Muciņš: Pēc 1990. gada 4. maija (Latvijas neatkarības pasludināšanas. – Red.) mūsu republikas nomenklatūra jau tika uzskatīta par padomju varas ienaidniekiem. Un sanāca sarežģīta situācija. No vienas puses, instrukcija lika tādu lietu noņemt no uzskaites un iznīcināt, bet, no otras – visādam gadījumam gribējās paturēt kompromatu nākotnei – par naidīgas nomenklatūras pārstāvjiem. Tāpēc kartītes savlaicīgi iznīcinātas netika. Tā bija ar mūsu toreizējā premjerministra Godmaņa lietu. 53
– Viņš bija novērojamais objekts?
Muciņš: Nē, viņš bija aģents. Iestājās Tautas frontē, bet pēc tam kļuva par Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāju. Tajā laikā tas bija plaši izplatīts gadījums. Arī Lietuvas premjerministre Kazimira Prunskiene bija aģente. Čekisti daudzus savējos ievadīja spēlē. Tāpat bija arī pie jums Ruhā (Pyx; Ukrainas Tautas partija). Bija milzums iesūtītu personu, lai varētu kaut kādā mērā manipulēt ar kustību, ar tās sapulcēm, kongresiem.
Fragments no Linarda Muciņa intervijas aģentūrai “Ukrinform”