Brāļus Kokarus godinās, atklājot un ieskandinot atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi 1
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Imants un Gido Kokari. Spilgtākās mūsu koru kustības leģendas, kurām pirmdien, 16. augustā, apritēs katram sava 100 gadu jubileja, bet kopā – 200.
No sestdienas, 14. augusta, aizsāksies šo simtgažu svinēšana, vienlaikus pirmo reizi atklājot un ieskandinot atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi.
Vairāk nekā piecdesmit gadu brāļu Kokaru galvenais darbības fokuss ir bijusi kormūzikas attīstība un kordziedātāju un kordiriģentu izaudzināšana. Pasaules kontekstā kormūzikas nozarē Brāļi ir kā kvalitātes zīme latviešu tautas dziedāšanas spēkam.
14. augustā plkst. 21 Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies svētku dziesmu vakars “Brālibrāli”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol” un Latvijas diriģentu koris apmēram 400 dziedātāju sastāvā virsdiriģentu vadībā.
“Uzreiz nāk prātā skolotāju koru kustība – ļoti svarīgs process, kas Latvijā norisa vairākus gadus. Brīnišķīga lieta, viņi nāca dziedāt un kļuva par piemēru saviem audzēkņiem. Un, protams, dziedāšanas kultūra, kas viņa iespaidā izmainījās – mēs šodien dziedam citādā pasaulē. Tāpat – caur kori “Ave Sol” – jaunās mūzikas meklējumi, skatīšanās nākotnē.
Viņam kopā ar brāli Gido ir milzīgs nopelns Dziesmu svētku kustībā, un Imants Kokars ir Ziemeļvalstu dziesmu svētku idejas autors. Tāpat tēva pedagoģiskais darbs – viņam ļoti labi veicās arī šajā laukā, jo viņa audzēkņi ir ļoti spilgti – gan Mārtiņš Klišāns, gan Sigvards Kļava, gan Māris Sirmais, gan citas izcilības,” vaicāts par grandiozāko tēva Imanta Kokara paveiktajā, pērn intervijā man teica viņa dēls, diriģents Uldis Kokars.
Kad jautāju par to, ko tad koncertā varēs dzirdēt, viņš atbildēja: “Vispirms – latviešu kordziedāšanas klasiku – skaņdarbus, ko brāļi Kokari ir diriģējuši Dziesmu svētkos. Otra daļa – koru mūzika, ko radījuši viņu uzrunātie un iekustinātie komponisti. Un trešā – mūzika, ko viņi droši vien būtu gribējuši diriģēt. Gido Kokaram tas noteikti būtu Imants Kalniņš, tēvam – Pēteris Plakidis, Juris Karlsons, kuriem viņš visu laiku teica: rakstiet, rakstiet, lai būtu ko dziedāt. Tāda nākotnes vīzija.”
Gandrīz divu stundu ilgajā koncertā skanēs gan Jāzepa Vītola un Ausekļa “Gaismas pils”, bez kuras nav iedomājami nevieni Dziesmu svētki, un tā arī ievadīs stāstu par brāļu jauneklīgumu, gan šā gada jubilāra Imanta Kalniņa “Lūgšana” ar Knuta Skujenieka vārdiem, kas iekļauta stāstā par briedumu, gan Artura Maskata un Aleksandra Čaka “Rīgai” – noslēdzošajā koncerta daļā par brāļiem neatņemamo un dodamo.
Koncertā savos skaņdarbos piedalīsies arī komponisti Zigmars Liepiņš un Raimonds Tiguls. Tā radošajā grupā ir diriģenti Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns, Ints Teterovskis.
“Veidojot šo programmu, atradu DVD disku, ko paši brāļi Kokari bija izveidojuši no televīzijas ierakstiem ar viņu diriģētajām dziesmām. Protams, nofilmētas ir ne jau visas, tomēr, ejot tām cauri, biju šokā – man palika sajūta, ka esmu dzīvojis kopā ar īstiem milžiem,” intervijā atcerējās Uldis Kokars.
Pasākumu drīkst apmeklēt personas, kuras varēs uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. Skatītāju sēdvietas tiks izvietotas deju laukumā, vienlaikus paredzot vietu arī tiem, kas vēlēsies koncertu baudīt, sēžot zālienā.
Jau no 14. augusta rīta Mežaparkā būs rosība, jo tur mēģinās šo vakara koncertu, kas vienlaikus būs arī pirmie kadri filmai “Daiļuma dārzs” par brāļiem Kokariem.
