Globālas klimata problēmas jārisina kopā, uzsver pasaules līderi 11
Cīņa pret klimata pārmaiņām ir kļuvusi par kopīgu misiju globālā līmenī, un daudzas valstis publiski paziņojušas, ka apņemas samazināt savu radīto oglekļa emisiju daudzumu. Lai straujāk virzītos uz mērķiem, ir būtiski veidot starpvalstu sadarbību un radīt savstarpēju uzticību – tā tika secināts 2. decembra tiešsaistes konferencē “Trust In Tech Summit 2021”, ko organizēja Huawei.
Pasākumā piedalījās līderi no visas pasaules, tostarp Džordža Buša fonda ASV un Ķīnas attiecībām priekšsēdētājs un dibinātājs Nīls Bušs, bijušais Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Paskāls Lamī, kā arī Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāra vietnieks Satvinders Sings.
Dalībnieki uzsvēra – lai sasniegtu “zaļos” mērķus, valdībām jāpalielina investīcijas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās un pētniecībā, kā arī jārūpējas, lai ģeopolitikas jautājumi netraucētu planētas glābšanai.
Samita dalībnieki atzina, ka mēs dzīvojam laikmetā, kur visas pasaules intereses, likteņi un nākotnes perspektīvas ir savstarpēji saistītas, tāpēc valstu līderiem jāvienojas par koordinētiem darbības soļiem, lai risinātu kopīgās problēmas. “Mums ir jāmazina deglobalizācijas ietekme, lai šī pasaule nākotnē nekļūtu sliktāka,” norādīja bijušais Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Paskāls Lamī (Pascal Lamy).
Huawei vecākais viceprezidents un Huawei Digital Power prezidents Hou Dzjiņlongs (Hou Jinlong) iesākto papildināja: “Nākamo 30 līdz 40 gadu laikā redzēsim, kā mākslīgais intelekts un zemas oglekļa emisijas gūst arvien lielāku popularitāti. Lai pasaule kļūtu viedāka, nepieciešamas digitālās tehnoloģijas, savukārt, lai samazinātu oglekļa emisiju apjomu, nepieciešamas energoelektronikas tehnoloģijas. Attīstoties šīm tendencēm, globālā enerģētikas nozare mainīsies no resursu atkarīgas uz tehnoloģiski orientētu.”
“Mēs radām inovācijas tīras enerģijas ražošanas, enerģijas digitalizācijas, transporta elektrifikācijas, zaļās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un integrētas viedās enerģijas jomās,” Dzjiņlongs turpināja.
“Ar to palīdzību mēs palīdzam klientiem un partneriem visā pasaulē radīt zemas oglekļa emisijas līmeņa mājas, rūpnīcas, universitātes un pilsētas, tādējādi veicinot pāreju no pasaules ar zemu oglekļa emisiju līmeni uz pasauli bez oglekļa emisijām.”
Līdz 2021. gada 30. septembrim Huawei Digital Power risinājumi ir palīdzējuši saražot 443,5 miljardus kWh zaļās enerģijas un ietaupīt 13,6 miljardus kWh elektroenerģijas. Šie rādītāji ir līdzvērtīgi oglekļa emisiju samazināšanai par 210 miljoniem tonnu un 290 miljoniem iestādītu koku.
Jēlas Universitātes profesors un 2018. gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Viljams Nordhauss (William Nordhaus) savā runā uzsvēra globālās problēmas saistībā ar dekarbonizāciju no ekonomiskā viedokļa: “Oglekļa emisiju īpatsvars samazinās, taču temps nav pietiekams, lai sasniegtu pasaulē izvirzītos mērķus.
Ir ļoti svarīgi noteikt oglekļa dioksīda un citu gāzu emisiju cenu, jo tieši augstā cena ir atslēga uz strauju emisiju apjoma samazinājumu. Kad to cena pieaugs, uzņēmumi mainīs tehnoloģijas, piemēram, pārejot no ogļu dedzināšanas uz atjaunojamiem energoresursiem vai no benzīna automobiļiem uz elektromobiļiem.
Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst arī par starptautiskās politikas nozīmi – atšķirībā no citām nozarēm, šajā jomā visi starptautiskie nolīgumi ir brīvprātīgi, tāpēc valstis var tiem piekrist vai tos ignorēt, un par nepiedalīšanos nav nekādu sankciju. Mums Jēlas Universitātē ir ideja, ka efektīvai politikai nepieciešams jauns stimuls, ko es saucu par klimata klubu.
Tas ietvertu skaidrus noteikumus, paredzot augstu oglekļa emisiju cenu, kas jāievēro visām kluba dalībvalstīm, un izvirzot sankcijas valstīm, kuras nav kluba dalībnieces vai nesasniedz mērķus, piemēram, soda tarifs importam no valstīm, kas nav kluba dalībnieces.”
Tāpat runātāji norādīja, ka ģeopolitikai nevajadzētu kavēt tehnoloģisko sadarbību un inovāciju atīstību.
Džordža Buša fonda ASV un Ķīnas attiecībām priekšsēdētājs un dibinātājs Nīls Bušs (Neil Bush) pauda bažas par pieaugošo globālo sašķeltību: “Daudzi pieņem nulles summas mentalitāti, ticot, ka vienas valsts panākumi ir otras zaudējums, taču tas ir pretrunā ar veselo saprātu. Ķīnas panākumi neatņem panākumus mums, un otrādi. Īpaši tehnoloģiju jomā – Ķīnai un ASV sadarbojoties, mēs varam ieviest fundamentālus un revolucionārus risinājumus.”
Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāra vietnieks Satvinders Sings (Satvinder Singh) konferences izskaņā atzinīgi izteicās par privāto uzņēmumu, piemēram, Huawei, būtisko lomu iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanās ceļā Dienvidaustrumāzijas valstīs un ārpus tām.
Sings aicināja visas iesaistītās puses rīkoties: “Mums vajadzētu izmantot šo iespēju, lai padarītu sabiedrības un ekonomikas atveseļošanos patiesi transformējošu. To mēs varam panākt, ieguldot līdzekļus krīzes risinājumos, kas vērsti uz sociālajām, vides un ekonomiskajām pārmaiņām, kas palīdzētu mūsu sabiedrībai un planētai.”
