Goda lieta! Tradicionāli padomi, kā iekopt kapavietu, un moderni risinājumi krāsainam koptēlam 0
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Rūgteni smaržo mārtiņrozes, miķelīšu zilajos ziedos spīguļo lietus lāses… Tik steidzīgs klāt atkal rudens, kas noskaņo pārdomām. Tas ir arī laiks, kad atceramies savus mūžībā aizgājušos tuviniekus, draugus, paziņas: kapsētās notiek piemiņas dienas, svecīšu vakari…
Latviešiem kapu sakopšana un uzturēšana kārtībā ir paaudžu paaudzēs iedibināta tradīcija un savā ziņā pat goda lieta. Šoreiz, konsultējoties ar speciālistiem, uzzināsim, kā labāk uzturēt kārtībā kapavietas pamatni, jo gribas, lai tā labi izskatītos visos gadalaikos, īpaši, ja nav iespējas kapus apmeklēt visai bieži.
Arvien biežāk kapavietas noformējumu veido ne tikai tā, kā bija ierasts agrāk, – kapu kopiņa, smilšu vai grants segums, kapu nodalījumu norobežojot ar kādu izteiksmīgu lapu dzīvžogu, bet arī cenšas rast modernāku risinājumu, piemēram, laukumiņu sadala tā, lai kopā ar kapa kopiņu ainavā veidotos neierastāks koptēls –, dekoratīvi figurāli zīmējumi.
Taču, lai to panāktu, “vispirms jāsagatavo zeme – jānoņem vecā virskārta, tad jāieklāj ģeotekstils, kas aizsargā pret nezālēm, un jāieklāj jaunas smiltis vai grants. Vieglāk kopjama ir grants, jo tā ir rupjāka, smilts ir smalka, birstoša.
Ja kapavieta norobežota ar sētiņu, tad pamatne no grants lietus laikā sētiņu nenotašķīs. Ir jau arī izdomāti speciāli vaski granīta sētām un pieminekļiem, kas atvaira mitrumu un nenosmērē”, stāsta Dina Kļaviņa, SIA “Trīs saujas smilšu” speciāliste.
Kā veidot kapavietas koptēlu? Galvenokārt, izmantojot atšķirīgas formas, faktūras krāsu laukumus, tos apvienojot vai nodalot. Šim nolūkam kapavietas pamatnes iesegumam visbiežāk izmanto krāsainos materiālus, piemēram, mulču (tai ir dažāda nokrāsa, arī raupjums), granti, oļus, pat dolomīta vai granīta šķembas (tikai tad, ja tuvumā nav koku) un dekoratīvus sedzējaugus.
“Oļus galvenokārt izmanto kapu apmalītēs, ja neveic apstādījumus – nav iespējams regulāri apmeklēt kapsētu vai ir tāda kapa vieta, kur nekas negrib augt vai nīkuļo. Svarīgi zināt, ka grants un oļi ir ideāla vieta nezālēm, kas iesējas pašas, un pēc tam tās grūtāk iznīdēt.
Tāpēc izvēlētajā laukumā vispirms jānoņem augsnes virskārta, jāieber šķembu slānis, pēc tam jāieklāj ģeotekstils vai melna plēve, bet pēc tam jāuzber grants,” atgādina Dina Kļaviņa. Augus stādot, sagatavotajā segumā izrok bedri un piepilda ar melnzemi. To galvenokārt izmanto kapu apmalītēs, apstādījumu veidošanai un dzīvžogu joslām. Par kapavietas dekoriem var izmantot sezonālos augus podos vai vāzēs.
Augsnes uzlabošana
Ierasti kapavietas augsni var uzlabot ar melnzemi, kompostu vai kūdras substrātu. Pirms augu stādīšanas esošā augsne ir jāielabo – jāatbrīvo no koku un krūmu saknēm un jāsagatavo auglīgi apstākļi.
Būtu nepieciešami pelni, krīts vai dolomītmilti, kuri novērstu augsnes skābumu, jo augsnei ar laiku ir tieksme paskābināties. Ieteicami arī kompleksie minerālmēsli – labāk tādi, kas granuliņās – tie dos ilgāku efektu.
Ja nav iespēju biežāk būt kapsētā apkopt kapavietu, stādījumiem vislielākās problēmas var radīt sausums vai pārlieku liels mitrums un rudenim raksturīgās salnas. Tas visbiežāk sabojā izvēlētos klājienveida augus – rāzes un dekoratīvos augus. Labs veids, kā izvairīties no šīm problēmām, – neveidot plašus stādījumus, bet kapavietu izklāt ar dekoratīvo segumu.
Seguma miksēšana krāsu laukumos
Agrāk kapavietas pamatnes segumam tradicionāli izmantoja baltās smiltis – ērti un lēti. Taču arī tās bieži jāatjauno, jo, grābjot lapas, to daudzums samazinās, var veidoties arī iedobes… Mūsdienās kapavietu noformēšanai aizvien biežāk sāk izmantot dekoratīvo granti, oļus, mulču, veido laukakmeņu pēdas. Mulča tagad pieejama ne tik vien dažādā raupjumā, bet arī dažādās nokrāsās, toņos.
Tādējādi to var klāt uz augsnes gan mēslojumam, gan aizsardzībai pret nezālēm, gan kā dekoratīvu segumu, veidojot faktūrās un krāsās atšķirīgus laukumus vai joslas. Aizvien iecienītāki kļūst arī askētiski kapavietas noformējumi, kuros izmanto vien nedaudzus lielus skujeņus, pāris zemo vai klājenisko skujeņu formu, bet pārējo platību noklāj ar krāsainu grants segumu.
Tāpat kapavietas segumā var miksēt mulču vai granti ar akmens plātnēm vai akmeņu pēdām, kas atvieglo piekļūšanu stādījumiem, neizbradājot klājumu. Var likties, ka tomēr vienkāršākais variants ir zāliena veidošana, taču arī tas ik pa brīdim ir jāatjauno – jānoņem augsnes kārta, jāpabaro jaunā zeme, jāizlīdzina un jāapsēj.
Iekārtojot segumu, jāizlemj, kur paredzēt vietu arī kādai piemiņas zīmei vai piemineklim, jo tam labi jāiekļaujas ne vien kapavietas, bet arī tuvējās apkārtnes ainavā. Vārdu sakot, tam vajadzētu būt emocionālam tēlam.
Nedaudz par piemiņas zīmi
Kad pagājis gads pēc bērēm un zeme nosēdusies un kārtīgi sablīvējusies, kapavietā var uzlikt pieminekli vai kādu kapakmeni – piemiņas zīmi. Ja nu gribas to izdarīt agrāk nekā pirms gada, tad jārēķinās, ka mūsu gadalaiku klimatisko apstākļu dēļ zeme var izmainīt savas kārtas līdzenumu un uzliktais piemineklis var sašķiebties.
Svarīgi zināt, ja kapavieta ir teritorijā ar izteiktu slīpumu, vieta piemineklim jāizveido horizontāla. Turklāt pieminekļa pamatus ieteicams iebetonēt. Tā būs ne vien drošāk, bet arī kalpos ilgāk.
Krāsu akcentam – arī virši
Domājot par kapavietas ieziemošanu, nervozējam, vai augi nenosals, vai neizsutīs… Ierasti stādījumus mēdz nosegt ar egļu zariem, taču tas nav labākais paņēmiens, jo pavasarī grūti savākt nobirušās skujas, tad jau labāk piesegt ar priežu zariem. Virsū kā rotu var uzlikt kādu vainadziņu no sausajiem ziediem, kas nenosals un nenovītīs, turklāt saglabās savu krāsu un formu pat salā.
Šādus vainadziņus parasti var iegādāties pie kapsētām. Plānojot, kuras puķes stādīt pavasarī, būtu jāņem vērā – izvēlieties daudzveidīgus un daudzgadīgus augus, kas katrs savā sezonā piešķirs kapavietai labu, sakoptu izskatu un krāsu.
Tāpēc jau laikus jāizplāno, kuri augi nodrošinās zaļumu ziemas periodā, kuri piešķirs akcentu pavasarī (labs risinājums ir sīpolpuķes, kas sastādītas pa grupām), bet kuri padarīs kapu krāsainu rudens periodā, kad lapas pārējiem augiem jau nobirušas, bet sniega vēl nav.
Ēnainām vietām derēs egles, īves, tūjas, bukši, arī pacipreses. Te labi jutīsies mūžzaļie rododendri, papardes, hostas. Var stādīt arī efejas, heihēras, akmeņlauzītes, kapmirtes u. c. Turklāt tie labi izskatās ilgu laiku arī bez kopšanas. Sākumā stādot gan vēlams augsni nedaudz ielabot, bet turpmākajā laikā periodiski pamēslot ar speciālo mēslojumu katrai augu grupai.
Rododendriem, skujeņiem patiks mulča, lapu kokiem un krūmiem – kūdras substrāts. Kamēr rudens vēl ir saudzīgs, var dekorēt kapavietas ar augiem podiņos. Krizantēmas, ērikas, virši – tie, nolikti pie kapu kopiņas, ziedēs ilgi, līdz pirmajām salnām. Vispateicīgākie ir virši podiņos, jo tie pēc sala sakalst, saglabājot savu krāsu.
