Gluži kā ar ķirurga skalpeli! Latvieši rada lāzeri, kas cīnās ar nezālēm 26
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Robotikas jaunuzņēmums “WeedBot” ir izstrādājis iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atšķirt nezāles no kultūraugiem, iznīcinot tās gluži kā ar ķirurga skalpeli.
Ideja par šādu iekārtu uzņēmuma “WeedBot” dibinātājam Jānim Jaško radusies, strādājot Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) augu aizsardzības zinātniskajā institūtā “Agrihorts”, kur viņš kopā ar kolēģiem pētījis robotizētas sistēmas nezāļu ierobežošanai. Jānim ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds bioloģijā, bet padziļināta interese par lauksaimniecību – īpaši bioloģiskajām tehnoloģijām – aizvedusi uz Jelgavu, uz LLU doktorantūru.
Jānis neslēpj, ka viņam patīk eksperimentēt. Laikā, kad Latvijā bija kaņepju bums, viņš ir mēģinājis audzēt šo kultūru, kā arī nodevies dažādiem radošiem tehnoloģiskiem eksperimentiem, kas rūdītiem lauksaimniekiem varētu likt pat šausmās nodrebēt. LLU pētniecības projekta ietvaros analizētas vairākas tehnoloģijas, un viena no tām – lāzera izmantošana. Motivācija darboties šajā virzienā gūta no zemniekiem, kuriem cīņa ar nezālēm augošā darbaspēka trūkuma un izmaksu dēļ sagādā arvien lielākas galvassāpes.
“Darbaroku trūkst, bet nezāles turpina augt. Esošie mehāniskie nezāļu ravēšanas rīki ir pārāk rupji un neprecīzi. Tāpēc pētnieciskajā projektā secinātais, ka iekārta, kas ar lāzera staru šauj nezāles, iznīcinot tās pilnībā vai arī padarot nekaitīgas vismaz uz nedēļu, bija no zinātniska izgudrojuma jāpārvērš par biznesa projektu,” saka Jānis, kurš audzis Madonas novadā un bērnībā lielu daļu vasaras brīvlaika bijis spiests pavadīt uz lauka – biešu, zemeņu un kartupeļu vagās. Jānis neslēpj, ka ravēšanas darbi viņam ir dziļi iespiedušies atmiņā – vagas likušās bezgalīgi garas un bieži vien pārņēmusi gluži vai bezcerīga sajūta.
“Protams, ravēšana iemācīja, ka darbs, lai kāds tas būtu, ir jāpadara. Taču bērnībā vasarās es noteikti vairāk vēlējos spēlēt futbolu, peldēties un doties pārgājienos nekā pavadīt garas stundas ravējot,” atceras Jānis. Tāpēc, kad zemnieki pie viņa vērsušies ar šo problēmu, viņš sapratis, ka 21. gadsimtā, ar visām pieejamajām tehnoloģijām, ir jārod risinājums, lai nezāles nebūtu jāravē ar rokām.
“Tas ir pieļaujams mazdārziņos, bet nevis lielos lauksaimniecības uzņēmumos. Eiropā un ASV šis process jau ir daļēji mehanizēts, strādniekus pa lauku vizina traktors, taču tas joprojām ir smags roku darbs, kas maksā dārgi un nebūt nav tas labākais veids, kā saimniekot,” ir pārliecināts Jānis. Lai iedzīvinātu tehnoloģiski komplicēto lāzerravēšanas iekārtu, mērķtiecīgi tika veidota komanda, kurā būtu dažādu jomu eksperti – gan elektronikā, gan mehānikā, gan datorzinātnēs un programmēšanā.
Attīstās akceleratoros
Uzņēmums sāka darboties, izmantojot pašu finansējumu – deviņus tūkstošus eiro. Lai darbs pie projekta varētu sākties, katrs komandas dalībnieks devis savu artavu. Tā kā investīciju piesaiste tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem ir pašsaprotama, tika radīts pirmais prototips, lai ideju un varēšanu nodemonstrētu potenciālajiem investoriem. “WeedBot” piedalījās Kembridžas uzņēmējdarbības nometnē, kuru rīkoja “Connect Latvia” sadarbībā ar vairākām Latvijas un Lielbritānijas universitātēm.
Tāpat uzņēmums ir absolvējis “Overkill Ventures” akcelerācijas programmu. Ar “Overkill Ventures” finansējuma palīdzību tika izveidots nākamais prototips, kas uzskatāmi parādīja, kā nezāļu ravēšanas iekārtas industriālā līmenī var efektīvi strādāt uz lauka. “WeedBot” ir uzņemts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas “EIT Food” akceleratorā “EIT Food Accelerator Network” (EIT FAN), kur ieguvis pamatzināšanas par jaunuzņēmumu radīto tehnoloģiju komercializācijas ciklu, kā arī tīklošanās iespējas.
“WeedBot” ir piesaistījis finansējumu arī no investoriem, kas pārstāv Latvijas biznesa eņģeļu tīklu un Lielbritānijas biznesa eņģeļu tīklu “Cambridge Agritech”. Līdz šim uzņēmumam idejas attīstībai ir izdevies piesaistīt 340 tūkstošus eiro, un šobrīd tiek izstrādāts iekārtas komerciālais prototips. Tuvākajā laikā iecerēts piesaistīt nākamās investīcijas, lai turpinātu attīstību un sāktu iekārtas ražošanu. Uzņēmums mērķē uz vairāku miljonu eiro investīcijām.
Sāk ar burkāniem
Tiek plānots, ka lāzera nezāļu ravēšanas iekārtu būs iespējams uzlikt gan uz lauksaimniecības robota, gan pievienot traktoram un izmantot tāpat kā citu lauksaimniecības tehniku. Šobrīd tā izskatās kā taisnstūra kaste, kurā ir ievietotas videokameras, datori un lāzeri, kas uzņem vagas attēlu no augšas un ar mākslīgā intelekta palīdzību atšķir kultūraugus no nezālēm, iznīcinot nezāles ar lāzera staru, tās uzkarsējot. “Kad nezāle tiek uzkarsēta, tā novīst un iet bojā. Ar lāzeru ir iespējams nezāles iznīcināt ļoti precīzi, nekaitējot kultūraugam,” stāsta Jānis, piebilstot, ka kļūdas iespēja ar lāzera staru trāpīt kultūraugam ir niecīga.
“WeedBot” koncentrējas uz kultūraugiem, kam ir augsta pievienotā vērtība – tajos ir lielāka naudas atdeve no hektāra nekā klasiskajiem graudaugiem, kā arī liels roku darba īpatsvars. Pirmie bija burkāni. “Burkāni ir plaši audzēts kultūraugs visā pasaulē, un Eiropa ir līdere tieši bioloģisko burkānu audzēšanā. Turklāt zemnieki, kuri audzē burkānus, līdz šim ir izrādījuši vislielāko interesi par šādu tehnoloģiju,” teic Jānis.
Sagaidāms, ka lāzerravētājs spēs strādāt arī ar citiem kultūraugiem – spinātiem, bietēm, sīpoliem u. c. “Visi nākamie kultūraugi pamatā būs tikai programmatūras atjaunojums, to klāstu varēs papildināt visnotaļ raitā tempā,” sola Jānis. Tehnoloģija lauksaimniekiem ir pievilcīga arī Eiropas Zaļā kursa kontekstā, jo ar katru gadu kļūst stigrāki herbicīdu izmantošanas ierobežojumi.
“Es pilnībā saprotu zemnieku bažas un satraukumu. Ja no ķīmisko nezāļu iznīcināšanas līdzekļiem vajadzēs pilnībā pāriet uz roku darbu, izmaksas palielināsies teju desmitkārtīgi. Būtiski pieaugs dārzeņu cena, un jāņem vērā, ka patērētāji nebūs gatavi par tiem maksāt. Lāzerravētājs būs labs palīgs zemniekiem pārslēgties uz videi draudzīgu risinājumu,” ir pārliecināts Jānis.
Viņš min vēl vienu lāzerravēšanas priekšrocību – tā neuzirdina augsni. Katru reizi, kad zeme tiek rušināta, izdalās CO2. Sākumā par dažādām ravēšanas tehnoloģijām vairāk interesējās bioloģiskie zemnieki, bet šobrīd par tām domā arī konvencionālie, jo viņu nezāļu apkarošanas līdzekļu klāsts nepārtraukti samazinās. Tāpēc nākotnē pieprasījums pēc videi draudzīgām nezāļu ravēšanas tehnoloģijām tikai pieaugs, paredz Jānis. Lāzerravētāja izmaksas būs 200 līdz 250 tūkstoši eiro, ar lieliem apjomiem ieguldījums šajā iekārtā varētu atmaksāties pāris gadu laika, lēš Jānis. Jau šogad zemniekiem būs iespēja to notestēt savās burkānu vagās.
Ambīcijas lielas
“WeedBot” iecerējis sākt attīstību Lielbritānijā un tad pārējās lielajās Eiropas dārzeņu audzētājvalstīs – Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē u. c. Iespējas tiek saskatītas arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, taču lāzerravēšanas tehnoloģijas eksporta tirgus ir globāls, ir pārliecināts Jānis. Tā kā Latvijā saimniecības, kas audzē bioloģiskos burkānus, ir krietni vien mazākas nekā citviet Eiropā, lāzerravētāja iegādē vairāk būtu ieinteresēti tie, kas šo kultūraugu audzē ar tradicionālām metodēm.
Uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ir visnotaļ ambiciozi, pēc pieciem gadiem “WeedBot” vēlas būt starp pasaules vadošajiem precīzās nezāļu ierobežošanas tehnoloģiju piegādātājiem. Pagaidām lāzera iekārta darbojas aiz traktora, bet jau tuvākajā nākotnē iecerēts pilnībā robotizēts bezpilota risinājums. Lai tādu radītu, uzņēmums jau ir sācis sadarbību ar vadošajām Eiropas robotikas kompānijām. “Būs arvien vairāk bezpilota tehnoloģiju, kas darīs ikdienas lauku darbus – sēšanu, ravēšanu, augu kaitēkļu ierobežošanu u. c. – autonomi, pilnībā aizstājot roku darbu,” lēš “WeedBot” dibinātājs.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Tehnoloģijas idejas iniciatori – zemnieki, potenciālie iekārtas izmantotāji. LLU augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” projekts. Pašu finansējums – deviņi tūkstoši eiro.
Dīgsts
Akceleratoru programmu atbalsts, kā arī Latvijas un Lielbritānijas biznesa eņģeļu finansējums.
Augļi
Nezāļu ravējamās lāzeriekārtas eksports uz pasaules dārzeņu audzētāju lielvalstīm.
VĒRTĒJUMS: Spēles noteikumu mainītājs
Latvijas biznesa eņģelis, investors Kārlis Cerbulis: “”WeedBot” ieguldīju 65 tūkstošus eiro, jo šis uzņēmums ir spēles noteikumu mainītājs nezāļu ierobežošanā. Apliecinājums tam, ka šāda tehnoloģija ir nepieciešama, ir investīcijas no Lielbritānijas biznesa eņģeļu tīkla “Cambridge Agritech”, kuru pārstāv bioloģisko burkānu audzētāji. Lai ieguldītu jaunuzņēmumā, ir jānotic tā vadītājam – Jānis Jaško ir spējis pierādīt savu varēšanu un kompetenci.”
