Ekspedīcijā Kurzemē: policisti aizstiepa Gobzemu kā no rensteles paceltu mirlu un iemaidzīja policijas vāģī. Egila Līcīša feļetons 209
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas deputāts, intelektuālās politikas pamatlicējs Latvijā Aldis Gobzems vieglītēm kā lūsis ielēca mākslinieciski noformētajā, no visām pusēm izdekorētajā autobusā, lai dotos Kurzemes tūrē pasākuma “Rododendrs” ietvaros.
Ak vai, opozīcijas politiķis nezināja, cik ērkšķainā ceļā viņš devies, cik sātaniskām vajāšanām nāksies pakļauties.
Vienpatis cīnītājs pret neloģiskiem ierobežojumiem, pret Kariņa divkosību un Levita augstprātību, Aldis bija gatavs visam.
To arī nozīmē rododendrs – fiziska konfrontācija, iespējamas dūru cīņas, masu nekārtības, sabiedrības radikalizācija, cilvēki ielās, lielākā protesta akcija valsts vēsturē un lai uzvārds Gobzems rēgojas uz portālu 1. lpp. vāka, izskan visu televīzijas kanālu ziņās.
Citādi dibinājumam “Likums un kārtība” draudēja margināļu skarbais liktenis, bija nepieciešams uzmundrinājums sašļukušajiem atbalstītājiem.
Bet Gobzems acīmredzami nebij rēķinājies, ka jau pirmajā apstāšanās punktā Tukumā sastapsies ar tik asu policijas pretreakciju, kas robežojās ar kārtības uzturētāju nežēlīgu noziegumu un patvaļu, pārkāpjot deputātisko imunitāti.
Problēmas sākās Alda popularitātes dēļ – provincē partijas “Likums un kārtība” priekšsēdētāju sagaidīja milzu auditorija, pāri 20 līdzjutējiem, fankluba biedriem, ziņkārīgajiem, kas nekādi neatbilda valdības pulcēšanās noteikumiem epidemioloģisko ierobežojumu laikā.
Aldim nekas nesagādā vairāk prieka, kā pretoties sanitārās diktatūras žņaugiem, taču kārtībnieki bija noskaņoti pārsteidzoši kareivīgi.
(Visur, kur ripoja Alda lielais buss, pretī bij poliču jūra, auto sirēnas, gaismas signāli midžinājās kā Ziemsvētku lampiņas, ceļi bloķēti, mazpilsētas slēgtas.)
Kad divi būdīgi poliči iekrampēja Aldi elkoņos, klātesošie pat zaudēja valodu – šitā apieties ar neaizskaramu, augstdzimušu deputātu!
Otrā doma, kas pazibēja daudzās galvās, – tūliņ trenētais Gobzems: a) ātrā brieža solī dos kājām vaļu, atstādams lempīgos policistus tālu aizmugurē, b) ar pāris karatē spērieniem izmētās krampētājus kā pupukūļus.
Diemžēl neviens no paredzējumiem nepiepildījās. Aiz sagrābtā Alda palika botu pāra sniegā ievilktas sliedes, divatā policisti aizstiepa parlamenta locekli kā no rensteles paceltu mirlu un rupji iemaidzīja policijas vāģī.
Visus neaizturēsiet, visiem rokas neizlauzīsiet! – kliedza Alda piekritēji, un karstasinīgākie aizstāvji vedināja stāties ķēdē, nepieļaut vardarbību pret tautā iemīļoto politiķi.
Deputātam saspieda asinsvadus, un viņš, ticis laukā no īslaicīgās aizturēšanas aizgalda, spēra dusmās zemi gaisā, taču nākamajās pieturvietās jau bija mierīgs kā pitons.
Jā, bija jācieš sāpes un paliks rētas, bet aizturēšana Tukumā bija pakalpojusi par prīmā reklāmu “Rododendram”.
Kur mierīgos apstākļos autobusu sagaidītu provinces iedzīvotāju mazapmeklēts, lielā mērā ignorēts pasākums, tagad Gobzemu braucienā cauri Kurzemei sveica pērkonīgiem aplausiem, uzceltiem godavārtiem, trūkstot vietai, kur sapulcēties atnākušajiem tūkstošiem, sievietēm tiecoties aizskart Alda mēteli vai matu cirtas.
Rododendrs vērsās grandiozā izrādē ar plašāko rezonansi! Ventspilī Saeimas opozicionārs izturējās rāmi, kā būtu atbraucis paelpot svaigu jūras gaisu un nevilšu iepazinies ar dažiem šejieniešiem.
Nu jau Aldis, papilnam dzirksteļodams dramatizējuma varoņlomā, stiepa pretī ķepiņas varas pārstāvjiem, kuri turpināja noziegties pret svēto personu – sieniet manas rociņas, aizturiet, es nebaidos mirt taisnas lietas vārdā!
Rokas nost no Alda! – sauca pilsētu ielās un laukumos sapulcējusies tauta nopakaļis aizvestajam.
Tikām Rīgā Satversmes tiesību zinātāji strīdējās, vai represīvajiem orgāniem ir tiesības sašņorēt Saeimas deputātu vai ne.
Kolēģis Šlesers, drūms kā puča vadītāji, kad paziņoja par sarežģījumiem ar Gorbačova veselību, nosauca notikušo par bīstamu precedentu, kur režīms aizturējis opozīcijas līderi, iznīcinājis demokrātiju – šis ārprāts nekavējoties jāaptur!
“Latvija pirmajā vietā” vadonis pielika visas pūles, lai Aldis viņu iemīlētu un abi kļūtu nešķirami cīņubiedri.
Daži nopietni ņemami juristi arī apgalvoja, ka deputātam bez pārējo Saeimas ķeizariņu ziņas nedrīkst matiņš nokrist no galvas un, aizturot Gobzemu, Latvija virzās taisnā ceļā pretī tirānijai.
Citi iebilda – ka likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī esot brīv ņemt aiz krāgas un mest čokā pat deputātu. It sevišķi, ja partijas vadonis regulāri pārkāpj noteikumus, nodarbojas ar cilvēku maldināšanu un musināšanu.
Bet policijas priekšnieks Ruks noskaldīja – ka likumi jāievēro visiem, tiklab vienkāršiem cilvēkiem, kā politiķiem.
Gaismas nesējs Aldis dodas arvien tālāk akcijā sacelt kājās visu valsti, bet opozicionāra liktenis ir neapskaužams. Kutelīgā situācijā kolēģi bez žēlastības jau nobalsojuši, anulējot tautas dotos mandātus nevakcinētiem deputātiem.
Ārkārtas stāvoklī deputāta imunitātei, neaizskaramībai, statusam un pat dzīvībai ir graša cena.
Viņu vajās, aizturēs, parādīs necilvēcīgu attieksmi, piespriedīs nesamaksājamas sodanaudas. Attopieties, pašreizējās varas pārstāvji, – vai nesaprotat, ka Aldis ir vēl nekronēts, bet bez piecām minūtēm Latvijas premjerministrs?
