–Esat daudz ceļojis… 26
– … maigi izsakoties!
– Vai izjutāt ko īpašu tieši šajā zemes pleķītī?
– Protams, kā jau katrs normāls cilvēks, kas nonāk savu senču mājā. Tā saikne ir garīgi un fiziski jūtama. Sāku braukt uz dzimto pusi arvien biežāk. Iepazinos ar baznīcas grāmatām, kas saglabājušās vairākus gadsimtus, lasīju savu priekšteču vārdus, gada skaitļus… Kapos mūsu dzimtai ir vesels gabals, sākotnēji uz krustiem Awen, tad uz pieminekļiem Avens. Sākām atjaunot vai drīzāk – no jauna uzcēlām skaisto Jaunpiebalgas baznīcu. Protams, man svarīgi, ka tā ir tieši manu senču baznīca, kur kristītas piecas, sešas, varbūt visas desmit Avenu paaudzes. Tā piederības sajūta ir ļoti svarīga un pacilājoša. Tā pamazām integrējos, ieaugu atpakaļ senču zemē. Nopirku zemi, ceļu māju, atjaunoju skolu, darbojas labdarības fondā “Paaudze”…
– Skola – tas labi! Tikai bērnu kļūst arvien mazāk…
– Tas, ka no Latvijas aizbrauc tik daudz darbaspējīgu un jaunu cilvēku, protams, ir ļoti slikti. Tikai šis jautājums jārisina Latvijas politiķiem. Agri vai vēlu šie cilvēki zudīs Latvijai, zudīs latviskumam. Kas paliks angliski runājošs, kas krieviski…
– Krievijā arī latviešu ir daudz!
– Peļņā te masveidā nebrauc, tie ir etnisko latviešu pēcnācēji vai cilvēki, kas atbraukuši personisku iemeslu dēļ. Arī augstos amatos ir latvieši, piemēram, Aleksandrs Auzāns, Maskavas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns. Es visiem Latvijas vēstniekiem saku – nodarbojieties ar diasporu, nepazaudējiet šos latviešus, kam patīk Krievijas plašumi. Latviešu ir maz, nenododiet savējos.
– Kad uzņēmām filmu par Visariona sektu…
– … vai tā ir latviešu?
– Nē, bet tieši latvieši pirmie aizskrēja uz apsolīto Saules pilsētu! Par to arī runājām – kur tikai Krievijā kas jauns un traks – revolūcija, triecienceltne vai jaunais Jēzus – tā latvieši pirmie ir klāt!
– Iespējams. Mobilitātes un harismas latviešiem netrūkst. Gribas jaunus apvāršņus un sasniegumus. Ir vēlēšanās, aktivitāte, griba. Es pat teiktu – tāda dīvaina aktivitāte! Revolūcijas laikā taču arī igauņi un lietuvieši bija tādā pašā situācijā, bet tieši latvieši nospēlēja tik pārliecinošu lomu vispasaules revolūcijā.
– Jūs esat veiksmīgs cilvēks. Kas jūs tādu padarīja?
– Savās lietās atrast likumsakarības ir vēl grūtāk nekā citās. Tas, ka tik daudzi latvieši, tāpat kā ebreji, bija aizrāvušies ar sarkano ideju, ar laika distanci šķiet pats par sevi saprotams – apspiestas nācijas pilsoņi, kas grib labāku dzīvi. Savu veiksmi es neanalizēju. Taču ārēji es esmu līdzīgs savam latviešu vectēvam. Abi esam aizrāvušies ar literatūru, ar rakstniecību. Vectēvs esot uzrakstījis autobiogrāfisku piedzīvojumu romānu, bet tas pazudis pēc arestiem. Vecmāmiņa atcerējās tā nosaukumu – “Sliedes kauc”. Arī es daudz rakstu un esmu nodarbojies ar politiku. Vai šie darbošanās, aktivitātes gēni, tāpat kā izskats, ir pārmantoti tieši no latviešu vectēva – nezinu. Tomēr ļoti iespējams.
