidījums “Panorāma”.
M. Golubeva pēc šiem notikumiem 12. maijā informēja, ka policijai, tostarp speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots “īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm”.
Viņa atzina: “Riskanto situāciju plānošanā ir jāvadās ne tikai no policijas operatīvajiem apsvērumiem, bet arī jāņem vērā plašāks sabiedriskais un ģeopolitiskais konteksts.” Tas attiecoties gan uz neveiksmīgo fotoizstādes pārvietošanu, gan uz veidu, kā pie pieminekļa tika nogādāti cilvēku atnestie ziedi.
Tāpat M. Golubeva atzina, ka “nekavējoši jāuzlabo policistu meistarība un sadarbība likuma normu piemērošanā, lai nepieļautu, ka agresora karoga nēsātājam pašvaldības policists nevar korekti izskaidrot pielietojamā likuma normu”.
Ministre arī bija apņēmības pilna saukt pie atbildības visus, kas pārkāpuši likumu. Taču premjera lēmumu šis skaidrojums vairs nepārliecināja. Viņš šīs nedēļas sākumā parakstīja rīkojumu par M. Golubevas atbrīvošanu.
