“Pabalstu tūrisms” – rets gadījums 4
Uz pašvaldību un federālo zemju bažām reaģēja Vācijas darba ministre Andrea Nālesa, kura apsolīja “aizlāpīt robu” likumā. Motivāciju iniciatīvai deva arī vairāki pēdējā laika ES Tiesas lēmumi, ar kuriem atzītas dalībvalstu tiesības atšķirīgi regulēt pabalstu piešķiršanas kārtību pašmāju un citvalstu pilsoņiem.
Nālesas ierosinātais un valdībā pieņemtais likumprojekts nu vēl jāapstiprina parlamentam. G. Landsbergs ieceri apsveicis: “Personu brīva kustība [ES] nenozīmē, ka ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties sociālo sistēmu ar bagātīgākajiem pabalstiem.” Šo ierosmi kā “pareizo ceļu”, slēdzot “tiesas atvērto spraugu likumā”, slavējusi arī Bavārijas sociālo lietu ministre Emīlija Millere.
Arodbiedrības gan likumprojektu kritizē, pieļaujot, ka tas, iespējams, neatbilst Vācijas Satversmei. Tāpat strīdīgs ir arī taisnīguma jautājums. Proti, Vācijas pilsoņi nav vienīgie nodokļu maksātāji Vācijā, kuru grūti pelnītā nauda it kā tiek izmaksāta “pabalstos ārzemniekiem”. Sociālā budžeta maksājumos piedalās arī miljoniem citu Vācijā strādājošu ES pilsoņu, no kuru nodokļiem tiek šķērsfinansēti sociālie pabalsti viņu tautiešiem, taču viņu viedoklis netiek lūgts.
Nirnbergas nodarbinātības pētījumu institūta pētnieks Markus Prombergers konstatējis: tā sauktais sociālais tūrisms ir tendence, par kuru labprāt mēdz sūkstīties politiķi, taču praksē šāda problēma tikpat kā nepastāv. Pētījumi rāda, ka dominējošā migrācijas forma uz Vāciju no, piemēram, Bulgārijas un Rumānijas, ir atbraukt, lai strādātu. Ļaunprātīga sociālās sistēmas izmantošana esot izņēmuma gadījumi, saka Prombergers.
Tiesa gan, Vācijas Darba aģentūras dati liecina, ka pabalstu saņēmēju skaits ir iespaidīgs. Šā gada sākumā sociālos pabalstus Vācijā saņēma ap 440 000 ES ārzemnieku jeb 12 procenti no visiem Vācijā dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem. Turklāt Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu vidū palīdzības prasītāju skaits pēdējos gados audzis par 66 procentiem.
Tomēr bezdarba rādītāji rumāņu un bulgāru vidū ir zemāki nekā starp Vācijas pilsoņiem, liecina Darba aģentūras informācija. Tāpat arī formas, kā iebraucēji no šīm un citām valstīm iegūst iespēju saņemt pabalstus, ir daudzveidīgas. Pabalstus ir iespēja saņemt ne vien bezdarbniekiem, bet arī tiem strādājošajiem vai pašnodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz iztikas minimumu jeb aptuveni 900 eiro. Tādā gadījumā viņiem ir tiesības lūgt valsti no pabalstu sistēmas piemaksāt līdz nabadzības slieksnim trūkstošo summu. Šādas piemaksas Vācijā saņem apmēram 590 tūkstoši strādājošo, un viņi tiek “ieskaitīti” kopējā pabalstu statistikā. Daudzi no 440 000 pabalstu saņēmējiem ārzemniekiem patiesībā ir zemu atalgotos darbos vai nepilna laika darbos strādājošie. Arī Andrea Nālesa atzinusi, ka jaunais regulējums skars visai nelielu cilvēku skaitu. Tomēr galvenais mērķis bijis laikus uzlabot likumu, lai novērstu ļaunprātīgu tā “caurumu” izmantošanu nākotnē.
