Gobzemam par izteikumiem sociālajos medijos piešķirts smagākais soda veids 61
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien atzina, ka parlamentārietis Aldis Gobzems (LK) pārkāpis četrus deputāta ētikas kodeksa punktus, tāpēc viņam piešķirts smagākais soda veids – izslēgšana uz vienu Saeimas sēdi.
Pirmdien komisija lēma ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret Gobzemu par viņa izteikumiem sociālajos tīklos, nevakcinētos faktiski salīdzinot ar ebreju genocīda upuriem un aicinot tos piespraust sev dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.
Iesniegumu par lietas izskatīšanu komisijas sēdē iesniedza deputāti Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP), savukārt to iniciēja parlamentāriete Krista Baumane (AP).
Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte (NA) šodien lūdza Gobzemu runāt par konkrētajiem pārkāpumiem nevis vakcinēto un nevakcinēto salīdzināšanu, tomēr politiķis Kursītes aicinājumā neieklausījās un viņam vairākkārt sēdes laikā tika izslēgts mikrofons.
Gobzems sākotnēji vispār aicināja likvidēt šo komisiju, taču vēlāk pārmeta komisijai par to, ka viņam nedod iespēju izteikties.
Mandātu komisijas locekļi lēma, ka Gobzems ir pārkāpis ētikas kodeksa septīto punktu, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, kā arī deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, un astoto punktu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Tāpat parlamentārieša rīcībā saskatīts pārkāpums kodeksa 16.punktā, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, un 19.punktā, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
Lemjot par iespējamo soda veidu, Baumane piedāvāja Saeimu rīkoties izlēmīgi, uzsverot, ka Gobzems ar savu rīcību ir apkaunojis ne tikai sevi, bet visu Saeimu. Viņa aicināja izslēgt politiķi no dalības vienā Saeimas sēdē.
Tikmēr deputāts Ainars Latkovskis (JV) piedāvāja izteikt rakstisku brīdinājumu un paziņojumu no Saeimas tribīnes, jo Gobzems teicis, ka ir ticies ar ebreju kopienas pārstāvi un šo situāciju izrunājis.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Normunds Žunna informēja kolēģus, ka Gobzema pieminētais kopienas pārstāvis Arkādijs Suharenko publiski norādījis, ka ir pieņēmis Gobzema atvainošanos, jo nevēlas vairot kopienai ienaidniekus, tomēr, viņaprāt, ir liela starpība starp “nelaišanu pie galdiņiem” un holokaustu.
Žunna atzīmēja, ka ebreju kopiena nekas šo izgājienu neaizmirsīs, tāpēc viņš atbalstītu pēc iespējas skarbāku sodu. Pēc šīs informācijas uzklausīšanas Latkovskis atsauca savu priekšlikumu par maigāku sodu.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šāda parlamentārieša rīcība ir uzskatāma par zemisku un, viņasprāt, ietekmīgākais sods būtu visiem, tostarp žurnālistiem, solidarizēties un nepieminēt Gobzema vārdu.
Par šo komisijas sagatavoto lēmuma projektu vēl būs jālemj Saeimai, taču Mandātu komisija savā iesniegumā lūgs Saeimas Prezidiju šī jautājuma izskatīšanu iekļaut tuvākajā parlamenta ārkārtas sēdē.
LETA jau ziņoja, ka deputātu iesniegumā Mandātu komisijai teikts, ka sociālajos tīklos publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla jeb simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.
Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems arī paudis aicinājumu valkāt šādu zīmi “kā brīvības simbolu” tiem, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19.
Parlamentārieši uzskata, ka Gobzema publiskotie izteikumi un attēli rupji pārkāpj Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, kā arī deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko varētu uztvert kā aicinājumu uz pretlikumību darbību.
Politiķu ieskatā, Gobzems pārkāpis arī kodeksa normas, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, kā arī normu, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
Vairāku frakciju deputāti uzskata, ka Gobzema izteikumi aizvaino sešu miljonu ebreju piemiņu, kurus genocīdā iznīcināja Otrā pasaules kara laikā, un pauž nicinošu attieksmi pret holokausta upuriem.
Deputāta Gobzema 25.jūnijā un sekojošās dienās veiktie ieraksti sociālajos tīklos, izmantojot holokausta upurus un nacistu simbolus saviem politiskajiem mērķiem, ir apkaunojoša pašmērķīga izrādīšanās, lai arī ne no Saeimas tribīnes, un tā uzskatāma par sabiedrības šķelšanu un primitīvu politisku manipulēšanu, kas nodara kaitējumu gan Saeimai, kuras pārstāvis ir deputāts Gobzems, gan Latvijas sabiedrībai kopumā, uzskata parlamentārieši.
Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Latvijas Ebreju kopiena savā publiskajā paziņojumā akcentējusi, ka ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana.
Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai.
LETA jau vēstīja, ka nākamajā dienā pēc šī deputātu iesnieguma tapšanas deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka pamet Alda Gobzema partiju “Likums un kārtība”.
Savā “Facebook” kontā Švecova rakstīja, ka jebkura pieredze ir vērtība. “Ar Jūliju Stepaņenko es pievienojos jaundibinātajam politiskajam spēkam “Likums un kārtība”, kopā ar viņu tagad pieņemu lēmumu izstāties,” vēstīja Švecova. Viņa pateicās par pieredzi partijas dibinātajiem un biedriem.
Švecova 13.Saeimā tika ievēlēta no “Saskaņas” saraksta, taču kopš pagājušā gada rudens viņa ir pie Saeimas frakcijām nepiederoša deputāte.
Savukārt Stepaņenko savā “Facebook” kontā paziņoja, ka izbeidz savu darbu partijā “Likums un kārtība” un atkāpjas no valdes līdzpriekšsēdētājas amata.
“Manis pārstāvētās vērtības nav savienojamas ar mana kolēģa Alda Gobzema komunikācijas stilu ar partijas biedriem un dibinātājiem. Es nevēlos izlikties, ka viss ir kārtībā un regulāra cilvēkus aizvainojoša publiska komunikācija no mana kolēģa puses ir norma,” uzsvēra politiķe.
Viņa uzskata, ka pastāv lieli šķēršļi to mērķu sasniegšanai, kurus no viņiem sagaida parijas biedri, dibinātāji un atbalstītāji. Stepaņenko sola turpināt pie tiem strādāt, bet jau bez Gobzema. “Priekšā ir ļoti daudz darba, jo mums visiem kopā būs jācīnās par savām tiesībām un, iespējams, jāsaņem daudzi jauni “pārsteigumi” no valdības,” piebilda deputāte.
