Ko domājat par “oligarhu lietu”? 13
Man ir ļoti grūti saprast, ka tādā veidā var apieties ar valsti un tādā veidā mēģināt lietas organizēt. Diemžēl Latvijā tagad ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju, un dažiem cilvēkiem ir vieglāk daudz ko kontrolēt, nekā būtu apstākļos, ja valsts būtu lielāka, teiksim, Baltijas federācija vai kas tamlīdzīgs.
Esmu savulaik daudz rakstījis par Satversmes tiesu. Tā neizveidojās tik neatkarīga, kā es biju iecerējis, un nepārrauga lietas pietiekami. Latvijā trūkst spēcīgas neatkarīgas prokuratūras un tiesu sistēmas.
Politiskajā domāšanā Latvijā un Rietumu pasaulē joprojām ir atšķirības, kaut arī tur mēdz būt kādi politiķi, kas ir korumpēti vai iespaidoti. Taču Rietumu demokrātijās politiķiem amats un gods ir svarīgāks, tajā viņi iegulda savu naudu. Bet Latvijā ir otrādi – te izmanto amatu, lai iegūtu naudu. Ja tādas lietas gadās Rietumu demokrātijās un nāk gaismā presē, tad ir skandāls. Pazīstu augsta līmeņa Austrālijas politiķus, kuri no politikas iznākuši ārā ar tādu pašu nelielu rocību, ar kādu tajā iegājuši un saņem mazu politiķa pensiju. Bet varbūt nepareiza ir doma, ka politiķiem vajag maksāt mazu algu. Manuprāt, politiķiem vajag labu algu, taču ļoti striktu disciplīnu.
Latvijā politiķiem ir diezgan labas algas, ja salīdzina ar to, cik pelna vairākums cilvēku.
Savienojums “politika un tiešas saimnieciskās intereses” ir neparasts un tipisks tieši bijušajās padomju ietekmes zemēs, jo palicis mantojumā. Komunistu sistēmā arī bija daudz draugu būšanas un kukuļņemšanas.
Kam vēl esat ar “skatu no tālienes” pievērsis uzmanību?
Skolās ar to vien, ka eksāmeni ir latviešu valodā, nepietiek. Starpkaru Latvijā gan Ulmaņa diktatūras laikā, gan pirms tam, cilvēkos tika ieaudzināta lojalitāte pret Latvijas valsti. Tāda bija arī krieviem. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vajadzēja būt visiem kopīgām skolām, kur visi runā latviski un minoritātēm paredzētas speciālas stundas par savu vecāku zemi un tās kultūru. Taču šie priekšmeti jāmāca no Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē tapušām grāmatām, izglītības inspekcijai jākontrolē, kā to māca. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo skolas gados jaunieši izveido savus politiskos uzskatus. Kamēr tā nebūs, lielā austrumu kaimiņa propaganda uz šejieni nebeigsies.
Tagad latviešos ir kaut kāds internacionālisms, kas viņiem liek aizplūst no Latvijas. Jā, saprotu, ka daudzi aizbrauc arī ekonomiskās situācijas dēļ. Bet, ja Latvijā paliek tukšums un šo tukšumu aizpildīs atkal krievvalodīgie, tad latviešu tautas nākotne ir apdraudēta. Ja attīstās saimniecība un nepieciešams darbaspēks, bet latvieši nebrauc atpakaļ, tad vajag jauktu imigrantu pieplūdumu, lai būtu līdzsvars. Tāda bijusi Austrālijas imigrācijas politika – uzņemt dažādu valstu un kultūru migrantus, lai neviena grupa negūst pārsvaru.
