Gofrētās caurules elektroizolācijai. Kā izvēlēties? 0
Remontējot mājokli vai būvējot to no jauna, protams, nākas ierīkot arī jaunu elektroinstalāciju. Kā to pasargāt no iespējamiem bojājumiem? Risinājums – elektroinstalācijas vadus ievietot speciālās gofrētās caurulēs, kur tie būs droši pasargāti no nelabvēlīgu apstākļu iedarbības.
Katriem apstākļiem savas
Ierīkojot elektroinstalāciju sienās, kas veidotas no degošiem materiāliem, kā arī to piestiprinot pie koka sienām, jāizvēlas ugunsizturīgas aizsargcaurules. Ievietojot elektroinstalāciju sienās, kas izgatavotas no plastmasas paneļiem, ģipškartona, koka apdares dēlīšiem, svarīgi ne tikai tas, lai materiāls būtu nedegošs, bet arī mehāniski izturīgs, līdz minimumam samazinot elektroinstalācijas bojājuma iespēju.
Ierīkojot elektroinstalāciju betona grīdās, aizsargcaurules izvēlas vairāku iemeslu dēļ: aizsargcaurule neļauj kabeļus saspiest, ja betona slānis ir ļoti biezs. Tāpēc izvēloties vissvarīgākā ir caurules izturība, tā saglabā iespēju nepieciešamības gadījumā elektroinstalācijas vadus nomainīt, nebojājot grīdu.
Tai jāspēj izturēt lielas temperatūru starpības ziemā un vasarā, izvēloties cauruli gaisa vada aizsardzībai, nepieciešama caurule ar armējumu.
Savukārt, ierokot kabeli zemē, aizsargcaurulei jābūt pietiekami stingrai, jāspēj ilgstoši pretoties mitrumam, nodrošinot papildu izolāciju kabelim.
Protams, jāņem vērā, lai cik izturīga būtu aizsargcaurule, tā nespēs pilnībā pasargāt vadus un kabeļus no mehāniskiem bojājumiem, piemēram, urbjot caurumus sienās un grīdā. Tāpēc nepieciešams sev saglabāt sīku elektroinstalācijas ierīkošanas plānu, kurā norādīta precīza vadu un kabeļu atrašanās vieta.
Gofrētās aizsargcaurules izturība
Vieglām gofrētajām caurulēm ir laba lokanība, tāpēc tās izvēlas vietās, kur kabelim nav jāiztur lielākas slodzes, piemēram, aiz sienu vai griestu apdares materiāliem. Šāda materiāla izturība ir aptuveni 320 ņūtonu (N).
Smagākajām caurulēm ir biezākas sieniņas. Izturība 750 N. Tās izmanto kabeļu ievietošanai sienās, betona grīdās.
Nākamā grupa – caurules ar izturību līdz 1250 N. Šīs aizsargcaurules vairs nav tik lokanas. Tās izmanto ievietošanai betonā un pazemes kabeļu aizsardzībai. Gadījumos, kad nepieciešams straujāks kabeļa pagrieziens, jāizmanto speciāli pagriezienu elementi.
Ir arī ar metāla spirāli armētas caurules, kas iztur līdz 4000 N lielu slodzi. Tās izmanto, ierīkojot elektroinstalāciju pazemē un ārpus telpām.
Kā ievilkt kabeli?
Tirdzniecības vietās iespējams iegādāties gofrētās caurules, kurās ir tieva metāla stieple vada ievilkšanai, kā arī caurules bez šādas stieples.
Ja stieple ir, to atliek droši savienot ar vadu un, no caurules otra gala velkot ārā stiepli, ievilkt tajā vadu. Tas īpaši ērti, ja caurule ir gara, ierakta zemē vai iebetonēta iepriekš. Stieple jāizdur cauri izolācijai līdz ar pašu vada galu un jāsasien cilpā, lai vada gals neķertos gofrētās caurules rievās. Savienojuma vietu vēlams aptīt ar izolācijas lenti.
Ja vadi ir mīksti, tos kopā satin ik pēc 30 cm. Vadu galu, kuru pirmo virzīs gofrētajā caurulē, aptuveni 10 cm garā posmā aptin ar izolācijas lenti, tādējādi vada gals neķersies. Taču, ja vadi mīksti, vispirms caurulei cauri jāizvelk atbilstīga garuma cietāka stieple, ar kuru ievelk pašu vadu. Pirmais cilvēks bīda čaulā vadu, otrs velk aiz stieples.
Nepieciešama brīva telpa
Gofrētās caurules tiek ražotas plašā izmēru diapazonā – sākot no 16 līdz pat 65 milimetriem. Izvēloties nepieciešamo diametru gadījumā, kad vienā caurulē jāievieto vairāki kabeļi, jāņem vērā, ka ne mazāk kā 65% no caurules šķērsgriezuma jāpaliek brīvam. Novietojot pārāk cieši blakus vairākus kabeļus, tie var sākt sasilt.
Apgaismes ķermeņiem domātos kabeļus visbiežāk ievieto 16 mm diametra caurulēs, slēdžiem un rozetēm – 20 mm. Vadiem no centrālās sadales uz mazākas nozīmes sadales kārbām izmanto 25 mm diametra caurules, jaudas kabeļiem starp divām sadalēm – 32 mm. Kabeļiem, kas šķērso starpstāvu pārsegumus, izmanto cietās caurules vismaz 40 mm diametrā.
Materiālam ir nozīme
Svarīgs arī materiāls, no kā izgatavotas gofrētās aizsargcaurules. Parasti to izgatavošanai izmanto polivinilhlorīdu, polipropilēnu, polietilēnu, poliamīdu vai metālu.
No polipropilēna izgatavotās visbiežāk ir zilā krāsā. Materiāls ir ugunsnedrošs, tāpēc šajās caurulēs ievieto vadus, kas nav paredzēti lielai slodzei. Materiāls ir noturīgs pret mitrumu un ultravioletajiem stariem, elastīgs. To var izmantot gan telpās, gan ārpus tām.
Polivinilhlorīds. Visbiežāk no šā materiāla izgatavotās aizsargcaurules ir pelēkas. Uguns šajā materiālā neizplatās un nodziest pati. Polivinilhlorīds ir noturīgs pret mitrumu, tāpēc to var izmantot gan sausās, gan mitrās telpās. Šā materiāla gofrētās aizsargcaurules celtniecībā izmanto visbiežāk.
Polietilēna caurules ir melnā vai oranži sarkanīgā krāsā. Materiāls ir izturīgs ne tikai pret mitrumu, bet arī vairumu ķīmisko vielu. Caurule ir elastīga. Parasti izmanto vadu un kabeļu aizsardzībai betona grīdās, ārpus ēkām un sienās, kas izgatavotas no nedegošiem materiāliem.
Poliamīda aizsargcaurules parasti ir melnā vai tumšpelēkā krāsā. Materiāls lieliski iztur ķīmisku vielu un atmosfēras apstākļu iedarbību, mitrumu, ir lokans un elastīgs. Izolācija neatbalsta degšanu. Izmantojams aizsargčaulu ierīkošanai iekštelpās un ārpus tām.
Metāls. Šīs caurules izgatavo no cinkota vai nerūsējošā tērauda, tāpēc tās ir mitrumizturīgas. Protams, tas nedeg, ir noturīgs pret ultravioletajiem stariem, ir mehāniski izturīgs un bioloģiski neaktīvs, tas neinteresē grauzējus. Tomēr pastāv iespēja, ka caurules iekšienē var veidoties kondensāts, kas ar laiku bojā vadu izolāciju. Šādas caurules parasti izmanto koka mājās un ārpus telpām.
No polimēriem izgatavotās gofrētās aizsargcaurules var būt izgatavotas gan no viena, gan diviem slāņiem, ar vai bez armējuma starp tiem. Iekšējais slānis caurules iekšpusē nodrošina gludu virsmu, kas ievērojami atvieglo vada vai kabeļa ievietošanu tajā. Tomēr šīs caurules ir dārgākas, līdz ar to palielinās ierīkošanas izmaksas. Nopērkamas arī gofrētas metāla caurules, kuras no ārpuses pārklātas ar polimēru slāni.