Gobzema izslēgšana no advokātu saimes ir smags signāls 1
Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema (“KPV LV”) izslēgšana no advokatūras ir smags signāls, un tas var sarežģīt valdības veidošanas sarunas, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Bordāns atzina, ka pēdējie notikumi ap Gobzemu un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP) uztverami kā slikts signāls,
kas nopietni var ietekmēt tālākās valdības veidošanas sarunas, jo LZAP lēmums ir iedragājis Gobzema reputāciju un tas nopietni var atstāt pēdas uz sabiedrības domām.
“Tendence pārkāpt advokātu disciplīnu ir nopietns pārkāpums, tāpēc es Gobzema rīcību šajā gadījumā uztveru kritiski. Protams, tikai tāpēc es netorpedēšu valdības veidošanas sarunas un turpināsim darbu pie tā izveides,” sacīja Bordāns.
Jau ziņots, ka Gobzems no advokatūras izslēgts pēc sava trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, savukārt Advokātu ētikas komisija divreiz ir skatījusi Gobzema publisko izteikumu atbilstību advokatūras standartiem, bija teikts publiskā paziņojumā, ko izplatījusi LZAP un parakstījis tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.
Paziņojumā norādīts, ka “advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams”.
LZAP paziņojumā norādījusi, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu izslēgt viņu no advokatūras un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai.
LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā.
Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.
Paziņojumā uzsvērts, ka “nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu”. “Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šā standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu.”
Komentējot Gobzema apgalvojumu, ka viņš no advokatūras izslēgts saistībā ar viņa lomu valdības veidošanas procesā, LZAP norādījusi, ka šādam apgalvojumam neesot pamata, jo “tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem gan padome, gan disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu”. Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā, skaidro LZAP.
Jau vēstīts, ka Gobzems tika izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma “Par tiesu varu” attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka gan profesionālajā darbībā, gan privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izraisīt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt.
Politiķis lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras saista ar vēlmi nepieļaut, lai viņš kļūtu par premjeru.
Komentējot LZAP lēmumu atbalstīt viņa izslēgšanu no advokatūras pēc LZAP disciplinārlietu komisijas lēmuma, Gobzems atbildēja, ka “katram domājošam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs”, ka tiekot darīts viss, lai nepieļautu viņa stāšanos valdības vadītāja amatā.
“Taču šīs darbības ir aptuveni tādas pašas kā zvirbuļiem, kas aiz loga plēšas savā starpā, kaujas un rāda muskuļus,” pauda Gobzems. Viņš uzskata, ka lēmums par viņa izslēgšanu no advokatūras ticis pieņemts “gļēvā, aizmuguriskā veidā”, neuzaicinot viņu uz attiecīgo sanāksmi. Politiķis norādīja, ka “tādiem sīkumiem” kā šis LZAP lēmums viņš pievēršot tikpat daudz uzmanības, “cik zvirbuļiem”.
Tāpat vēstīts, ka Gobzems plāno vērsties Valsts policijā (VP) ar lūgumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret Liepu par dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī nolaidību, norādīts politiķa publicētajā paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.
Gobzems piektdien žurnālistiem pastāstīja, ka viņš ar zvērinātu tiesu izpildītāju bija apmeklējis padomes telpas, lai iepazītos ar materiāliem par viņa izslēgšanu no advokatūras. Viņu izbrīnīja fakts, ka minētie materiāli atbilstoši procedūrai nebija iešūti, līdz ar to dokumenti nebija vērtējami kā oficiāli dokumenti. Tāpat lietā neesot atradies komisijas lēmuma oriģināls par viņa izslēgšanu.
Gobzems piebilda, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina par to, ka LZAP Disciplinārlietu komisijas locekļiem tikai piektdien tika zvanīts, lai tiktu parakstīts komisijas gala lēmums.
Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka viņam “esot liecinieki”, kas varot apliecināt, ka 13. novembrī Disciplinārlietu komisijā neesot notikusi balsošana par viņa izslēgšanu un jautājums esot “uzkāries gaisā”, un balsis esot vāktas telefoniski 27. novembrī.
