Godina Rundāles pils direktoru Lancmani, pasniedzot viņam Francijas ordeni 0
Šodien Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti pasniedza Ordeni mākslā un literatūrā Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim, atzīmējot Lancmaņa ieguldījumu Francijas un Latvijas attiecību attīstīšanā kultūras jomā.
Francijas vēstnieks Latvijā Lancmani sveica, sakot runu gan latviešu, gan franču valodā. “Man vajadzētu turpināt runāt Voltēra valodā, ko jūs pārvaldāt līdz pat vissmalkākajām niansēm un kas ļoti nozīmīgā veidā ir gan veicinājusi jūsu zināšanu veidošanu klasiskajā kultūrā, gan arī veidojusi jūsu dzīves ceļu. Bet, domājot par daudzajiem Jūsu viesiem, es turpināšu runāt Raiņa valodā, kas mūsu, francūžuprāt, iemieso latviešu valodas skaistumu un poēziju,” Rundāles pils direktoru uzrunāja Viskonti.
Vēstnieks slavēja Lancmaņa darbu, veicot Rundāles pils atjaunošanas darbus, kā arī uzteica pils direktora talantu gleznošanā un neiztrūkstošo interesi par Franciju un tās kultūru. “Man ir īpašs prieks šovakar pagodināt cilvēku, kas ir stingrs savā pārliecībā, erudīts un garā brīvs, nenogurstošs kultūras dzīvīguma un savas zemes mantojuma glabātājs, liels Francijas draugs un, galvenais, dedzīgs humānists,” sveica Viskonti.
Apbalvojuma nozīmību Lancmanis raksturoja franču rakstnieka Andrē Malro vārdiem, ka tas ir mākslinieku, rakstnieku un radītāju respektēts un iekārots ordenis. “Šis apbalvojums vainago manu pieķeršanos un manas saites ar Franciju – šo zemi, kas kopš bērnības ir bijusi kā mana otrā dzimtene. Mana garīgā patvēruma dzimtene,” sacīja Lancmanis.
Savā pateicības runā Lancmanis atklāja, kā radusies viņa spēcīgā saite ar Franciju, minot pieķeršanos franču rakstniecībai un glezniecībai. “Jaunais apbalvojums robežojas ar neiespējamo. Man tagad ir veseli trīs Francijas ordeņi, taču nupat saņemtais ir veltīts tieši tai jomai, kurā man nācies strādāt visu mūžu, – māksla un raksti,” atzīmēja Lancmanis.
Aģentūrai LETA Rundāles pils direktors atklāja, ka Francijai simpātijas pret Latviju vienmēr bijušas izteiktas. Izteiktas saites veidojušās starp Franciju un Kurzemi hercogu laikā. “Franču revolūcijas laika darbonis Mirabo teicis par Kurzemi: “Tā ir zeme, kura ir tālu no tā, lai drīkstētu tikt nicināta,” ilustrēja Lancmanis.
“Latviešiem francūži vienmēr bijuši simpātiski, jo viņi varbūt iemieso to, kas latviešiem bieži ir pietrūcis. Pirmkārt, jau brīvības ideju. Arī apgaismības ideju, kas arī latviešu zemniekiem deva kādas cerības, lēnām virzīja uz dzimtbūšanas atcelšanu,” abpusējo patiku starp abām tautām iezīmēja Lancmanis.
Šis ir trešais Lancmanim piešķirtais Francijas ordenis – 2003. gadā viņš saņēma Nopelnu ordeni un 2007. gadā viņam piešķīra Goda leģiona ordeni.
Ordenis mākslā un literatūrā ir Francijas goda apbalvojums, ko 1957. gada 2. maijā iedibināja Kultūras ministrija. Ar šo ordeni tiek apbalvotas personas, kuru radošie darbi ir snieguši īpašu devumu mākslas un literatūras jomā un kas ir veicinājušas mākslas un literatūras prestižu Francijā un pasaulē.
