Globālā sasilšana iet rokrokā ar alerģijām. Ko nozīmē “ziedputekšņu eksplozija”, ar ko tagad nākas sadzīvot? 0
Lielākā daļa cilvēku ar nepacietību gaida siltāku laiku. Bet cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, jau tā īsais atelpas periods ir beidzies. Ar drīzumā gaidāmo siltāka laika iestāšanos gaisā pacelsies atkal milzīgs daudzums ziedputekšņu. Alkšņu un lazdu putekšņi jau ir ceļā.
“Siltās ziemas dēļ bez alkšņu un lazdu ziedputekšņiem, kas bija aktīvi jau pirms ziemas iestāšanās, Eiropā gaisā jau pavisam drīz būs arī liels daudzums papeļu, gobu un pat vītolu ziedputekšņu, kas radīs nopietnas problēmas cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem,” vēsta portāls NTv. Pēkšņs siltums turklāt izraisītu putekšņu eksplozīvu izdalīšanos lielos daudzumos.
Trešdaļa iedzīvotāju Eiropā cieš no ziedputekšņu alerģijas, un līdz 2050. gadam varētu būt pat puse. Tas padara to par visizplatītāko no visām alerģijām. Ziedputekšņu alerģijas, ko sarunvalodā dēvē arī par siena drudzi, straujais pieaugums ir globālās sasilšanas un augstāka gaisa piesārņojuma rezultāts.
Klimata pārmaiņas izraisa alerģiju
Zemei sasilstot, ziedputekšņu sezona sākas agrāk un beidzas vēlāk. Pirmie ziedputekšņi bieži tiek reģistrēti jau janvārī, un dažādu augu ziedēšanas periods Eiropā nu ilgst līdz rudenim. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, gandrīz vairs nav atpūtas perioda.
Turklāt ir tā sauktie neofīti, t.i., augi, kuru dzimtene sākotnēji nebija Vācijā, bet tagad šeit izplatās. 2024. gadā, piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tika reģistrēts ambrozijas ziedputekšņu pieaugums par aptuveni 500%,
Vairāk piesārņotāju gaisā, vairāk ziedputekšņu
Gaisa kvalitāte ietekmē arī putekšņu daudzumu. Reģionos ar augstu piesārņojuma līmeni augi izdala vairāk ziedputekšņu. Pētnieki ir spējuši pierādīt šo efektu īpaši pilsētās. Šķiet, ka vairāk ziedputekšņu veidošanās ir augu reakcija uz stresu, ko izraisa gaisā esošie piesārņotāji. Tā ir auga izdzīvošanas stratēģija, kas kļūst par veselības problēmu cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem.
Turklāt pētnieki Rietumu dzīvesveidu ir identificējuši kā riska faktoru alerģiju attīstībai. Papildus tā sauktajam lauku efektam, kad bērni, kas aug laukos, daudz retāk cieš no alerģijām nekā pilsētas bērni, Rietumu diētai ir arī satraucoša ietekme.
Daudz cukura un zema šķiedrvielu satura dēļ sliktās baktērijas var izplatīties zarnās un samazinās laktobacillu daudzveidība. Tiek uzskatīts, ka šāds izmainīts mikrobioms veicina alerģiju riskus.
