Globālie farmācijas giganti izvairās no nodokļiem Latvijā 0
Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu, ziņo diena.lv.
Pārstāvniecības, filiāles un uzņēmumi
Ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijā realizē savu produkciju vai pakalpojumus, šeit var reģistrēt uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, filiāli vai arī meitasuzņēmumu – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) veidā. Saimniecisko darbību Latvijā var veikt – kā meitasuzņēmums, kā filiāle (abas jāreģistrē UR) vai kā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, ko reģistrē tikai Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju, (bet ne kā ārvalsts komersanta pārstāvniecība). Filiāles jēdziens pēc būtības atbilst pastāvīgajai pārstāvniecībai, tikai atšķiras to reģistrācijas veids (filiāle – UR, pastāvīgā pārstāvniecība – VID). Lursoft dati praktiski parāda, ka uzņēmumi maksā vislielākos nodokļus, filiālēm nodokļi ir, bet pārstāvniecībām netiek norādīti nedz nodokļi, nedz apgrozījums, nedz peļņa. Proti, jāsaprot, ka šīs pārstāvniecības nav nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, kas oficiāli veic saimniecisko darbību. Dabā tas izskatās šādi – pārstāvniecība veic izpēti, sameklē klientu, bet pirkums ir no ārvalstu kompānijas tieši.
Latvijā izcils pārstāvniecību un filiāļu darbības piemērs ir farmācijas nozare, kurā liela daļa ārvalstu ražotāju šeit ir dibinājuši pārstāvniecības un filiāles, nevis meitasuzņēmumus. Filiāles maksā acīmredzami mazākus nodokļus, bet pārstāvniecībām to nav vispār, jo formāli tās saimniecisko darbību Latvijā neveic.
Zāļu tirgus novērtējums
Latvijas Zāļu valsts aģentūras interneta vietnē pie sadaļas Statistika ir atrodama informācija par tirgus novērtējumu miljonos eiro no 2019. gada līdz 2023. gadam (ieskaitot). Vispārēja tipa aptiekām realizēto zāļu apjoms ir aptuveni 439 miljoni eiro. Realizācija ārstniecības iestādēm vēl 61 miljons eiro. Vēl aptuveni par 20 miljoniem eiro zāles ir realizētas prakses ārstiem un citiem mazākiem pircējiem. Summāri kopējais reālais zāļu tirgus Latvijā pat pārsniedz 520 miljonus eiro, no kuriem tikai 5% jeb 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju zāles. Pārējās zāles jeb 95% no visa apjoma importē. Proti, noapaļojot varam teikt, ka importēto zāļu apjoms tirgū 2023. gadā ir 500 miljoni eiro.
Jāpiebilst, ka līdz 80% zāļu cenas aptiekā veido tieši ražotāja cena, 13% piekrīt valsts noteiktajam PVN un atlikušais lielums ir lieltirgotāju, aptieku un loģistikas uzņēmumu peļņai. Turklāt aptieku un zāļu lieltirgotāju uzcenojums tiek stingri regulēts, bet zāļu ražotāju vienīgais noteikums ir cenu griesti, precīzāk, zāļu cena nevar pārsniegt Igaunijas un Lietuvas līmeni, kas pēc būtības ir viens no smieklīgākajiem noteikumiem globāliem piegādātājiem. Ja viņi vēlas pacelt cenu, tad dara to visās Baltijas valstīs vienlaikus un nekad nepārkāpj ierobežojumu.
Visi vienā biedrībā
Inovatīvie zāļu ražotāji, kas lielākoties izplata zāles, kurām nav alternatīvu un konkurentu, ir apvienojušies biedrībā ar saīsināto nosaukumu SIFFA. Vairākums no 20 šīs organizācijas biedriem naudas plūsmu organizē caur filiālēm un pārstāvniecībām Latvijā, nevis meitas kompānijām.
Piemēram, Pfizer ir viens no vadošajiem zīmoliem tirgū, valsts no šīs kompānijas iepērk C19 vakcīnas desmitiem miljonu eiro vērtībā, bet šīs kompānijas apgrozījums Latvijā Lursoft datubāzē ir apaļi 0 eiro. Nodokļos kompānija, kā Pfizer filiāle, Latvijā nomaksājusi tikai 977 510 eiro. Līdzīga situācija ir arī ar citām kompānijām. Pārstāvniecībām statistikā nav nedz nodokļu, nedz apgrozījuma, nedz peļņas.
Salīdzinājumam – 20 SIFFA biedri nodokļos Latvijas valstī nomaksā teju divas reizes mazāk nodokļu nekā pieci vairumtirgotāji. Piecas no vairāk nekā 80 vairumtirdzniecības kompānijām 2023. gadā nodokļos valsts budžetā iemaksāja 49,47 miljonus eiro, kamēr 20 SIFFA biedri 17,23 miljonus eiro, jo kā SIA šeit darbojas tikai daļa kompāniju.
30 miljoni citu valstu kasēs?
Aprēķins par to, cik daudz naudas aiziet gar Latvijas valsts kases degunu, balstās vienkāršā proporcijā. Ja uzņēmumi, kas Latvijā dibinājuši meitasuzņēmumus un uzrāda 136 miljonu eiro lielu apgrozījumu, nodokļos samaksā aptuveni 13,35 miljonus eiro, tad atlikušie, kas samaksā tikai 3,8 miljonus nodokļos kā filiāles, bet pārstāvniecības vispār neko, citādā reģistrācijā samaksātu aptuveni vēl 30 miljonus eiro, jo kopējais ārzemju zāļu apgrozījums tirgū ir 500 miljoni eiro. Proti, ir skaidri redzams, cik naudas Latvijas valsts kasei iet gar degunu, lai arī naudu zāļu pirkumiem tērē Latvijas iedzīvotāji un kompensējamos medikamentus valsts izsludina tieši Latvijas iedzīvotājiem. Nekā pretlikumīga šādā rīcībā nav, un acīmredzami, ka likums pieļauj šādu attieksmi, tomēr no šīs rīcības ir labi redzama šo kompāniju domāšana un biznesa ētiskā uztvere, kas iznākumā liek jautāt, vai nav vēl citi upuri peļņas vārdā, kas mums kā sabiedrībai ir jāpieņem, jo viņi ražo neaizstājamas zāles. Aprēķins par 30 miljoniem var būt neprecīzs, jo runa ir arī par uzņēmumu ienākuma nodokli, kuram šobrīd nav ikgadējās nomaksas prasības. Tas uztverams kā indikatīvs rādītājs, nevis kā precīzs lielums.
Pārstāvniecības ir aisberga virsotne
Daļa tā saukto Big Pharma kompāniju, kas ir apvienojušās vienā biedrībā, visticamāk, nodokļos samaksātu krietni vairāk naudas, nekā tas ir patlaban, ja tās visas būtu reģistrējušas meitasuzņēmumus valstī, kurā pārdod saražotās zāles, tomēr tā ir ķezas labi redzamā daļa.
Smagāks jautājums ir par to, vai šīs vienā organizācijā apvienotās kompānijas pirmšķietami veic arī citas vietējo tirgu un valsti diskriminējošas un ietekmējošas darbības. Saprotams ir, ka tieši ražotāji ir tie, kas slēdz līgumus ar lieltirgotavām un var izvirzīt savus noteikumus un cenu. Kompensējamo zāļu sistēmā iekļauto zāļu ražotāju cenas nav publiski pieejamas – tās netiek atklātas, un valsts publisko tikai maksimālo gala cenu aptiekā. Ražotājs vienojas ar valsti par cenu, un sabiedrība to pat neuzzina.
Pērnā gada jūnijā klajā nāca starptautisks žurnālistu pētījums ar nosaukumu Medicine dealers: Europe’s secret drug negotiations, kas atrodams interneta vietnē investigate-europe.eu. Centrālais stāsts pētījumā bija par Big Pharma uzņēmumu slepeniem darījumiem ar valdībām, lobiju necaurskatāmām darbībām un tiešām aizdomām par iespējamu korupciju. Kad par šo lietu pērn vēlējos parunāt ar SIFFA direktori Vladislavu Marāni, 2024. gada 15. jūlijā saņēmu pieklājīgu intervijas atteikumu. “Liels paldies par uzaicinājumu uz interviju. Diemžēl šoreiz būs jāatsaka,” tā SIFFA direktore. Pēc atkārtotas prasības viņa norādīja, ka zāļu ražotāji jau par šo lietu esot snieguši komentārus starptautiskos medijos.
Caurspīdīgums procesam netraucētu
Līdztekus tieši V. Marāne ne reizi vien ir manīta tiešā veselības ministra tuvumā, jo sevišķi būtisku lēmumu pieņemšanas laikā, kas tieši pastiprina aizdomas par aktīvu lobiju iesaisti pat augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanā. Ir aizdomas, ka kopumā tiek sponsorētas pacientu organizācijas, kas lobē konkrētas zāles vai diagnožu grupas. Mūsu rīcībā nav tiešu pierādījumu par šādu sponsorēšanu tieši Latvijā, bet starptautiskie pētījumi uz šādu iespējamību norāda. Jāpiebilst arī, ka lielas izvēles tik un tā nav, jo vairums zāļu SIFFA biedru gadījumā ir neaizvietojami medikamenti un tās ir dārgas. Tā ka šīs starptautiskās norādes, iespējams, tieši neizpildās Latvijā, kas ir neliels un ierobežots tirgus. Līdztekus, līdzko zāles tiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, ir runa par garantētu noietu, un tas liek aizdomāties. Lobiju darbība ir arī zemākā līmenī. Produktu virzību tirgū nodrošina caur konkrētiem ārstiem un ārstu biedrībām. Nav noslēpums, ka ik gadu ārvalstu zāļu ražotāju kompānijas iztērē ap 10 miljoniem eiro ārstu pasākumu organizēšanai. Robeža starp ieteikumu un stingru rekomendāciju konkrētu produktu ieteikt pacientam ir ļoti plūstoša, un vēl pastāv iespēja, ka ārsts, uzzinājis par kādu vienu medikamentu, par tam līdzīgiem nemaz neuzzina.
Līdz ar to būtu nepieciešamība vismaz visus lobiju pasākumus uzskaitīt. Piemēram, konferences, seminārus, lekcijas siltajās zemēs palmu ēnā u. tml., bet ne viss nonāk atklātībā.
Kopējais secinājums ir, ka Big Pharma kompānijas tirgus situāciju noteikti ietekmē un tas šīs situācijas redzamajā sadaļā ir likuma robežās. Tajā pašā laikā papildu regulējums par lobiju darbību tieši farmācijā netraucētu, vismaz godīgas konkurences nodrošināšanai.
