Veiko Spolītis: Globālās politikas tektonisko plātņu kustība 1
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Rīgas konference 2021” mudina neaizmirst, ka mūsu pašu sabiedrības saliedētība un elastība ilgtermiņā ir nozīmīgākie aspekti. Neatkarīgi no etniskās piederības un ienākumu stāvokļa, dzīvesvietas Pierīgā vai perifērijā, mums visiem ir jānodrošina Latvijas ilgtspēja.
Gadskārtējā “Rīgas konference” jau piecpadsmito reizi vienoja vadošos Rietumu drošības politikas pētniekus un dažāda ranga militārpersonas. Tas, ka pandēmija ir atstājusi noteiktu zīmogu uz cilvēciskajām attiecībām, tika atzīmēts vai katrā uzstāšanās reizē, dalībniekiem pateicoties organizatoriem par spēju atkal redzēties vaigu vaigā. Konferences veiksmīga norise nebūtu iespējama bez LATO (Latvijas Transatlantiskā organizācija) organizatoru priekšzīmīgā veikuma un desmitiem brīvprātīgo. Kā dalībnieku mani nepameta sajūta, ka organizatoru spēja sadarboties rādīja piemēru valstij, ka dažādas Latvijas institūcijas spēj dažkārt pārlēkt savai ēnai. Covid-19 drošības protokola ievērošana, pedantiskā situācijas izpratne varētu tikt norakstīta uz faktu, ka konference apvienoja lielu skaitu militārpersonu, bet kontrasts ar Latvijas ikdienu ārpus Nacionālās bibliotēkas sienām nevarēja būt lielāks.
Veco “labo” laiku atgriešanās
Iespējams, Covid-19 pandēmijas pārtraukums (pērn konference notika tiešsaistē, nevis klātienē) bija darījis savu, atkalredzēšanās prieks mazināja gaidas pēc pārsteidzošiem priekšlasījumiem. Pirms pandēmijas varēja novērot, ka dalībnieki dažkārt nodevās vien diskusijas atspoguļošanai mikroblogošanas vietnēs ar tēmturu palīdzību, bet šogad “Rīgas konferencē” bija atgriezušies vecie labie papīra pierakstu bloki un atziņu rūpīgie pieraksti. Diskusijas noritēja gan par šodienas Ziemeļatlantijas telpas drošības izaicinājumiem, gan par pārmaiņām Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs un pie mūsu kaimiņiem aiz Zilupes, tika ieskicēti mūsu tuvākās nākotnes drošības un sabiedrību elastības izaicinājumi. Iespējams, dažam tas liksies pārsteidzoši, bet, cenšoties apjaust nozīmīgāko Eiroatlantiskās drošības kopienas apdraudējumu, saklausīju tieši klimata pārmaiņas. Un ironiski, ka rakstu to nedēļu pirms COP (efektivitātes koeficients) sanāksmes Glāzgovā.
Sabiedrotie novērtē visaptverošo aizsardzību
Uzklausot Ziemeļamerikas un Eiropas Savienības valstu pārstāvjus, kļuva skaidrs, ka NATO ierēdņi un diplomāti, gatavojoties 2022. gadā Spānijā pieņemt jauno stratēģisko konceptu, līdz šim ir paveikuši lielu mājasdarbu. Atturēšanas politika darbojas, tas bija simboliski, ka ASV speciālo vienību pavēlniecības lidmašīnas 25. oktobrī nolaidās Spilves pļavās un izvērsa HIMARS raķešu sistēmu ar spējām satriekt mērķus uz mūsu austrumu robežas ceturtdaļstundu pēc nolaišanās. Lai arī Ziemeļatlantijas drošības kopiena darbojas, neaizmirsīsim, ka mūsu pašu sabiedrības saliedētība un elastība ilgtermiņā ir nozīmīgākie aspekti. Mūsu sabiedrotie novērtē Latvijas visaptverošo aizsardzību, bet šādas rīcībpolitikas svarīgākie ieguvēji ir tieši Latvijas iedzīvotāji. Neatkarīgi no etniskās piederības un ienākumiem, dzīvesvietas Pierīgā vai perifērijā, mums visiem ir jānodrošina Latvijas ilgtspēja. Klimata un tehnoloģiskās pārmaiņas ir iekustinājušas pasaules politikas tektoniskās plātnes, un globāli nemitīgajā konkurencē valstīm būs pašām jātiek ar sevi galā. Tehnoloģijas jau tagad ir radījušas jauno paaudzi, kura labāk saprotas ar saviem vienaudžiem visā pasaulē, nevis ar saviem vecvecākiem. Ar šo realitāti būs jāmāk sadzīvot, jo arī Stāmerienas Volfu dzimtā ieprecējies Džuzepe Tomazi di Lampedūza savā “Gepardā” simboliski secināja, ka konservatīvisms ir vien bagāto luksuss. Mēs Baltijas valstīs neesam tik pārtikuši, mums vēl ir daudz darba, lai izdzīvotu šajos globālo pārmaiņu vējos.
