Glifosātu lieta – auksta duša vai racionāls kompromiss? 0
Pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām debatēm par to, vai glifosāts izraisa vēzi un kaitē augsnei, šonedēļ Eiropas Savienības (ES) valstu eksperti Briselē nobalsoja par Eiropas Komisijas priekšlikumu pagarināt glifosāta licenci vēl uz pieciem gadiem.
Balsojuma rezultāts pārsteidza visus
Pēc tam kad Vācija atsauca savus iebildumus, ierosinājumu atbalstīja 18 no 28 ES dalībvalstīm (arī Latvija), atturējās viena, bet pret balsoja deviņas valstis, tajā skaitā Francija un Itālija.
Tomēr balsojuma rezultāts izvērtās par pārsteigumu, un ne tikai vides aizsardzības organizācijām, bet arī pašiem politiķiem. Iepriekš politiskajās aizkulisēs dominēja viedoklis, ka atļauja tomēr netiks pagarināta, jo šajā jautājumā “pret” balsošot arī ietekmīgā Vācija. Tomēr tieši Vācija sajauca kārtis balsojumā, pēc mēnešiem ilgas atturēšanās pirmdien tomēr pēkšņi sakot “jā” vārdu “glifosāti” turpmākajam lietojumam. Analītiķi spriež, ka Eropas vadošās lielvalsts lēmuma cēlonis meklējams sarežģītajā iekšpolitiskajā situācijā. Pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta smagu sakāvi, partija pārgāja opozīcijā un tika sāktas Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu koalīcijas sarunas ar Brīvo demokrātu partiju un zaļajiem. Tomēr šīs sarunas pirms nedēļas izgāzās. Līdz ar to konservatīvajiem tika atraisītas rokas arī jūtīgajā glifosātu jautājumā, kas rezultējās ar Berlīnes lēmumu dot zaļo gaismu glifosātu turpmākai izmantošanai.
Šim viedoklim daļēji piekrīt arī Aivars Lapiņš, kurš ilgtoši pārstāvējis Latvijas intereses Briselē kā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks. “Zināma loģika tajā ir un Vācijas lēmums ir būtisks faktors. Tomēr nevajadzētu notikušo reducēt tikai uz vienu valsti, jo galējais EK lēmums ir ļoti izsvērts, ko pierādīja arī iepriekšējās dalībvalstu diskusijas,” viņš saka. Savukārt jautāts, kā veselībai kaitīgā glifosāta licences pagarināšanu vērtē no jaunā amata pozīcijām, kopš 21. novembra sēžot arī Veselības ministrijas valsts sekretāra krēslā, viņš atbild piesardzīgi. “Šajā ziņā man konkrēta viedokļa nav. Protams, te ir jautājums arī par ietekmi uz veselību, tomēr skaidrs, ka vienas taisnības nekad nebūs. Savi argumenti un savas intereses ir katrai no pusēm, ko pierāda arī līdzšinējā gadiem ilgā pieredze attiecībā arī uz citiem augu aizsardzības līdzekļiem un to netiešo ietekmi uz cilvēku veselību. Vienmēr ir bijušas aizdomīgas vielas, taču tehnoloģijas attīstās, šīs vielas vairs nav tādas kā pirms gadiem desmit, divdesmit. Līdz ar to EK lēmums būtībā ir kompromiss starp dažādām – ražotāju un iedzīvotāju veselības – interesēm,” rezumē A. Lapiņš.
Zaļajiem bažas par reģistrāciju
Tikmēr Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Andrejs Briedis saka, ka piecu gadu pagarinājumu varot uzskatīt par labo ziņu, jo sākotnējais piedāvājums bija pagarinājums uz 15 gadiem. Šogad noritējusī Eiropas pilsoņu iniciatīva pret glifosāta atļaujas pagarināšanu parādījusi, ka cilvēkus nopietni satrauc pesticīdu klātbūtne – iniciatīvu parakstīja 1,32 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Mazāk gan izskanējis, ka glifosāta aizliegšana bija tikai viens no šīs kampaņas mērķiem.
“Kampaņa aicināja arī vērtēt pesticīdu reģistrācijas kārtību – vai tā ir pietiekami stingra un vai atbilst jaunākajām zinātniskajām atziņām, kā arī noteikt pesticīdu lietošanas samazināšanas ilgtermiņa mērķus Eiropā. Ja EK ņems vērā šīs prasības, Latvija sadursies ar nopietnām problēmām, jo pie mums pēdējos gados novērojams pārliecinošs pesticīdu izmantošanas pieaugums. Nepieciešams padarīt stingrākus lietošanas nosacījumus: aizliegt lietot to publiskajā telpā – parkos, skolu un bērnudārzu tuvumā, kā arī pirms ražas novākšanas,” teic zaļo pārtāvis.
Zemnieki sola neeksperimentēt
Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atzīst – aizliegums izmantot glifosāta herbicīdus nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm graudaugos nav alternatīvu. “Eiropā ir lielas klimatiskās atšķirības. Dienvidos sauss un karsts, Baltijas reģionā mitrs un vēss, labvēlīgs nezāļu attīstībai un augšanai. Tāpēc mums ir būtiski rast vai saglabāt “zāles” nezāļu infekcijas samazināšanai. Taču glifosātu lietošana nav pieņemama pirms ražas novākšanas, tur jābūt izpildītām visām prasībām un strikta sodāmība neizpildīšanas gadījumos. Nekādā gadījumā nedrīkstam eksperimentēt ar cilvēku veselību. Pirms glifosātu pilnīga aizlieguma tomēr ir jābūt zinātnieku atzinumiem par šo “zāļu” atliekvielu esamības ilgumu graudos un to izstrādājumos. Atkarībā no zinātnieku atzinumiem, acīmredzot tiks pieņemti nākamie EK lēmumi,” saka G. Vilnītis.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” eksperte Iveta Grudovska norāda – lauksaimnieki ir ieinteresēti, lai pētījumi par glifosātiem ir kvalitatīvi un cer, ka turpmākos piecos gadus pētījumi tiks turpināti. Ja apstiprināsies, ka glifosāts ir kaitīgs, tas nekavējoties no aprites tiks izņemts. Šobrīd, lietojot šo vielu, jābūt piesardzīgiem un atbildīgiem. Tas gan attiecas ne tikai uz lauksaimniekiem, bet arī uz mazdārziņu īpašniekiem, sabiedriskām iestādēm, utt. “Pārsvarā Dienvideiropas valstis nobalsoja pret glifosāta lietošanu, savukārt Ziemeļeiropas, Baltijas, Austrumeiropas valstis bija par atļaujas pagarināšanu. Skaidrojums varētu būt šāds: Dienvideiropā lielākas problēmas sagādā kaitēkļi, bet Ziemeļeiropā – nezāles,” spriež I. Grudovska.
Vienlaikus viņa atzīst – glifosāts, kuru satur arī raundaps, ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē, par kuru nepārtraukti notiek diskusijas un pētījumi. Šobrīd gan neviena oficiālā ES pārbaudes institūcija nav devusi negatīvu slēdzienu, tāpēc nav pieņemami, ka politiķi lēmumus balsta nevis uz zinātniskiem faktiem, bet demagoģiju un populismu. “Pat ja aizliegs glifosātu preparātus, tas nenozīmē, ka tie līdz mums nenonāks, jo tiks ievesti produkti no citām valstīm, kur ir atļauts lietot gan glifosātus, gan citus pesticīdus,” rezumē zemnieku pārstāve.
