Godavīrs ar stingru stāju 0
Cik dīvaini, tieši radošā inteliģence sagatavoja augsni trešajai atmodai, bet pēc tam tikai daži palika uzticīgi cīņā par valsts pārveidi, lai tā ekonomiski plauktu un veidotos latviska. Viens no drosmīgākajiem nacionālās idejas paudējiem ir rakstnieks, publicists, dramaturgs LAIMONIS PURS, kam vakar palika 90 gadu.
Sveicam viņu jubilejā, vēlam veselību un veiksmi, lai visi uzrakstītie darbi tiktu nodrukāti! Autors ir gandarīts, ka apgāds “Jumava” laidīs klajā viņa vēsturisko romānu “Degošais pilskalns” ar paša pēcvārdu. Tas būs jau ceturtais šīs grāmatas izdevums. Vēsture ir viņa sirdslieta, rakstnieks tajā meklē patiesību – līdzīgi kā to dara “Latvijas Avīze”, kuru viņš abonē jau izsenis.
“Redze vairs nav tik laba kā agrāk, tāpēc to pietaupu, ne visu izlasu. Galvenokārt pievēršu uzmanību rakstiem, intervijām par aktuālajiem sabiedrības procesiem. Man patīk avīzes patriotiskā, nacionālā stāja, mudinājums jauniešiem izglītoties un atrast darbu dzimtenē. Esmu mundrs, lai gan nesen kādu laiku pabiju slimnīcā. Cenšos stiprināt veselību, veicu āra darbus, zāģēju malku… Neesmu vientuļš, man palīdz saimniece, kura nereti dodas uz aptieku Nītaurē un atved zāles, bieži atbrauc dēls.”
Rakstnieka asās, taču godīgās domas publicētas arī “Latvijas Avīzē”, viņa romānus izdevusi AS “Lauku Avīze”. Piemēram, sērijā “Lata romāns” laists klajā darbs “Daugav’s vienu malu” par mūsdienu aktualitāti – nekustamā īpašuma, zemes tirgu. Kā pēcvārdā teic autors, “būšu gandarīts, ja vismaz viens, izlasījis “Daugav’s vienu malu”, nesteigsies pārdot savus hektārus”. Rakstnieks allaž bijis stingrā pozīcijā par Latvijas neatkarības stiprināšanu.
“Austrumeiropas postkomunisma valstu saimē Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana joprojām ir visapdraudētākā jau tāpēc vien, ka ne Igaunijā un Lietuvā, ne tālākās valstīs nav skaitliski tik nospiedošs cittautiešu ieplūdums, ja pat galvaspilsētā Rīgā latvieši ir minoritāte. Vieni grib svinēt 18. novembri, otri – 9. maiju. Sirds sāp vieniem, sirds sāp otriem.
Vieni iepazinuši divas okupācijas, otriem vietējais patriotisms ir tikai un vienīgi fašisms. Vieni aizstāv cilvēktiesības, otrie prāto par tautas tiesībām dzīvot savā pirmdzimtenē. Cerību rast šīs divdabības izpratni no ārpuses atstāsim vientiešiem. Jārīkojas mums pašiem. Vispirms valsts neatkarību sargājošiem likumiem jākļūst stingrākiem,” noteic L. Purs. Savukārt “Latvijas Avīzei” viņš iesaka veidot pielikumu cittautiešu ieinteresēšanai, lai viņus rosinātu mācīties latviešu valodu, iepazīt Latvijas kultūru.
Lielu interesi lasītājos izraisījis viņa darbs “Aizejot atskaties: atmiņu atspulgs par noklusēto un viltniecisko”. Pirmā, otrā daļa ir grāmatās, trešā un ceturtā daļa pagaidām pieejama internetā. Darbā pausts visai negaidīts skatījums par daudziem sabiedrībā plaši pazīstamiem darbiniekiem, ar kuriem kādu laiku dzīvots un strādāts ciešākā saskarē.
“Tas nav romāns, šajā darbā ir daudz kā personiska – par SMERŠ aģentu, kas iefiltrējās manā ģimenē, apprecēja manu māti, taču viņa slepeno saraksti pārtvēru… Viņš par mani izplatīja ziņu, ka esmu vācu spiegs… Agri vai vēlu atklās čekas maisus, tad tiksim klāt aģentu uzvārdiem. Ar Ēvaldu Vilku atmaskojām 18 latviešu rakstniekus, kas sadarbojušies ar VDK,” atklāj L. Purs.
