Āris Smildziņš: Pienākums aizkavēties amatā 2
Teksts: Ģirts Kondrāts
Meža nozaru aroda biedrību tehniskais inspektors Āris Smildziņš gandrīz visu savu darba mūžu rūpējies par meža nozares darbinieku drošību un veselību.
Amatam pierunāja
Kā tas iznācis, ka speciālists ar kokapstrādes inženiera tehnologa diplomu gandrīz četrdesmit gadus nodarbojies ar darba vides sakārtošanu?
“Kad atlūgumu iesniedza rūpnīcas “Furniers” galvenā inženiera vietnieks darba aizsardzības jautājumos, galvenais inženieris Juris Biķis ņēmās mani pierunāt uzņemties šo amatu. Es biju apmierināts ar tehnologa darbu, tāpēc vienojāmies, ka ar darba drošības jautājumiem nodarbošos vienu gadu. Tolaik jau neviens aiz laba prāta par darba drošības inženieri nepieteicās. Bet mēs jau tolaik bijām sava uzņēmuma patrioti un darījām to, ko rūpnīcai vajadzēja,” teic Smildziņš, piebilstot, ka amatā sabijis krietni ilgāku laiku, nekā plānots, līdz brīdim, kad devies darbā uz Jūrmalas MRS.
Pie darba drošības jautājumiem Smildziņš atgriezies 80. gadu pašā sākumā, kad viņu Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrības galvenais darba tehniskais inspektors Mihails Vovsi uzaicinājis par darba tehnisko inspektoru arodbiedrībā. Smildziņš: “Meža nozare pat šodien ir viena no bīstamākajām ražošanas jomām, kur iespējami daudzi nelaimes gadījumi un, gadās, ir arī bojāgājušie. Turklāt pirms 35 gadiem Latvijā bija arī papīra un celulozes rūpniecība, kurā tika nodarbināti tūkstošiem strādnieku Slokā, Staicelē, Rankā, Līgatnē un Rīgā.
Viņš stāsta, ka darba laikā nācies daudz braukāt komandējumos. Vienu gadu bijis prom no mājām 64 dienas. Ģimene, protams, par to nav priecājusies. “Kā inspektors es biju stingrs, nebiju maigs, taču par manu darbu nekad nebija protestu un manas prasības darba aizsardzībā lielākoties tika uzņemtas ar sapratni. Ja atklāju kādu pārkāpumu, tā noteikti nebija piekasīšanās,” stāsta Smildziņš.
Laiki mainās, darba drošība paliek
Pēc Latvijas Meža nozaru arodu biedrības nodibināšanas 1990. gadā Smildziņš darbojies par galveno darba tehnisko inspektoru arodbiedrībā, pēc tam 19 gadus par darba aizsardzības un tiesību sektora vadītāju. Jau 90. gadu pirmajā pusē viņš piedalījies Latvijas Republikas pirmā “Likuma par darba aizsardzību” izstrādāšanā, kas tika pieņemts 1993. gada 4. maijā.
“Tagad laiki ir mainījušies un strādnieki tik daudz vairs neuztraucas par kaitīgajiem apstākļiem darba vietās. Gandrīz puse strādājošo domā, ka troksnis vai vibrācija viņiem īpaši netraucē. Arī uz veselības pārbaudēm viņi iet retāk, nekā tas nepieciešams. Kļūst skaidrs, ka darbiniekam par visu svarīgāka darba samaksa. Ja strādājošais sāks izvirzīt visādas prasības, kas to lai zina, cik ilgi darba devējam viņš būs vajadzīgs. Protams, ir uzņēmumi, kuros strādājošo veselība un darba drošība aizvien ir ļoti svarīga, pārsvarā tie, kuros ir arodbiedrība,” atzīst ilggadējais darba drošības speciālists.
Par šiem jautājumiem viņš sarakstījis vairākas publikācijas un lekciju materiālus, un tie joprojām nav zaudējuši aktualitāti.
Svaiga pieredze darba drošības jautājumos nākusi 90. gadu sākumā, kad izdevies pabūt Kanādā. “Tur, ja ražotnē pie ieejas kādā telpā ir rakstīts “Ieeja aizliegta”, tad neviens iekšā neies un slēdzamas durvis nemaz nav vajadzīgas,” atceras Smildziņš.
Āra Smildziņa vizītkarte
Dzimis 1940. gada 11. septembrī Galgauskā.
1958. gadā beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu.
No 1959. līdz 1964. gadam studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Ieguvis kokapstrādes inženiera tehnologa diplomu.
No 1968. gada rūpnīcā “Furniers” patentzinību un informācijas inženieris, tehnologs, galvenā inženiera vietnieks darba aizsardzības jautājumos, tad piecus gadus strādājis Jūrmalas MRS.
1981. gadā uzaicināts uz Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrības republikānisko komiteju par darba tehnisko inspektoru.
Pēc Latvijas Meža nozaru arodu biedrības nodibināšanas 1990. gadā darbojies par galveno darba tehnisko inspektoru arodbiedrībā, pēc tam 19 gadus par darba aizsardzības un tiesību sektora vadītāju.
Aizraušanās – esperanto. Piedalījies arī meža nozares latviešu–angļu terminu vārdnīcas sastādīšanā. Ilggadējs biedrības Latvija–Zviedrija biedrs.
Jaunībā spēlējis trompeti. Reiz kopā ar “Furniera” ansambli muzicējis ministrijas ballē.
Uzaudzinājis divas meitas – Rūtu un Ilzi.
