Godīgi maksā, godīgi saņem! 0
Izrādās, ka ar sociālās apdrošināšanas budžetu mūsu valstī tomēr nav tik ļauni, kā bijām domājuši, lai gan izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus. Kas sagaida turpmāk?
Statistikas dati liecina, ka kopš 2009. gada, kad sociālā budžeta uzkrājums bija 951,1 miljoni latu, tas katru gadu pakāpeniski samazinājies, jo ieņēmumi nesedz kārtējos izdevumus. Arī šogad un nākamgad sociālie izdevumi joprojām pārsniegs ieņēmumus, taču no 2014. gada jau varam cerēt uz veiksmīgākiem rezultātiem.
Nākamgad plānoti šādi sociālā budžeta pasākumi:
• bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma pagarināšana līdz deviņiem mēnešiem;
• maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griestu divkāršošana;
• obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu dubultošana pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka, pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no sociālās apdrošināšanas budžeta joprojām iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta.
– Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visi tajā esošie līdzekļi “pieder” tikai sistēmas dalībniekiem, un tos izlieto viņu vajadzībām. Līdz ar to budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām.
Tas nozīmē – jo lielāks ir nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas, – skaidro ministrijas valsts sekretāre.
Bažas rada fakts, ka 35,4 % darbinieku iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. Šie cilvēki tomēr sevi pakļauj sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalsti būs tikai minimālā apmērā. Tāpēc, visticamāk, viņiem būs nepieciešama arī papildus sociālā palīdzība, bet, ja maz esi maksājis vai vispār no nodokļiem izvairījies, vari palikt arī bešā…
UZZIŅA Šogad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09 %. No tās 26,7 % tiek novirzīti pensiju apdrošināšanai, 3,2% – invaliditātes apdrošināšanai, 2,3 % – maternitātes un slimības apdrošināšanai, 1,5 % – bezdarba apdrošināšanai, 1 % – vecāku apdrošināšanai, 0,4 % darba negadījumu apdrošināšanai.
|
Pensiju pārvaldīšanas rezultāti
Pensiju pārvaldīšanas rezultāti ir labi, un process notiek sekmīgi, apliecina Labklājības ministrijas sagatavotais un valdībā izskatītais “Informatīvais ziņojums par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu”.
Izvērtējot pensiju 1. un 2. līmeņa darbību, secināts, ka pastāv būtiskas atšķirības starp abiem līmeņiem. Agrāk nosacīti pastāvēja tikai 1. pensiju līmenis – šodienas strādājošie maksā pensiju šodienas pensionāriem, bet ar jauno sistēmu papildus ieviests 2. līmenis, kurā, novirzot daļu no strādājošo ikmēneša apdrošināšanas iemaksām, tiek uzkrāts jau reāls kapitāls.
Būtiskākā atšķirība starp pensijas 1. un 2. līmeni ir tā, ka pirmajā tiek uzskaitīts virtuāls kapitāls (darba alga un strādājošo skaita ikgadējās izmaiņas), bet otrajā – reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos. Darbojoties kopā, pensiju 1. un 2. līmenis samazina sistēmas risku un nodrošina tās augstāku stabilitāti.
Starp 1. un 2. pensiju līmeni tiek pārdalīti 20 % no bruto darba algas. Nākamajā un 2014. gadā plānotais sadalījums ir 16 % 1. līmenī un 4 % 2. līmenī, 2015. gadā – 15 % un 5 %, bet, sākot no 2016. gada – 14 % un 6 %.
Lai arī dažiem ieguldījumu plāniem 2008. gadā un 2011. gadā ir bijis negatīvs ienesīgums, tomēr kopš shēmas darbības sākuma nevienam neesot negatīvs rezultāts (ienesīgums svārstoties robežās no 0,96 % līdz 5,32 %).
Labklājības ministrijas speciālisti ierosinājuši arī vairākus priekšlikumus shēmas darbības uzlabošanai, piemēram, administrēšanas principu pārskatīšanu līdzekļu pārvaldītājiem, piesaistot tos darbības rezultātiem, kā arī paplašinot pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū. Arī iedzīvotāju informētības līmenis varētu būt labāks. Piemēram, 10 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dalībnieki būtu jāaicina mainīt aktīvo ieguldījumu plānu uz konservatīvo. Tā varētu mazināt iespēju, ka neilgi pirms aiziešanas pensijā aktīvo ieguldījumu plānu dalībnieki piedzīvo ļoti straujas negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmē arī sagaidāmās pensijas apjomu.
UZZIŅA • Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos: 1. līmenis – valsts obligātā nefondēto pensiju shēma (no 1996. gada 1. janvāra); 2. līmenis – valsts obligātā fondēto pensiju shēma (no 2001. gada 1. jūlija); 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma (no 1998. gada 1. jūlija). • Valsts fondēto pensiju likumā noteikts, ka tiem sociālo iemaksu veicējiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, līdzdalība pensiju shēmas 2. līmenī ir obligāta. Tiem, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot), – brīvprātīga. • Pensiju sistēmas 2. līmeņa shēmas dalībnieks reizi gadā var mainīt līdzekļu pārvaldītāju un divas reizes gadā – ieguldījumu plānu pie viena pārvaldītāja. • Pašlaik Latvijā pensiju sistēmas 2. līmeņa līdzekļus pārvalda 9 privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuri shēmas dalībniekiem piedāvā 26 ieguldījumu plānus ar dažādu peļņas un riska pakāpi. |
