Godīgums “uz papīra”. Baltijas zemnieki Briselē protestēs pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem 1
Ceturtdien, 13.decembrī Briselē pulcēsies Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai apspriestu ES budžeta jautājumu.
Tā kā tiešo maksājumu izlīdzināšana starp dalībvalstīm notiek tikai “uz papīra”, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki Briselē šajā laikā protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, informēja biedrības “Zemnieku saeima” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atgādina – šā gada 1. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar piedāvājumu nākotnes Kopējai Lauksaimniecības politikai (KLP). Baltijas lauksaimniekiem vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par godīgiem tiešajiem maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
“Diemžēl jaunajā KLP piedāvājumā 2021.-2027 periodam nav redzamas būtiskas izmaiņas un Baltijas lauksaimnieki turpinās saņemt tikai ap 75% no ES vidējā maksājuma. Ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis konkurē vienā tirgū un prasības lauksaimniecības produktu ražošanai ir identiskas, fakts, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo plānošanas periodu tiek apzināti nostādīti sliktākā situācijā, nav pieņemams. Šī iemesla dēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem piedalīsimies protesta akcijā Briselē,” norāda Dzelzkalēja-Burmistre
Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs akcentē – tāpat kā iepriekšējā periodā, arī tagad pēc diskusijām un ilgstošiem pamatojumiem no Latvijas puses, lauksaimnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.
“Latvija neatbalsta Komisijas piedāvāto KLP finansējuma samazinājumu un pastāvam uz to, ka lauksaimniecības sektoram nākamajā periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums. Ja mūs neņem vērā ejot oficiālo, birokrātisko ceļu, mums jādodas un savs viedoklis jāpauž citā formātā klātienē Briselē. Stāvēt malā nedrīkstam, jo tā brīvprātīgi dodam zaļo gaismu citām ES valstīm izlemt mūsu lauksaimniecības nākotni, tāpēc paldies visiem lauksaimniekiem un organizāciju pārstāvjiem, kuri dosies uz Briseli, lai kopā paustu savu nostāju,” norāda Treibergs.
Tāpat abu organizāciju pārstāvji norāda, ka patlaban EK ziņo, ka ir izpildījusi doto solījumu par maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Tomēr izlīdzināšana notiek tikai “uz papīra” – vecajām ES dalībvalstīm maksājumi tiek par pāris procentiem samazināti, Baltijas valstīm nedaudz palielināti.
“Ja skatāmies uz situāciju objektīvi – šī plānošanas perioda beigās saņemsim 75% no ES vidējā maksājumu apmēra. Nākamā perioda beigās, ņemot vērā platību pieaugumu, saņemsim vien 77%. Tas ir niecīgs 2% pieaugums septiņu gadu laikā. Pie šāda “izlīdzināšanas” tempa, vienādus tiešmaksājumus redzēsim vien ap 2100. gadu, un ne mēs, ne mūsu bērni, ne, ļoti iespējams, arī mazbērni, nevarēs saimniekot ar tādiem pašiem nosacījumiem kā “vecās Eiropas” zemnieki,” norāda lauksaimnieki.
Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvji par protesta akciju ir informējuši visas iesaistītās amatpersonas, tostarp Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu un Eiropas Komisijas komisāru Valdi Dombrovski.
Protesta akcija notiks 13.decembrī no plkst. 10 līdz 13 pie Šūmaņa apļa Briselē.
Biedrība „Zemnieku saeima” apvieno 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
