“Gods svarīgāks par naudu.” Saruna ar Austrālijas latvieti politologu Aleksandru Gāršu 13
Latvijas goda konsuls Austrālijas pilsētā Kērnsā jurists un politologs Aleksandrs Gārša Latvijā ierodas reizi gadā, un arvien viņam ir gan secinājumi, gan priekšlikumi, kā uzlabot dzīvi Latvijā. Sadarbojoties ar Japānas goda konsulu Austrālijā, viņš spējis ieinteresēt japāņu tūristus vairāk apmeklēt Latviju. Tā kā Austrālija ir viena no zemēm, kur zina, cik daudz naudas valsts budžetā ienes tūrisms, goda konsuls iesaka arī Latvijai vairāk attīstīt šo nozari un pievērst uzmanību arī tādiem šķietamiem sīkumiem kā laipna apkalpošana un klientus ar smaidu sagaidoši darbinieki viesnīcās un veikalos. Mūsu saruna redakcijā gan vairāk bija par politiku.
Kā vērtējat pašreizējās norises Latvijas politikā?
A. Gārša: Nākamgad būs Saeimas vēlēšanas, par kurām man ir ārkārtīgi lielas bažas. Daudzi latvieši balso par “Saskaņu”, un, ja gadījumā nākamgad otra lielākā partija un “Saskaņa” dabūs kopā pāri par 51 procentu un izveidos koalīciju, tad Latvija “izlidos” ārā no NATO. Ja “Saskaņa” būtu krieviska, taču Latvijai lojāla partija, tad nekādas problēmas nerastos. Taču, tā kā ir tās saites ar Putinu, tas nozīmē, ka šeit būtu avots, kas nodotu informāciju tieši Maskavai. NATO savā lokā nepaturēs kaut ko tādu.
Nelaime ir tā, ka Latvijā vienmēr dibina jaunas mazas partijas, kuras nepārvar piecu procentu barjeru. No tām partijām, kas neiekļūst Saeimā, pārdalot balsis, apmēram trešā daļa tiek “Saskaņai”. Neredzu nevienu jaunu lielu partiju, kas varētu savākt vairāk par pieciem procentiem balsu. “Vienotība” diemžēl ir ļoti sarukusi, jācer, ka vismaz tiks pāri pieciem procentiem. Bet, ja rēķinām kopā aritmētiski, grūti paredzēt, kāds būs rezultāts.
Zaļie zemnieki ir lojāli Latvijai, tomēr daļa no viņiem, man šķiet, politikā ir vairāk naudas dēļ. Naudu viņi redz Krievijā, uzskata, ka to var iegūt, tirgojoties ar Krieviju, tranzītbiznesā, tāpēc vajag draudzīgas attiecības, lai pie šiem labumiem tiktu.
Paraugoties uz spēku samēru Ingunas Sudrabas vadītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, bija jādomā, vai kas līdzīgs nebūs pēc nākamajām vēlēšanām visā Saeimā.
Līdz šim parasti vēlēšanās par mata tiesu no tādas situācijas esam izglābušies.
ASV un Vācijas avotos daudz lasu par Krieviju. Nesaprotu Krievijas pieeju – tā izmanto savas aiz robežām dzīvojošās minoritātes, uzkūdot tās pret Latviju, Ukrainu, vēl citur, tāpat kā nacistiskā Vācija izmantoja savas minoritātes pirms Otrā pasaules kara. Krievija kopē arī Gebelsa propagandas metodes. Krievijai kā valstij tā ir īsredzīga politika. Krievijas pašas iedzīvotāju skaits iet mazumā. “Tukšo” Austrumsibīriju Ķīna uzskata par savas ietekmes zonu, un nākotnē palielināsies arī musulmaņu spiediens uz Krievijas rajoniem. Krievijai būtu jāmeklē draudzība ar Eiropu, arī ar Ameriku. Ja Krievija rada problēmas Baltijā un Ukrainā, tas ir ļoti īsredzīgi. Bet diktatūrveidīgā režīmā parasti politiķi skatās uz to, kas būs rīt par labu man, nevis manai valstij.
Krievija var izmantot Latviju kā tiltu uz Eiropas Savienību, taču tā vietā šeit ir naidīga propaganda pret mūsu valsti un latviskumu.
