Gobzems izdzēsis soctīklu saturu un pametis Latviju: “Neredzu saviem bērniem nākotni Latvijā!” 0
Vakar vakarā līdz šim viens no skandalozākajiem un skaļākajiem Saeimas deputātiem, partijas “Katram un katrai” (sākotnējais partijas nosaukums – “Likums un kārtībā”) dibinātājs Aldis Gobzems socvietnēs izdzēsa teju vai visu gadiem ilgi krāto saturu un publicēja tikai šādas rindkopas:
“Dzīve nesastāv tikai no soctīkliem. Patiesībā dzīve vispār nesastāv no tiem. Dzīvojiet! Ar pilnu krūti! Pa īstam! Tagad! Par spīti visam! Mīliet! Sabučojiet! Apkampiet! Samīļojiet! Nolieciet telefonu un dzīvojiet! Noglāstiet savus mīļos tikpat, cik glāstiet skārienjūtīgo! Dzīve ir ārpus soctīkliem! Īstā dzīve ir daudzreiz labāka! Dzīvojiet to!” – tā vēstīts, piemēram, viņa “Facebook” profilā.
Dažas stundas vēlāk viņš iesākto paskaidroja un atklāja – kopā ar bērniem ir pametis Latviju un, cik noprotams, devies apmesties uz dzīvi ārzemēs.
Viņš rakstīja:
“Sveiki. Par visu pēc kārtas.
Pirmais. Kamdēļ manos soctīklos pazuda saturs? Ir dzīve pirms kara, kuras vairs nav. Un ir šodiena, cita realitāte. Es nedzīvoju pagātnē. Viss soctīklu pagātnes saturs ir bezjēdzīgs. Tāpēc tika izdzēsts. Ir cita situācija, citāda dzīve. Bildes dažviet nav nomainītas, jo fb neļauj dēļ kārtējā bana. Mani nobanoja, jo nopublicēju policijas man uzliktu sodu. Tik banāli vienkārši. Vakar jau rakstīju, dzīve nesākas un nebeidzas ar soctīkliem.
Otrs. Vai Tev viss kārtībā? Jā. Esmu kompānijā ar tiem, kuri mani mīl. Baigi labā štelle. Iesaku arī citiem. Maza piezīme.
Nesen notika neadekvāts naida uzbrukums manai dzīvesvietai un secīgi tika apdraudēti mani bērni. Tā kā arī Latvijas policija mani vajā, nevis sargā, tad man bija jārīkojas pašam un jāpasargā mani bērni.
Viņi nav Latvijā un neatgriezīsies tuvāko pusgadu. Ja iedzīvosies, paliks ārzemēs pavisam. Ja paliks esošā vara, es tad neredzu saviem bērniem nākotni Latvijā jebkurā gadījumā. Kaut vai izglītības un gaidāmās Latvijas nabadzības dēļ. Ir gudri laicīgi sagatavoties. Atvest atpakaļ vienmēr var paspēt.
Trešais. Esmu saņēmis neadekvātas un galēji rupjas īsziņas no cilvēka, kurš esot NMPD vadošais vai viens no vadošajiem ārstiem, lai gan saņemto rupjību daudzums un neadekvātums liecina par nopietnām garīgas veselības problēmām. Šādas garīgas veselības problēmas novērojams plašā frontē. Cilvēki netiek galā ar sevi, savām fobijām. Tās tiek eksponētas uz citiem. Pēc kāda laika daudziem būs milzīgs kauns par to. Es negribu tajā naida pasaulē piedalīties. Tas nav mans.
Ceturtais. Ir skaidrs, ka Jurašs Ukrainā nodarbojas ar PR un visu ko, tikai ne ar karošanu. Ir skaidrs, ka man joprojām šķiet amorāli lielīties, kā katrs palīdz. Ir amorāli taisīt sev PR, ar ko šobrīd nodarbojas vairums to labdaru. Labdarība nav skaļa pr akcija savu spalvu spodrināšanai.
Piektais. Saeimas vēlēšanās, ja tādas būs, ir tikai divas opcijas, divi scenāriji. Pirmais – uzvar tie, kuri tagad ir pie varas, jo tautai ir zelta zivtiņas atmiņa un pietiek ar pabļaustīšanos par karu vai selfijs uz karoga fona. Un otrs – uzvar opozīcija, ja tā prot nolikt visu ego un savstarpējus apvainojumus, uzmetienus malā un apvienojas, izvirzot vienu kopīgu līderi.
Ja tas nenotiek, uzvar tie, kuri zaga pēdējos 20 gadus un pēdējos divus jo īpaši un opozīcija kā tāda Latvijā beidz eksistēt.
Tad paliek tikai menedžerīši no Vilmingtonas ar dubultpilsonību, kuru uzdevums ir valsti nolaist pa burbuli.
Sestais. Manā organizācijā ir izdevies nepieļaut šķelšanos, taču tajā arī ir cilvēki, kuri gatavi mani uzmest. Es šos cilvēkus zinu, bet pagaidām ļauju performēt. Mans uzdevums būs visu nolikt savās vietās, kad būs jānoliek.
Septītais. Pēc idejas Latvijā visam vajadzēja uzplaukt, jo pēdējais šķērslis Latvijas uzplaukumam ir novērsts –
es neatrodos valstī šobrīd, esmu izslēgts no Saeimas, neparazitēju uz nodokļu maksātāju rēķina, dzīvei vajadzēja iet uz augšu. Bet izskatās, ka uz augšu tā neiet.
Es piedalīšos vēlēšanās un būšu valstī, ja izrādīsies, ka mana prombūtne patiesībā valsti padara arvien nabadzīgāku un bezcerīgāku. Šobrīd vienkārši, kā gudrs cilvēks, es aizvedu bērnus no valsts, kur pret mani tiek veikti reāli naida neadekvāti uzbrukumi. Iekārtošu skolā un atgriezīšos.
Astotais. Es varu rekomendēt ļoti labu auklīti bērniem, ja nu kādam tas ir aktuāli Latvijā. Atdošu tikai labi situētai un kārtīgai ģimenei. Tāpat principā varu piedāvāt izīrēt vai pārdot savu Baltezera māju. Tā ir ideāla vieta dzīvošanai. Man dzīvot ir kur, bet tā kā šajā vietā ir noticis naida uzbrukums pēc pazīmes – Gobzems – tad mani bērni tur vairs nedzīvos, es nevaru atļauties, ka kāds Fūrmanis kārtējā prāta aptumsumā vai kaut vai varas algots kretīns uztaisa psihotraumu manām atvasēm. Vismaz, kamēr nebeigsies psihopātija Latvijā, tikmēr gudri ir nepiedalīties tajā psiho vājprātā.
Un nobeidzot. Vai es ticu, ka Latvijas sabiedrību var apvienot? Es šaubos. Bet mēģināšu vēl pašu beidzamo reizi.
Post Scriptum. Būt valstsvīram nenozīmē kādu izklaidēt un baidīties būt pašam.
Ja Jums mani nevajag tādu, kāds esmu, Jums ir Kariņš, Levits, Pabriks un Rinkēvičs, Pavļuts vai Bordāns. Izvēlaties un beidziet gaidīt, kurš Jums apsolīs vairāk vai kurš izteiksmīgāk nofotografēsies uz karoga fona.”
Komentāros daži cilvēki gan minēja, ka Gobzems vēl nesen esot izteicis piedāvājumus savā Baltezerā mājā izmitināt bēgļus no Ukrainas, kas, acīmredzot, tagad vairs patiešām nenotiks.
Kā tu domā, kāpēc Aldis Gobzems pameta Latviju?
