“Godīgie” labojumi par labu gāzei 2
Cerības uz mazāku un taisnīgāku obligāto iepirkumu komponenti (OIK), ko ikviens Latvijas elektroenerģijas patērētājs piemaksā elektrības rēķinam, izplēnējušas. Ekonomikas ministrija (EM), visticamāk, sagatavojusi lielu likuma brāķi. Tā vietā, lai no OIK atdalītu maksājumus (subsīdijas) par jaudu koģenerācijas stacijām, kas izmanto fosilo kurināmo, neņemot vērā uzņēmēju iebildes, Valsts kancelejā iesniegti labojumi Ministru kabineta noteikumos nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
Ar šiem noteikumiem, kā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, iecerēts ierobežot dāsno atbalstu vienas nozares uzņēmējiem un izpildīt Māra Kučinska valdības apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, tostarp uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām. Ar labojumiem arī iecerēts atbalstīt rūpniecības uzņēmumus, kas maksātu mazāku obligātā iepirkuma komponenti. Vienlaikus iecerēts ar atpakaļejošu datumu ierobežot ražotāju peļņu, kas varētu daudziem uzņēmumiem likt apturēt darbību, norāda nozares eksperti.
Kāpēc jācer uz veselo saprātu?
“Riktīga ķīniešu ābece, balstīta uz pieņēmumiem. Noteikumu piemērošana, piemēram, par fiksētu peļņas normu ir nesaprotama pat pieredzējušiem enerģētikas nozares ekspertiem,” EM ekspertu veikumu raksturo Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) vadītāja Ina Bērziņa-Veita.
Valsts kancelejā iesniegtajiem labojumiem ir piešķirts Ministru kabineta lietas statuss. Tas nozīmē, ka labojumus, visticamāk, uzreiz virzīs vērtēšanai un apstiprināšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka viņa vadītā federācija ar labojumiem pirms to iesniegšanas Valsts kancelejai ir iepazīstināta, tomēr neviens federācijas priekšlikums nav ņemts vērā.
Tāds pats liktenis piemeklējis arīdzan LSUA ieteikumus. “Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts uzvarēs, uzrakstījām vēl vēstuli ministrijai,” piebilst I. Bērziņa-Veita. Viņa, kā to ražotāju pārstāve, kas izmanto fosilo kurināmo, uzsver – ražotāji ir ieguldījuši koģenerācijas stacijās, rēķinoties ar 10 – 20 gadu stabilas darbības periodu. “Nav plānveida politikas enerģijas ražošanā. Ir jāmaina formula tiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunojamajiem resursiem un “gāziniekiem”, tai jābūt atšķirīgai. Nedrīkst koriģēt uzņēmumu ienākumus ar atpakaļejošu datumu, viņi taču paļāvās uz agrāk spēkā esošiem noteikumiem un patlaban par to saņems sodu,” tā I. Bērziņa-Veita. Viņa atzīst – laikā, kad gāzes cena bija ļoti augsta, ražotājus pārsubsidēja. Patlaban tā ir būtiski zemāka. LSUA vadītāja aicina būt ļoti profesionāliem un piesardzīgiem jauno noteikumu apstiprināšanā tāpēc, ka maksa par siltumu veido ļoti būtisku iedzīvotāju tēriņu daļu.
“Gāziniekiem” klāt neķeras
Arī atjaunojamās enerģijas ražotāji nesaprot, kāpēc EM ar jaunajiem noteikumiem, nosakot ar atpakaļejošu datumu 9% lielu iekšējās peļņas normu, ierobežo tieši viņus, nevis lielās termoelektrocentrāles, kas elektroenerģiju un siltumu ražo no dabasgāzes, fosilā kurināmā. Patlaban atbalsts obligātajā iepirkuma komponentē atjaunojamās enerģijas ražotājiem (OIK) veido vienu centu, fosilās enerģijas izmantotājiem 1,7 centus. “Latvenergo” ar fosilo kurināmo darbinātās termoelektrocentrāles no OIK saņem vairāk nekā 80 miljonus eiro, bet dividendēs valstij samaksā 77 miljonus eiro. Tātad elektroenerģijas patērētāju samaksātās OIK lielākā daļa caur “Latvenergo” galarezultātā nonāk valsts budžetā, nevis atbalsta atjaunojamās enerģijas ražotājus.
J. Irbe uzsver – 9% peļņa ir paņemta no siltumenerģijas tarifa metodikas pilsētām. Pilsētās siltumam ir garantēts pircējs. Ārvalstu investori ieguldītu Latvijā vien tad, ja šī peļņas norma būtu vismaz 17%, teic federācijas vadītājs. Turklāt EM ir paredzējusi šo peļņas normu piemērot ražotājiem jau kopš darbības sākuma. J. Irbe teic, ka aptuveni 30% ražotāju pēc šādas kārtības ieviešanas pārtrauks darbību, turklāt valstij būs jāiesaistās ļoti daudzos tiesas procesos. Vēl zīmīgi, ka 9% peļņas normu rēķinās ierēdņi, kas cita starpā ietver arīdzan korupcijas risku.
Ačgārnību labot nepiedāvā
EM mērķis ar šiem labojumiem ir tāpat kā citās valstīs atbalstīt rūpniecības uzņēmumus – lielos elektroenerģijas patērētājus, mazinot obligāto iepirkuma komponenti (OIK), atbalsta maksājumu, ko garantēti saņem gan atjaunojamās enerģijas ražotāji, pārdodot elektrību, gan arīdzan gāzes koģenerācijas stacijas par uzstādīto jaudu. Paskaidrosim, ka Latvijā atbalstu saņem 301 atjaunojamās enerģijas ražotājs, atjaunojamās enerģijas nozarē ir iesaistīti 5000 darbinieku. Viņu atbalstīšana ikvienam patērētājam pie elektrības cenas maksā vienu centu, pavisam 89,4 milj. eiro jeb 40% no OIK. Šāds atbalsts ir viens no viszemākajiem ES. Savukārt termoelektrocentrālēm jaudas maksājumos pērn samaksāja 96,5 milj. eiro (95% no maksājuma par gāzi). Ir acīmredzama ačgārnība noteikumos – kā atjaunojamajai enerģijai paredzētu atbalstu var piešķirt ražotājam, kas elektroenerģiju ražo no fosilā kurināmā? EM šo ačgārnību labot nepiedāvā un uz “LA” jautājumiem neatbild.
Labojumos arīdzan iecerēts fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu 234,77 eiro/tūkst. m3 līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laikā no 2007. gada augusta līdz 2012. gada septembrim.
Valsts kancelejā noskaidroju, ka noteikumu projektu vērtēšanu, visticamāk, Ministru kabineta komitejā varētu sākt nākamajās nedēļās. Savukārt EM trīs dienu laikā tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc ar iepriekš aplūkotajiem labojumiem nav iecerēts no OIK “izņemt” atbalstu fosilā kurināmā izmantotājiem, cik ekonomiski pamatoti ir šie labojumi, un uz citiem jautājumiem.
VIEDOKLIS
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “Šajos labojumos ir ļoti maz loģikas vai arī tā ir dīvaina. Investors iekšējās peļņas normu rēķina visam projekta dzīves laikam. EM ir paņēmusi atbalsta laiku. Eiropas Komisija savās vadlīnijās iesaka noteikti attiecināt lēmumus vien uz nākotni, tāpēc patlaban uzņēmēji ir šokēti, viņi saskata sev draudus. Es arīdzan saskatu draudus šiem labojumiem tāpēc, ka tie ir juridiski slideni, politiski toksiski, tie skar ļoti lielu uzņēmēju grupu. Visjocīgākais – kā ministrija ir iecerējusi šos noteikumus īstenot dzīvē? Sagatavotajos noteikumos nav arī saskatāms elektroenerģijas cenas samazinājums. Nākamais. Atļaut lemt par peļņas normu ierēdņiem nozīmē arīdzan korupcijas risku. Tā ir atgriešanās pie PSRS laika lemšanas stila. Jāsaprot, ka pārsubsidēšanas riski neeksistē – tie ir tādi, kādi tie ir saskaņā ar likumu. Visticamāk, šī labojumu epopeja beigsies ar skandālu.”
