Godina Latvijas simtgadniekus 2
Latvijas valsts vienaudžu salidojumā piedalījās vairāk nekā astoņdesmit senioru, kuru dzīves ritums pietuvojies vai arī pārsniedzis simt gadu robežu.
Visu trīs simtgadnieku salidojumu dalībniece Lidija Katrīna Sīmane no Mālpils šogad nosvinēja jau 105. dzimšanas dienu un joprojām ir enerģijas pilna. “Nedomāju, ka es nodzīvošu simt gadus. Veselība man bijusi tā kā siets. Tas viss nāk no augšas, ticiet tam vai ne. Kad man bija darbs, nebija laika par to padomāt.
Bet tagad, pēc mammas stāstiem un visas dzīves, jāsaka – visa tā ir tikai Dieva žēlastība. Septiņu gadu vecumā jau ganīju govis, astoņi gadi bija, kad jau ecēju. Tēvs apmācīja divus buļļus – ar tiem apstrādāja zemi.
Nedrīkstēja teikt, ka kaut kas kait un nevar strādāt. Kad man dakteri slimnīcā prasa, saku, ka tas rūdījums no bērnības līdz šīm dienām. Ko tagad jaunie? Viens otrs varbūt strādā, bet lielākā daļa ne grābeklīti neprot rokās paņemt, bēg no darba,” viņa spriež.
Valmierietis Ēriks Tomsons, kurš pērn nosvinēja simto dzimšanas dienu, jaunībā piedalījies bēgļu pārvešanā no Kurzemes krasta uz Gotlandes salu, astoņos reisos pārvedot ap tūkstoš cilvēku.
Pēc kara no piespriestajiem 25 gadiem Noriļskas nometnēs Sibīrijā pavadījis desmit.
Par savu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā viņš no pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa rokām saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Uz salidojumu bija ieradusies arī Latvijā vecākā Tautas daiļamata meistare Lilija Alma Šica, kura izaudzinājusi sešus bērnus un ir lieliska vecmāmiņa saviem mazbērniem, tajā skaitā olimpiskajiem vicečempioniem kamaniņu braucējiem Andrim un Jurim Šiciem. Apaļi simts viņai apritēs šī gada septembrī.
“Piedzīvojuši brīvvalsts laiku, karu, garus okupācijas gadus un Latvijas neatkarības atjaunošanu pašlaik kopā ar Latvijas valsti esat ienākuši tās otrajā simtgadē,” trešā simtgadnieku salidojuma dalībniekus un viņu tuviniekus sveica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Pēc pirmā salidojuma, kas notika Pilsrundālē, simtgadnieki un viņu dzimtas locekļi ierosināja šādas tikšanās padarīt par tradīciju, jo pēc tam sirmgalvji vēl ilgi atrodas pacilātā noskaņā, iegūst jaunus draugus. Pēc svinīgajām uzrunām sekoja koncerts, pēc kura simtgadnieki dziedāja arī paši un dalījās atmiņās gan par “Baltijas ceļu”, gan senākiem notikumiem.
Latvijā dzīvo 147 cilvēki, kuri ir vecāki par simt gadiem, no tiem 122 ir sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
