“Gods kalpot Rīgai” ies savu ceļu 0
No “Saskaņas” mazā brāļa Eiropas Parlamenta deputāta, bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītā partija “Gods kalpot Rīgai” kļuvusi par Rīgā valdošo politisko spēku.
Tai ir ne tikai Rīgas mēra amats, kurā jau vairākus mēnešus ir Oļegs Burovs, bet arī domes izpilddirektora postenis, kura ietekme pieaugs nākamgad, kad izpilddirektora Jura Radzeviča pārraudzībā saskaņā ar likumu nonāks pašvaldības kapitālsabiedrības, par kurām tagad atbild vicemēri.
Taču pirms astoņiem gadiem dibinātās partijas kongresā sestdien bija iespaids, ka šī politiskā spēka vadošie politiķi ir apjukuši no iegūtās varas, jo pat debatēs galvenokārt uzstājās līdz šim mazāk zināmi ierindas biedri.
Rīgas mērs O. Burovs gan šķita noskaņots izmantot šo iespēju, par ko liecināja viņa uzstāšanās un gatavība demonstrēt sevi arī kā rīcības cilvēku, no kongresa aizsteidzoties uz ugunsnelaimi vienā no Rīgas centra namiem. Viņš atzina, ka situācija ir mainījusies – iepriekš “Saskaņa” bijusi tā, kas izvirzījusi iniciatīvas, par kurām “GKR” deputāti nereti uzzinājuši no medijiem vai A. Amerika, “bet tagad mēs esam ģimenes galva”.
Taču lielākā partija ar 17 mandātiem joprojām ir “Saskaņa”, “GKR” ir 11 deputāti. Abu vairākums ar 28 vietām ir atkarīgs no neatkarīgo deputātu frakciju balsīm – vispirms jau no četriem bijušajiem “Saskaņas” biedriem, kuriem ar to joprojām ir sarežģītas attiecības.
Šo politisko fonu, kādā “GKR” vada pašvaldību, kongresā atgādināja “GKR” priekšsēdētājs A. Ameriks. Atšķirībā no kolēģa Eiropas Parlamentā, bijušā “Saskaņas” līdera Nila Ušakova viņš arī turpmāk vadīs partiju. A. Amerika pilnvaras amatā beigsies pēc gada, kad arī, viņaprāt, būs partijai izšķirošais kongress.
Tas notiks pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, kurās “GKR” plāno pieteikt sevi ar atsevišķu sarakstu, vairs nestartējot kopā ar “Saskaņu”. Līdz ar to var pieaugt konkurence šajā elektorātā, jo bez “Saskaņas” un “GKR” uz šo vēlētāju daļu, iespējams, pretendēs arī jauns politiskais spēks, ko varētu veidot no “Saskaņas” aizgājušie deputāti, kā arī Latvijas Krievu savienība, kas 2017. gada vēlēšanās nestartēja.
Noturēšanās pie varas Rīgā ir viens no priekšnoteikumiem labākam startam vēlēšanās, bet tas ir iespējams tikai sadarbībā ar “Saskaņu” un tās bijušajiem biedriem.
A. Ameriks sacīja: “”Saskaņa” ir galvenais partneris, ar kuru kopā esam strādājuši desmit gadus – kā jebkurās attiecībās, arī šajās var iestāties nogurums un rutīna, bet mums nav jāsakaujas, mums ir jārunā un jāstrādā kopā. Mēs kaut ko izdarīt varam tikai tad, ja viens otru atbalstām.” Pirms nedēļas neviens no “GKR” nebija ieradies sveikt “Saskaņas” kongresa delegātus, savukārt sestdien viesu rindās nebija “Saskaņas” pārstāvju.
Zīmīgi, ka kongresā neuzstājās redzamākie “GKR” politiķi – arī ne Dainis Turlais, kurš agrāk vienmēr izmantoja šo tribīni. Pēc tam kad Rīgas mēra amatu atstāja N. Ušakovs, D. Turlais bija pirmais “GKR” izvirzītais mēra kandidāts, bet viņam bija lemts amatā pabūt tikai dažus mēnešus, taču tagad ir jāstrādā kopā ar tiem, kas viņu gāza no posteņa.
Ar to arī kāds viņa domubiedrs skaidroja kolēģa atturēšanos uzstāties. Tas tikai liecina, ka, iespējams, arī “GKR” komandas saliedēšana būs grūtāka, kam A. Ameriks, esot Briselē, vairs nevar veltīt tik daudz laika.
Koalīcijai izšķirošā būs pašvaldības budžeta pieņemšana – ja tā dēļ varu nākas zaudēt, pašvaldība var piedzīvot nevis jaunas vēlēšanas, bet administrācijas iecelšanu, kuru Saeima apstiprina pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma, ja līdz vēlēšanām palicis mazāk nekā 15 mēneši.
Kongresa kuluāros runāja, ka šis scenārijs varētu būt izdevīgs ne tikai opozīcijā esošajai “Attīstībai/Par”, kas ir pie varas VARAM, bet arī “Saskaņai”, jo tad mazinātos tās atbildība par ilgo gadu valdīšanas sekām.
No zināmākajiem “GKR” domniekiem uzstājās Vjačeslavs Stepaņenko, kurš gan pārsvarā kritizēja valdībā esošos spēkus, ieskaitot Jauno konservatīvo partiju, kuras “politiskie komisāri” jeb partijas spice ierodoties arī uz Rīgas domes sēdēm, lai pieskatītu savus domniekus. Viņa pārskatu par valdības neizdarībām pārtrauca pat saucieni no zāles, ka tas jau esot zināms.
Uz partijas nākotni V. Stepaņenko raugās cerīgi, uzskatot, ka tā varētu startēt arī uz Saeimu, ja palielinātu biedru skaitu un atrastu sabiedrotos. Tagad partijā ir 633 biedri.
Šoreiz “GKR” kongresā nejuta agrāko pacēlumu, pasākums tradicionāli tika atklāts ar svētbrīdi, kā arī ar valsts un partijas himnas nodziedāšanu. Taču tas vairs nenotika kopā ar kori “Blagovest” un tā diriģentu, korupcijā aizdomās turēto Aleksandru Brandavu.
