Gobzems komentē, kas sagaida Kariņa valdību 1
Krišjāņa Kariņa (JV) valdību Saeimā apstiprinās, bet tai nebūs milzīga balsu pārsvara un tā nebūs stabila, šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajai” paudis “KPV LV” politiķis Aldis Gobzems, kurš bija nominēts premjera amatam, taču valdību izveidot viņam neizdevās.
“Ir skaidrs, ka šī valdība nenostrādās visu šī parlamenta sasaukumu. Viens no nestabilitātes iemesliem ir ideoloģiskas pretrunas valdības kodolā, kurā ir galēji liberāli un galēji konservatīvi spēki. Otrs – valdību vada vismazākā frakcija, premjers nevarēs uzsist kulaku galdā un pateikt: “To darīsim!”, lai kā to gribētos “Jaunajai vienotībai” (JV), kurai valdības vadīšana ir vienīgā izdzīvošanas iespēja. Neviens cits šajā valdībā neiegūs tik daudz kā JV – gan no amatu, gan reitinga, gan ietekmes viedokļa,” izteicies deputāts.
“Valdība ar tās vadītāju, kuram ir astoņas balsis parlamentā, noteikti nebūs spējīga īstenot reformas, tā ir pakļauta iekšējiem kariņiem, un jau tuvākajā laikā parādīsies daudz domstarpību šajā koalīcijā, kuras partneri ir ideoloģiski ļoti atšķirīgi,” turpinājis Gobzems, paužot viedokli, ka “kariņi” jau esot sākušies, piemēram, ar “Nacionālās apvienības uzstāšanu uz demogrāfijas lietu risināšanu”.
Gobzems atkārtoti uzsvēris, ka neatbalstīs Kariņa valdību, un, pēc viņa domām, viņam “KPV LV” frakcijā būšot sekotāji, kuru skaitu gan politiķis neprecizēja: “Domāju, ka es varētu nebūt vienīgais, bet cik konkrēti, būs atkarīgs no darba pie valdības deklarācijas.”
“Mūsu frakcijā viedoklis nav viennozīmīgs, pietiekami liels deputātu skaits ir teikuši, ka, pirms balsot par Kariņa valdību, vispirms jāredz valdības deklarācija. Tās tapšanas laikā tuvākajās divās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni. Ja deklarācijā tiks ietverti mūsu frakcijas priekšlikumi, tad var veidoties viens scenārijs, ja ne – cits. Katrā ziņā frakcijas balsojums pirms nedēļas nebija par to, ka tiek pieņemts galējais lēmums par iešanu Kariņa valdībā, bet par sarunu turpināšanu,” paziņojis Gobzems.
Gobzems sūkstījies, ka demokrātiskā sabiedrībā JV nevarētu veidot valdību, jo ieguvusi vismazāk balsu Saeimas vēlēšanās. “Arguments, ka jāsastiķē valdība sastiķēšanas pēc, nevar būt arguments tautas gribas neievērošanai. (…) Pasaules praksē nebūs piemēru, kad partija, kas zaudējusi vēlēšanās, nevis vienkārši piedalās valdībā, bet to veido un vada!”
Politiķis, kurš no savas valdības veidošanas izslēdza “Attīstībai/Par”, apgalvojis, ka, mēģinot veidot valdību, neesot vilcis “nekādas līnijas”, un arī pret “Saskaņu” “līnijas ir vilkuši citi politiskie spēki, neesmu īstais adresāts”.
Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka viņš gribēja ņemt “Saskaņu” valdībā, Gobzems atbildējis izvairīgi:
“Uzskatu, ka attīstītā demokrātijā izslēgt no politiskā procesa partijas ar pietiekami lielu politisko atbalstu īsti demokrātiski nav. Objektīvā realitāte Latvijā ir tāda, ka “Saskaņa” nav spējīga izveidot valdību. Bet mana pārliecība ir, ka Latvija ir spējīga uzplaukt tikai saliedētā sabiedrībā, nevis pretnostatītā.”
Gobzemu apmierina pašreizējā situācija Saeimā, kur balsojumi notiek bez valdošās koalīcijas: “Pašlaik, kamēr nav apstiprināta jaunā valdībā, parlamentā daudzi balsojumi notiek pēc sirdsapziņas, un bieži vienas frakcijas deputāti balso dažādi. Šajā laikā beidzot esam ieraudzījuši, ko nozīmē īsta demokrātija un labāko ideju uzvara, nevis to vai citu ideju atbalstīšana vai noraidīšana atkarībā no tās autora esamības opozīcijā vai pozīcijā.”
