Gludina ceļu uz maksātnespēju 1
Iedzīvotājiem būs īsāks un gludāks ceļš, kā, nespējot samaksāt par bankās ieķīlātajiem dzīvokļiem, tikt vaļā no parādiem.
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms deputātu vasaras brīvdienām beidzot pielikusi punktu pirms gada Saeimā iesniegtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem. Paši komisijas deputāti atzīst, ka ar šo likumprojektu nespējuši tikt galā ātrāk galvenokārt banku spiediena dēļ.
Trešajam lasījumam Saeimā virzītie grozījumi paredz saīsināt parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu bankā ieķīlātajai mantai.
Ja parādos iestigušais spēs samaksāt 50 procentus no parāda, kas viņam vēl atliek pēc maksātnespējas procedūras pabeigšanas, tad parādu dzēšanas termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā.
Ja parādnieks nespēs atdot šo pusi, tad parādu dzēšanas termiņš būs viens vai pusotrs gads, vai divi gadi, ievērojot parādnieka ienākumus pēc bankā ieķīlātā īpašuma pārdošanas izsolē. Pašlaik šis parāda dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem var ilgt vismaz trīs gadus.
Likuma grozījumi paredz samazināt parādu robežu, lai privātpersonas ātrāk varētu iziet maksātnespējas procesu: par parādiem, kas jau jāmaksā – no pašlaik noteiktajiem 7114 eiro līdz 5000 eiro; no pašlaik noteiktajiem 14 228 eiro līdz 10 000 eiro par parādiem, kas radīsies gada laikā.
Tā saukto nolikto atslēgu princips nozīmē to, ka, izsolē pārdodot bankā ieķīlāto dzīvokli vai citu nekustamo īpašumu, parādniekam zudīs atlikušās parāda saistības. Šāda kārtība būs spēkā, ja tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis. Likuma grozījumos paredz dzēst ne tikai parādnieka parādus, bet arī ar tiem saistītos galvojumus.
Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā parādniekam būs jāiemaksā depozītā atlīdzība maksātnespējas administratoram 640 eiro jeb divu minimālo mēnešalgu apmērā. Šo maksājumu kārtību noteiks Ministru kabinets. Kaut arī pašlaik pirms maksātnespējas procedūras sākšanas parādniekam jāpierāda, ka viņam ir nauda, ko samaksāt administratoram, vēlāk atgadās, ka naudas tomēr nav un administrators paliek ar garu degunu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka ar tā sauktajām noliktajām atslēgām un galvojumu dzēšanu Saeimā grasās ievērojami ierobežot iedzīvotāju iespējas paņemt hipotekāros kredītus. Ja šo likumprojektu apstiprinās, tad bankas būs spiestas palielināt kredīta pirmo iemaksu, kas jau pašlaik daudziem ir liels šķērslis sava mājokļa iegādē, tāpat var pieaugt arī kredīta procentu likmes.
Viņaprāt, pēc šādiem likuma grozījumiem vairs nebūs jēgas arī plānotajai valsts atbalsta programmai jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei. Tajā paredzētais atbalsts, visticamāk, nebūs pietiekams pirmās iemaksas garantēšanai. Pašlaik hipotekārajiem kredītiem pirmā iemaksa ir aptuveni 20% apmērā, tāds tiek rēķināts arī valsts atbalsta finansējums. Taču, ja šādus likuma grozījumus pieņems, kredītu pirmās iemaksas varētu dubultoties vai pārsniegt 40 procentus.
Pašlaik plānots, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā 2015. gada 1. janvārī.
