Godu saimnieču saiets aizvadīts godam 0
Lai gan sestdien, 25. maijā, kad Mežaparkā bija pulcējušās vairāk nekā 50 latviešu godu saimnieces no visiem Latvijas novadiem, saulīte bija paslēpusies tumšos mākoņos, dažbrīd pat lija, spītējot laika apstākļiem, pirmais Godu saimnieču saiets tika veiksmīgi aizvadīts.
“Izsaku pateicību tām godu saimniecēm, kuras saglabājušas šīs senās latviešu tradīcijas. Ceru, ka turpmāk šādus svētkus rīkos ne tikai Rīgā, bet katrā novadā,” atklājot saietu, teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Skanot folkloras kopas “Atštaukas” un grupas “Maskačkas spēlmaņi” uzmundrinošajiem dziesmu ritmiem, ļaudis devās iepazīt katra novada godu saimnieču veikumu. Kurzemes novada sētā pirmo kāzu galdā cēla šmorklopšzupu. Šā viruma recepte atrasta 1878. gadā izdotā pavārgrāmatā. Iedomājieties mazas viltotās irbītes dārzeņu buljonā – tieši tāda ir šmorklopšzupa, garda un sātīga.
Kurzemes sētas godu saimnieces galdā bija cēlušas arī balto sviestu, viltotās irbītes, pildītas cūku kājiņas, pašgatavotu sieru, mājas desu un gaļas ruletes. Neiztika, protams, arī bez sklandraušiem, maizes kvasa un Rucavas kliņģera. Galds gluži vai lūza aiz pārpilnības – tik čaklas un dāsnas bija Kurzemes sētas godu saimnieces. Viņām līdzi bija atbraukušas suitu sievas, kas skandēja brašas apdziedāšanās dziesmas, un arī čigāniete, kura katram bija ar mieru izzīlēt nākotni.
Kurzemes sētā sastapām arī enerģisko godu saimnieci un suitu sievu Emīliju Kolnu no Gudenieku pagasta. Viņa godu galdus klāj jau kopš 1960. gada un, lai gan kundzei šobrīd ir jau 78 gadi, mieru šai nodarbei nav metusi. Vēl šajā gadā – aprīlī – viņa izvēlēta klāt galdu bīskapam Ārvaldim Andrejam Brumanim, agrākajam Liepājas bīskapam, kurš pēc ilgu gadu kalpošanas Itālijā atgriezies Latvijā.
Latgales novada godu saimnieces līdzi bija atvedušas dažādu veidu sierus, maizi. Galdā cēla arī latgalīšu kļockas un rudzu maizi ar speķi un sālītiem gurķīšiem. Skaista un garda bija arī Latgales godu saimnieču ceptā kāzu torte.
Savukārt vidzemnieces viesiem piedāvāja nogaršot profitroļu jeb knēdeļu zupu. Šis virums Vidzemē jau izsenis esot iecienīts godu ēdiens. Vidzemes godu saimnieces galdā cēla arī asinsdesu, žāvētas kotletes ar štovētiem kāpostiem, dažādu veidu sieru, lauku (kāzu) alu un ar baltiem gulbīšiem rotātu torti.
Arī Vidzemes sētas godu saimnieču vidū bija divas kundzes cienījamā vecumā – Zinta Janova (85) un Daina Stīpniece (73). Daina Stīpniece godu galdus klāj kopš 19 gadu vecuma, pat agrāk, un tā jau 42 gadus, pēdējā laikā gan vairs tikai nelielās viesībās. Kurš gan to var atcerēties, par cik godiem pavisam savā mūžā viņa gādājusi, bet kāzas gan saskaitījusi – ar viņas dalību svētku galds klāts apmēram 160 kāzās. Uz Latviešu godu saimnieču saietu Daina Stīpniece līdzi atvedusi savu īpašo ēdienu – žāvētas kotletes.
Zemgales sētā uz ugunskura lielā katlā vārījās virteņu zupa. Tā Zemgalē zināma jau kopš seniem laikiem, šajos svētkos galdā tika celta, tā teikt, mūsdienu prasībām nedaudz pielāgota. Zemgales godu saimnieces sava novada kāzu galdam bija pagatavojušas arī sāļo torti – ar žāvētu gaļu, sieru, marinētiem šampinjoniem, majonēzi un rudzu maizi.
Īstām godu saimniecēm jāprot ne tikai gardu maltīti pagatavot, bet arī vistu noplūkt, tāpēc pārstāvji no katra novada sētas rādīja veiklību vistu plūkšanā. Savukārt neprecētas meitas no skatītāju vidus atraktīvās Latgales sētas vadītājas Vijas Kudiņas vadībā rādīja maizes mīcīšanas prasmi. Notika arī konkurss par ātrākā kartupeļu mizotāja titulu, kā arī katra novada sēta izrādīja sarūpēto kāzu pūra lādi.
Goda saimnieču saieta noslēgumā “bargā” žūrija ar Saeimas deputāti Janīnu Kursīti priekšgalā paziņoja rezultātus. Tā atzina, ka bagātīgāko galdu un atraktīvāko sniegumu ir sarūpējušas Kurzemes novada godu saimnieces. Viņas tad arī balvā saņēma “Zelta pavārnīcu”.
“Šajos svētkos pirmo reizi mūžā izjutu, ka godinātas tiekam mēs, goda saimnieces, kuras, bieži vien nežēlojot nakts stundas, visu mūžu esam strādājušas, darīdamas cilvēkiem labu – rīkojot kāzas, bēres, jubilejas, kristības un citas svinības,” teic Emīlija Kolna.
