Pēteris Apinis, ārsts
Dažāda veida ētikas dienas un svinības pasaulē ir vairākas, bet tikai 16. oktobri globālā veselības aprūpe atzīmē kā ētikas krustpunktu. Šogad globālās ētikas dienas zīmols ir “Pilnvarota ētika” (Ethics Empowered)” (vai varbūt atbilstoši kontekstam “Ētika, kas dod iespēju”).
Tieši pirms desmit gadiem tika atzīmēta pirmā Globālā ētikas diena, kuru 2014. gadā iniciēja Kārnegī starptautisko jautājumu Ētikas padome (Carnegie Council for Ethics in International Affairs). Tā ir veltīta tam, lai globāli veicinātu izpratni par ētiku un mudinātu cilvēkus, uzņēmumus, izglītības iestādes un sabiedrības grupas visā pasaulē apspriest ētikas nozīmi savās dzīvēs un darbībā.
Šī diena sniedz iespēju globāli diskutēt par ētikas jautājumiem un vērtībām dažādās nozarēs, kā arī aicina cilvēkus pārdomāt, kā viņu ikdienas darbības ietekmē sabiedrību un vidi. Šodien pasaulē tiek rīkotas dažādas aktivitātes, piemēram, diskusijas, semināri, konferences, tīmekļa semināri un informatīvi pasākumi, kas mudina uz atklātību un kritisku domāšanu par to, kā ētiskie lēmumi ietekmē mūsu sabiedrību un pasauli kopumā.
Šīs dienas mērķis ir uzsvērt, ka ētikas jautājumi ir svarīgi ne tikai filozofijā vai akadēmiskās diskusijās, bet arī uzņēmējdarbībā, politikā, medicīnā, tehnoloģijās un citās jomās, veidojot taisnīgāku un atbildīgāku sabiedrību.
Toreiz – pirms desmit gadiem 2014. gada 16. oktobrī Pasaules Ārstu asociācija (WMA), Starptautiskā pacientu organizāciju alianse (IAPO), Starptautiskā medmāsu padome (ICN), Starptautiskā slimnīcu federācijā (IHF), Starptautiskā farmācijas federācija (FIP) un Starptautiskā farmācijas ražotāju un asociāciju federācija (IFPMA) radīja Starptautisko konsensa sistēmu ētiskai sadarbībai veselības jomā. Šo rindu autoram bija savulaik gods un iespēja piedalīties šā dokumenta tapšanā un parakstīšanas procedūrā.
Starptautiskā konsensa sistēma ētiskai sadarbībai veselības jomā ir vienīgā globālā platforma, kas regulāri pulcē pasaules veselības aprūpes organizācijas, un tās mērķis ir uzlabot pacientu veselības aprūpes rezultātus, izmantojot ētisku sadarbību. Pasaules Medicīnas asociācijas (WMA) ģenerālsekretārs Otmārs Kloibers šo sistēmu raksturo šādi: “Kopš tā laika šī sistēma ir pieņemta visās pasaules valstīs un iekļauta starptautiskās iniciatīvās… Šis ētikas pasaules attīstības pagrieziena punkts tika izstrādāts ar skaidru mērķi veicināt izpratni un rosināt dažādas ieinteresētās personas risināt ētikas jautājumus, ar kuriem saskaras to organizācijas un sabiedrība”. Piebildīšu, ka šis raksts lielā mērā ir tapis no Otmāra Kloibera atziņām un raksta autors lielā mērā ir ietekmējies no WMA ģenerālsekretāra viedokļa.
Desmit gadus vēlāk, 2024. gada Pasaules ētikas dienā, pasaules medicīnas, farmācijas un pacientu organizācijas dalās ne tikai ar kopīgi gūtajiem panākumiem, bet arī ar kopīgajiem nākotnes mērķiem. Nākotnē ētiskai sadarbībai ir jābūt katras nozīmīgākās prakses pamatā un katra veselības aprūpes vadības lēmuma pamatā. Covid–19 pandēmija bija notikums, kas saliedēja pasaules ārstu, māsu, farmaceitu, farmaceitisko ražotāju rīcību un lika meklēt arī labākuus ētiskus risinājumus.
Uz ētiku vērstas partnerattiecības pamatojās uz 2014. gadā radītās starptautiskās platformas, kas pārstāv kopīgu apņemšanos uzturēt ētikas pamatprincipus un radīt drošu telpu, kurā var aktualizēt ētiskos riskus vai iespējas kolektīvam ieguldījumam un saskaņošanai, lai sniegtu lielāku labumu pacientiem un atbalstītu augstas kvalitātes aprūpi.
Desmit gados sešas iepriekšminētās starptautiskās struktūras ir sadarbojušās daudzos ētikas jautājumos dažādos formātos, kopīgi izstrādājot vadlīnijas, sniedzot divpusēju un daudzpusēju ieguldījumu jaunos ētikas jautājumos, kas skar četrus visaptverošus principus:
• pacientu prioritāte;
• atbalstts ētiskai pētniecībai un inovācijām;
• neatkarīgas un ētiskas rīcības nodrošināšana;
• pārredzamības, caurskatāmības un atbildības veicināšana.
2016. gadā, kad Kanāda un Peru kļuva par pirmajām valstīm, kas pieņēma valsts līmeņa, uz konsensu balstītas sistēmas, aptverot galvenās vietējās veselības jomā ieinteresētās nevalstiskās organizācijas. No 2017. gada līdz 2024. gadam vadošās veselības aprūpes iestādes tādās itin dažādās un atšķirīgās valstīs kā Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis, Kenija, Japāna, Brazīlija, Jaunzēlande un daudzas citas valstis pieņēma valsts līmeņa sistēmas, uzsverot, ka ir parādījusies būtiska nepieciešamība pēc ētiskas sadarbības, neatkarīgi no valsts veselības aprūpes sistēmas.
Šodien, atzīmējot desmitgadi starptautiskai konsensa sistēmai par sadarbību ētikas jomā veselības aprūpē, nozīmīgākā atziņa ir, ka mūsdienu veselības aprūpes nozare saskaras ar mainīgajām problēmām. Straujā digitālo platformu un veselības datu sagatavošanas un izmantošanas attīstība, tostarp mākslīgā intelekta iespēju paplašināšanās, maina ētikas un medicīnas filozofijas aspektus veselības aprūpes sniegšanai un pacientu aprūpei.
Šīs inovācijas piedāvā milzīgu potenciālu un rada jaunas ētiskas dilemmas. Raugoties uz šodienas sadarbību konsensa ietvaros var teikt, ka galvenā sadarbība notiek veselības datu un mākslīgā intelekta jomā. Tas norāda, ka ētiskai sadarbībai ir pastāvīgi jāpielāgojas, lai tā atbilstu sabiedrības mainīgajām vēlmēm.
Tieši šodien sākas Pasaules Ārstu savienības Ģenerālā asambleja. Tajā tiks papildināta un uzlabota Helsinku deklarācija.
Neliels skaidrojums par Helsinku deklarāciju. Tas ir Globāli svarīgākais medicīnas dokuments, nu labi – viens no trim svarīgākajiem globālajiem medicīnas dokumentiem. Šie trīs globālie dokumenti ir Ženēvas deklarācija, kas biežāk tiek dēvēta par Hipokrāta zvēresta mūsdienu versiju, Helsinku deklarācija par pētījumiem, kuros iesaistīti cilvēki, kā arī Pasaules Ārstu asociācijas (WMA) Starptautiskais medicīnas ētikas kodekss, kas patiesībā ir Helsinku deklarācijas papildinājums, un pievēršas ārstu profesionālajiem pienākumiem pret pacientiem, citiem ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem, pret sevi un sabiedrību kopumā.
Helsinku deklarācija ir tieši saistīta ar Ženēvas deklarācija un abas uzrunā ārstu ar vārdiem: “Mana pacienta veselība būs mana galvenā prioritāte”.
Savukārt Starptautiskais medicīnas ētikas kodekss deklarē un Helsinku deklarācija kopīgi deklarē, ka “ārsts, sniedzot medicīnisko aprūpi, rīkojas pacienta interesēs”.
Kā trešo savienojošo citātu es vēlos minēt Helsinku deklarācijas preambulā minēto “Ārsta pienākums ir veicināt un aizsargāt pacientu veselību, labklājību un tiesības, tostarp to pacientu veselību, labklājību un tiesības, kuri ir iesaistīti medicīnas pētījumos. Ārsta zināšanas un sirdsapziņa ir veltītas šī pienākuma izpildei.”
Tātad Helsinku deklarācija ir ētikas kodekss, kas sniedz vadlīnijas medicīniskai izpētei, īpaši uz cilvēkiem veiktu pētījumu jomā. To pirmo reizi pieņēma Pasaules Ārstu asociācija (WMA) 1964. gadā Helsinkos un kopš tā laika deklarācija ir septiņas reizes atjaunināta, lai pielāgotos mainīgajām medicīnas un pētniecības normām. Tā ir viens no vissvarīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem, kas regulē pētniecības ētiku medicīnā un biomedicīnā.
Helsinku deklarācijas nozīmīgākie aspekti ir cilvēktiesību aizsardzība, informēta piekrišana, ētiskas komiteju pārbaude un pārskati, līdzsvars starp risku un ieguvumu, pētījumu rezultātu publicēšana.
Helsinku deklarācijas 2024. gada labojumi (kas tiks apstiprināti ar Ģenerālās asamblejas balsojumu 19. oktobrī) iezīmē vairākus svarīgus virzienus, lai atjauninātu medicīniskās pētniecības ētiku, īpaši koncentrējoties uz cilvēktiesību aizsardzību un sabiedrības veselības izaicinājumiem. Es vēlētos uzsvērt dažas būtiskus uzsvarus: informēta piekrišana ir nepārtraukts process, visu dalībnieku tiesību aizsardzība, daudzveidība pētniecības ētikas komitejās, pētniecības sociālā vērtība, vides ilgtspējība, riska grupu īpaša aizstāvība.
Deklarācijas labojumos īpaša uzmanība tiek pievērsta pētniecībai, kas saistīta ar neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem, senioriem vai personām ar garīgām slimībām. Šo grupu īpašās vajadzības un risks ir jāņem vērā, un pētījumiem, kas saistīti ar šīm grupām, jābūt īpaši uzmanīgiem un ētiski pamatotiem. Paredzēts, ka turpmākajos gados šajā jomā tiks stiprināti noteikumi un labāk izprasta šo cilvēku tiesību aizsardzība.
Daudz laimes Globālajā ētikas dienā visiem, kam medicīna un veselības aprūpe ir ne tikai 56 lapaspuses valsts budžetā, uzbūvētas slimnīcas un nopirkti aparāti, bet arī ētiska sadarbība starp pacientiem, māsām, ārstiem, farmaceitiem, zāļu ražotājiem.